Citi raksta

Ierobežo kredītus lauksaimniekiem

Laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" vēstīts, ka starptautiskie aizdevēji Latvijas lauksaimniekiem ļauj novirzīt tikai desmit miljonus latu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

Iepriekš valdība bija lēmusi par 26 miljonu latu novirzīšanu, tomēr aizdevēji iespējamā aizdevuma apjomu apcirpuši. Finanšu ministrija vakar publiski informēja par aizdevēju lēmumu, kura tālākās sekas esot Zemkopības ministrijas kompetencē. Proti, tai tagad jāiesniedz valdībā lēmumprojekts par mazākas summas aizdošanu zemniekiem. Lietas būtība nav mānīšanās, ka Latvijas valdība izlemtu par kredītlimita apjomu, bet gan atļauto 10 miljonu dalīšana starp dažādām lauksaimniecības nozarēm un lauksaimnieku grupām (lielās un mazās saimniecības, bagātāki un trūcīgāki reģioni u. tml.). Šķiet, ka šādas lietas vēl ir Latvijas valdības kompetencē. Valdība drīkst vai nu pati noteikt vadlīnijas kredītu dalīšanā, vai arī pāradresēt visu jautājumu izlemšanu Latvijas Hipotēku un zemes bankai, kas uzņemsies risku par kredītu atgūšanu. Tā gan būs tukša formalitāte, jo Hipotēku un zemes banka strādā ar zaudējumiem un tās uzturēšana prasa nemitīgus valsts naudas ieguldījumus.

Arī Latvijas valstij nav nekādas ne zemniekiem, ne bankām aizdodamas naudas, izņemot atlikumu no starptautisko kredītdevēju aizdevuma. Aizdevēji tagad norāda, ka Latvija šo atlikumu tērē pārāk strauji, vienmēr gan atrodot šai darbībai cēlus ieganstus: Satversmes tiesas spriedumi jāpilda, valsts apgāde ar pārtiku vismaz jāveicina utt. Aizdevēji toties spriež, ka Valda Dombrovska valdība nedara neko citu, kā vien meklē un atrod šādus ieganstus, lai pagūtu laist apgrozībā pēc iespējas vairāk latu līdz Saeimas vēlēšanām rudenī. Kamēr šāda latu plūsma turpināsies, cilvēkiem nebūs iemeslu nebalsot par partijām, kuras nodrošina naudas pieejamību. Kad balsojums būs noticis, valdība varēs ķerties pie naudas atgūšanas, palielinot nodokļus, nodevas, tarifus utt. Aizdevēji gan šaubās, vai šādā veidā būs iespējams atgūt miljardiem latu, kurus pēc tam konvertēt miljardos eiro un atdot. No aizdevēju viedokļa, ir drošāk, ja aizdevums nemaz nav konvertēts latos. Tādā gadījumā Latvija varēs atdot saņemto, bet neizlietoto naudu, piemaksājot aizdevējiem tikai depozītprocentus.