Citi raksta

Jums – augļi, mums – maize

Laikrakstā "Latvijas Avīze" publicēta intervija ar Azerbaidžānas lauksaimniecības ministru ISMETU ABASOVU, kurš nesen viesojās Latvijā un interesējās par mūsu zivju konserviem, piena produktiem, maizi, īpaši rupjmaizi. Intervijā ministrs stāsta par to, kā attīstās Azerbaidžānas lauksaimniecība un kādas ir sadarbības iespējas.

– Azerbaidžāna ir bagāta valsts, jo mums ir naftas un gāzes krājumi, kas palīdz attīstīties visām nozarēm. Salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm Azerbaidžānas iekšzemes kopprodukts šobrīd ir viens no visstraujāk augošajiem pasaulē, neskatoties uz ekonomisko krīzi pasaulē. Pērn kopprodukts pieauga par 10%, arī šogad plānojam 9 līdz 10% lielu pieaugumu.

Tāpat attīstās arī lauksaimniecība, kam valsts nopietni palīdz. Mūsu prezidents Ilhams Alijevs devis rīkojumu valdībai, lai nauda, ko valsts iegūst no naftas un gāzes tirdzniecības, tiktu ieguldīta pārējos sektoros, tostarp lauksaimniecībā.

– Kādā veidā šie ieguldījumi lauksaimniecībā tiek veikti?

– Valsts subsīdiju veidā. Par katru apstrādāto zemes hektāru zemniekiem tiek maksāts atbalsts 40 manatu, tie ir apmēram 48 ASV dolāri vai 38 eiro. Tā ir kompensācija par degvielu, ko zemnieks izmanto zemes uzturēšanai. Papildus tam pastāv īpašs atbalsts kviešu audzētājiem – šiem zemniekiem maksājam vēl 40 manatu par hektāru. Īpašas subsīdijas ir sēklkopībai – vairāku kviešu šķirņu sēklas audzēšanai maksājam atbalstu 30 un 40% apmērā no izmaksām. Jau 2004. gadā ar prezidenta rīkojumu ir izveidota valsts akciju sabiedrību "Agrolīzings", kam no valsts budžeta piešķir naudu, lai uzņēmēji varētu iegādāties lauksaimniecības tehniku un pārtikas pārstrādes iekārtas. Šī tehnika tiek piešķirta līzingā uz desmit gadiem.

Papildus tam Azerbaidžānā attīstām lopkopības ciltsdarbu. Arī šim mērķim no valsts budžeta piešķiram naudu augsti produktīvu vaislas dzīvnieku iegādei. Valsts apmaksā 50% no šo dzīvnieku iegādes izdevumiem.

Jāpiemin, ka jau desmito gadu visi lauksaimnieki ir atbrīvoti no jebkādiem nodokļiem, izņemot zemes nodokli. Valstī pastāv deviņi nodokļu veidi, bet zemnieki maksā tikai zemes nodokli. Turklāt tas ir ļoti zems, viņi maksā simbolisku summu. No šī nodokļa neatbrīvojam tikai viena iemesla dēļ – lai kontrolētu, cik daudz un kam pieder zeme.

Kādēļ atbalstām lauksaimniekus? Pirmkārt tādēļ, ka mums ir svarīgi panākt, lai laukos paliktu jaunatne. Tā ir problēma visā pasaulē – jaunie cilvēki negrib strādāt lauksaimniecībā, viņi grib vieglāku dzīvi pilsētā. Droši vien arī Latvijā ir šī problēma. Mēs gribam ieinteresēt jaunatni palikt laukos, lai viņi tur varētu dzīvot, strādāt un nopelnīt, uzturēt ģimeni.

Azerbaidžānā ir vairāk nekā deviņi miljoni iedzīvotāju, no kuriem 48% dzīvo lauku teritorijās. Tikai pusotrs miljons cilvēku nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Tā kā ārpus pilsētām dzīvo tik liels iedzīvotāju skaits, valdība nolēma sniegt ievērojamu atbalstu lauksaimniecībai. Tādēļ arī lauksaimnieciskā ražošana gadu no gada pieaug vidēji par pieciem līdz septiņiem procentiem.

Taču Azerbaidžānā ir arī plašas iespējas paplašināt lauksaimniecisko ražošanu. Tādēļ viens no manas vizītes mērķiem Latvijā ir apmainīties ar pieredzi. Mūs interesē Latvijas attīstība, un arī mēs varam sniegt savu pieredzi.

Jau šobrīd Azerbaidžāna importē piena produktus no Latvijas. Savukārt Azerbaidžānā audzē lieliskus augļus, dārzeņus, ķirbjveidīgos augus (arbūzi, melones. – Aut.). Azerbaidžānas produkcija nav tikai kvalitatīva vārdos, tāda tā ir realitātē. Turklāt mēs ļoti maz lietojam minerālmēslus. No viens puses, tas ir slikti ražošanai, bet, no otras puses, tā ir priekšrocība, jo ražojam ekoloģiski tīru produkciju. Tādēļ uzskatu, ka mūsu draugi – uzņēmēji no Latvijas – varētu Azerbaidžānā iepirkt augļus un dārzeņus, jo kvalitāte neliks vilties.

– Ņemot vērā lielos ieguldījumus lauksaimniecības produkcijas ražošanā, vai Azerbaidžānai ir aktuāla iekšējā tirgus aizsardzība? Vai Azerbaidžānas lauksaimnieki var konkurēt ar importa precēm?

– Mēs dzīvojam atvērtā pasaulē, un tirdzniecībai nopietnu barjeru nav. Azerbaidžānā darbojas likumi par investīciju aizsardzību, par brīvu uzņēmējdarbību, imports un eksports notiek brīvi, tajā skaitā lauksaimniecībā.

Vienīgais veids, kā varam regulēt importa plūsmu – paaugstināt ievedmuitas tarifus importam. Tā, piemēram, mēs ražojam kartupeļus uz pusi vairāk nekā patērējam, augļus – pusotru reizi vairāk. Taču šīs preces ieved arī no citām valstīm, un vienīgais veids, kā regulēt tirgu ir ievedmuita. Tomēr arī mums jārēķinās ar starptautiskiem nosacījumiem, jo mēs vēlamies iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Ar PTO esam sarunu procesā, tādēļ mēs nevēlamies radīt liekus jautājumus, ko varētu radīt tirdzniecības ierobežojumu ieviešana.

Taču mums tomēr jārēķinās, ka liela daļa valsts iedzīvotāju dzīvo laukos. Ja, iestājoties PTO, būtiski pieaugs importa plūsma, mums nāksies atbildēt uz jautājumu – kā cilvēkiem laukos dzīvot? Tirdzniecības regulēšana nav tikai lauksaimniecības jautājums, tas ir arī ekonomisks, sociāls un politisks jautājums.

– Mūsu uzņēmēji aktīvi meklē jaunus tirgus. Kādiem Latvijā ražotiem produktiem jūs redzat pieprasījumu Azerbaidžānas tirgū?

– Pavisam noteikti – piena produktiem. Es uzskatu, ka Latvijā ir arī ļoti augsti attīstīta maizes un miltu izstrādājumu ražošana. Mūs interesētu kopuzņēmumu veidošana Azerbaidžānā. Noderīga ir jūsu pieredze tirdzniecības veikalu tīklu attīstībā, kur darbojas lielveikalu ceptuves. Mēs varam mūsu uzņēmējiem dot padomus, bet sadarbību varam attīstīt tikai ar īpašiem forumiem, kur sadarbības partneriem tikties, lai bizness attīstītos abos virzienos.

– Par kādām nacionālajām īpatnības, jūsuprāt, būtu jāzina mūsu uzņēmumiem, veidojot sadarbību ar Azerbaidžānu? Nav noslēpums, ka biznesa vide ES valstīs un Austrumu valstīs ir atšķirīga.

– Esmu iepazinies ar ES likumiem un varu teikt, ka Azerbaidžānā strādāt ir vienkāršāk. Lai sadarbotos ar ES, jārēķinās ar 27 valstu viedokli.

– Azerbaidžānā nepieciešams tikai valdības atbalsts?

– Nē, mēs strādājam pēc brīva tirgus likumiem. Ja esmu biznesmenis un vēlos pārdot maizi – nekādu problēmu, varu brīvi tirgoties, ievērojot mūsu valsts likumus.

– No 1. janvāra sākusi darboties Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas savienība, nosakot augstāku ievedmuitu daudziem importa produktiem. Vai Azerbaidžāna pieļauj iespēju pievienoties šai muitas ūnijai?

– Nē. Piedāvājumu veidot kopīgu muitas savienību saņēmām jau pirms vairākiem gadiem, kad pirmo reizi šāds jautājums tika skatīts. Mūsu pozīcija vienmēr bijusi atbalstīt šādas savienības, bet tikai ievērojot Azerbaidžānas intereses. Ar aizvērtām acīm mēs šādām savienībām nepievienosimies.