Citi raksta

Laime nelaimē?

Kā raksta laikraksts "Lietišķā Diena", klimata izmaiņu dēļ Latvijā zelta vērtību var iegūt tādi resursi kā lauksaimniecības zeme mērenā klimata joslā, ūdens un mežs.

Planētas Zeme globālās sasilšanas radītās klimata izmaiņas satrauc ne tikai dabas pētniekus un vides aktīvistus - auglīgu zemju kļūst mazāk, samazinās saldūdens resursi. Cilvēkam izdzīvot kļūst arvien grūtāk. Turklāt jāņem vērā arī demogrāfiskās izmaiņas - Eiropā satraukumu rada sabiedrības novecošanās, bet Āzija, Āfrika un Dienvidamerika ir satraukta par iedzīvotāju strauji augošo skaitu, jo tas prasa arvien vairāk pārtikas un dzeramā ūdens.

Tieši šo divu faktoru mijiedarbība ir tā, kas nākotnē, visticamāk, noteiks gan iedzīvotāju migrācijas plūsmas, gan arī veidos jaunus, dzīvošanai pievilcīgus reģionus. Latvija var kļūt nosacīti pārjauno paradīzi zemes virsū, jo pašreizējās tendences liecina, ka tieši Ziemeļ-eiropa klimata izmaiņu rezultātā tādējādi var iegūt jaunas perspektīvas.

«Protams, joprojām globālā sasilšana ir tikai hipotēze un līdz ar to ir ari pētnieki, kuriem ir atšķirīgs viedoklis šajā jautājumu,» atzīst Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš, komentējot citu pētnieku teikto, ka bažas par globālo sasilšanu ir pārspīlētas. Latvijas zinātnieks norāda, ka vairums zinātnieku tomēr ir vienisprātis: zemes sasilšana notiek un to rada cilvēku darbība.

Nepaēdusī pasaule

Pesimistiskākie zinātnieki, skatoties uz pasaules demogrāfijas pārmaiņām un klimata pārmaiņām, zīmē drūmas ainas par tautu staigāšanu un tai sekojošiem kariem, kas nākotnē varētu izcelties tieši dzeramā ūdens un auglīgākas augsnes dēļ. Jārēķinās, ka pēdējo 50 gadu laikā pasaules iedzīvotāju skaits ir dubultojies, 2009. gadā sasniedzot 6,7 miljardus. Turklāt, kā liecina ANO apkopotie dati, vienlaikus vairāk nekā miljards no pasaules iedzīvotājiem jeb aptuveni sestā daļa regulāri izjūt badu un cieš no pārtikas trūkuma. Tiek prognozēts, ka nākamo 40 gadu laikā pasaules iedzīvotāju skaits pieaugs vēl par 50% un 2050. gadā to jau būs 9,1 miljards. Tas būs pamatīgs spiediens uz pasaules lauksaimniecības sektoru, kam visi šie cilvēki būs jāpaēdina.

ANO un Pasaules meteorologu organizācijas izveidotā klimata izmaiņu pētniecības grupa ir aplēsusi, ka lielākās problēmas klimata izmaiņas Eiropā būs Vidusjūras, Balkānu un Krievijas dienvidu daļas lauksaimniekiem, bet Eiropas ziemeļos, tai skaitā ari Latvijā, ir gaidāmas lielākas raža un iespējas audzēt jaunas kultūras. Piemēram, kviešu ražas Eiropas ziemeļos klimata izmaiņu dēļ līdz 2020. gadam varētu palielināties par 2-9%, bet līdz 2050. gadam - par 8-25%.

Turklāt tas ir tikai klimata izmaiņu dēļ, nerēķinot klāt potenciālo pieaugumu, ko var dot lauksaimniecības zinātnes attīstība, jaunas sugas un efektīvāka saimniekošana. Tāpat

daudz tālāk uz ziemeļiem varētu pārcelties tādas lauksaimniecības kultūras kākukurūza, saulespuķes un sojas pupas. Problēmas savukārt ir saistītas ar to, ka biežāki un spēcīgāki kļūs plūdi ziemā un pavasarī.

Pārmaiņas ir pakāpeniskas

M. Kļaviņš norāda: Latvijā jau tagad ir konstatēts gan vidējās gaisa temperatūras pieaugums, gan arī tas, ka nokrišņu kļūst vairāk un turklāt palielinās arī ekstremālu nokrišņu apjoms. «Tāpat ir pierādīts, ka Latvijā palielinās augu veģetācijas sezonas garums. Taču garāki paliek ari karstuma periodi,» uzsver zinātnieks. Līdz ar to arī Latvijas lauksaimniekiem nākotnē būs jārēķinās ar nepieciešamību ierīkot apūdeņošanas sistēmas, lai potenciāli labākas ražas nezaudētu karstuma dēļ.

Taču būtisks ir jautājums: kas Latvijā plūks vides pārmaiņu radītos augļus? Patlaban Latvijas agrārajā uzņēmējdarbība izmaiņas drīzāk ienes ne tik daudz vides, cik ekonomiskie faktori. Latvijas valsts mežu prezidents Roberts Strīpnieks uzsver: «Savulaik vēl Marks Tvens teica: «Pērciet zemi, jo to vairs neražo!» Tieši šī tēze arī būs tā, kas būtiski ietekmēs nākotnes notikumus. Pēc 20 gadiem Latvijā būs ļoti grūti atrast neizmantotu zemes pleķīti.»

Savukārt Zemnieku saeimas valdes priekšsēža vietniece Maira Dzelzskalēja drīzāk aicina padomāt, kā zemes īpašniekiem palīdzēt tieši pašreizējos apstākļos. «Mēs neapzināmies savas zemes vērtību. Tas tiesa. Eiropas dienvidi kļūst aizvien nepievilcīgāki lauksaimnieciskajai ražošanai, turpretī ziemeļvalstīs situācija uzlabojas un konkurences spēja uzlabojas. Jautājums gan paliek - kā tos labākos laikus sagaidīt?» norāda M.Dzelzskalēja.

Pēc Zemkopības ministrijas apkopotajiem datiem, 2008. gadā tikai ap 66% no Latvijā deklarētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes tika pieteikta vienotajam platības maksājumam, tātad - ir lauksaimniecībā praktiski izmantota. M. Dzelzskalēja bilst, ka nevienam nav skaidrs, ko darīt ar aptuveni pusmiljonu hektāru, kas stāv tukši un aizaug. Turklāt Latvijā dzīves sūruma spiesti, īpašnieki sākuši savu zemi izpārdot. «Apzinoties nākotnes potenciālu, valstij ir jāizdara viss, lai uz laiku uzliktu moratoriju zemes pārdošanai tiem, kas Latvijā nedzīvo. Mēs nevaram ierobežot lauksaimniecības un meža zemes pārdošanu, ņemot par pamatu nacionalitāti, bet mēs noteikti varam noteikt to, ka ir jābūt profesionālām zināšanām un ir jādzīvo teritorijā, kurā atrodas īpašums,» iesaka M. Dzelzskalēja.

Citur - arī ūdens deficīts

Visticamāk, Latvijas iedzīvotājiem, kas bieži sūdzas, ka ūdens nāk gan no augšas, gan apakšas, ir grūti apzināties, ka dzīvojam reģionā, kas ir bagāts ar ļoti būtisku resursu - dzeršanai un saimniekošanai derīgu ūdeni. Tas ir vēl viens faktors, kas mūsu zemes pievilcību tikai vairo. Piemēram, Austrālijā, kas ir pasaules sausākais kontinents, noteikti ūdens izmantošanas ierobežojumi piemājas dārzu laistīšanai un mašīnu mazgāšanas biežums utt.

Zinātnieki aprēķinājuši, ka pamata vajadzību apmierināšanai cilvēkam dienā nepieciešami 20-50 litri ūdens. Dzeršanai tiek tērēti tikai daži litri - pārējais ir vajadzīgs lauksaimniecībai, lai spētu izaudzēt pārtiku. Tiek prognozēts, ka līdz 2075. gadam reģionos, kuros hroniski trūks ūdens, dzīvos 3-7 miljardi cilvēku. Savukārt Eiropas ziemeļi, tai skaitā arī Latvija, pieder pie tiem, kam šajā globālajā nelaimē var paveikties - lai arī ūdens resursos izmaiņas ir gaidāmas, tas nebūs reģions, kas hroniski cietīs no ūdens trūkuma.

Zaļais zelts

Latvijai tagad un arī nākotnē nav jāuztraucas par trešo būtisko dabas resursu - mežu. Laikā no 2000. līdz 2010. gadam ik gadu pasaulē tiek zaudēti aptuveni 13 miljoni hektāri mežu, kas tiek izcirsti vai nopostīti dabas kataklizmās. Tas gan ir mazāk, nekā desmit gadu pirms tam, tomēr tik un tā rada pamatīgas galvassāpes - kāda nākotnē izskatīties pasaule. Pašlaik kopējā mežu platība uz Zemes ir četri miljardi hektāru, kas ir 31% no sauszemes.

Mežiemnoteikti ir ļoti būtiska loma klimata izmaiņu ietekmes mazināšanā, jo augoši koki piesaista oglekli. Līdz ar alternatīvās enerģijas un jaunāko zinātnes pētījumu attīstību mežs var kļūt par daudz nozīmīgāku resursu nekā pašlaik. Turklāt ES apņemšanās paredz, ka līdz 2020. gadam 20% no visas iegūtās enerģijas jāsaražo no atjaunojamajiem resursiem, un lielākā daļa šo resursu varētu būt koksne. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija tādēļ prognozē, ka līdz ar to konkurence par meža resursiem Eiropā būtiski pieaugs.

Latvijai, salīdzinot ar citām valstīm, jau tagad ir virkne priekšrocību. Pēdējo gadu laikā stabili palielinās meža zemju platības un arī koksnes krājas apjoms. 2000. gadā Latvijā ar mežiem bija klāti 2,9 miljoni hektāru zemes, bet 2008. gadā -jau 3,2 miljoni hektāru jeb gandrīz 50% valsts teritorijas. Savukārt koksnes krāja ir pieaugusi no 546 miljoniem kubikmetru 2000. gadā līdz 631 miljonam kubikmetru 2008. gadā.

Lietišķā Diena