Citi raksta

Kam vajag parādniekus?

Laikraksts "Latvijas Avīze" atzīst, ka par kredītiem atbildība jāuzņemas ne tikai saimniekiem, bet arī bankām.

Paši vainīgi, nevajadzēja aizņemties, ja nemāk strādāt un naudu atdot, tad jābankrotē. Katrā karā ir kritušie. Tā par zemniekiem, kuri iepriekšējos gados ņēmuši kredītus saimniecību modernizācijai, saka Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons. Šo frāzi baņķieru pārstāvis izmeta, kad pagājušās nedēļas beigās taujāju pēc asociācijas viedokļa saistībā ar vairāku Latgales saimniecību grūtībām vienoties ar "Ge Money" banku par kredītu restrukturizāciju.

Kāpēc 85% zemnieku spēj nomaksāt kredītus, bet ir daži, kas to nespēj, vaicāja T. Tverijons. Pats arī atbildēja – jo nemāk strādāt un kredīts acīmredzot ir bezcerīgs.

Tā nu ir taisnība, ka lauksaimnieku vairākums ir banku labākie klienti, jo ar kavējumiem maksāto aizņēmumu statistika ir par 10% labāka nekā vidēji valstī. Laucinieks ir vidēji godprātīgāks, saprot, ka parāds nav brālis un maksās, kaut nāksies atteikties pat no elementārām ikdienas vajadzībām. Jo kur tad likties – viņš nevar atteikties no savas zemes, savām mājām, palaist lopus mežā un atdot saimniecību bankai. Zemnieku saimniecības īpašnieks zina, ka atšķirībā no citiem uzņēmējiem viņš par saviem parādiem atbild ar visu mantu – sākot no pirmā zemes hektāra un beidzot ar paša kreklu. Tādēļ arī sakož zobus, izpilda visu, ko banka prasa. Un maksā.

Taču lieta kļūst nopietna tajā brīdī, kad pats sev atņēmis par daudz un banka paprasījusi par daudz. Vērts atcerēties pērnā gada sākumu, kad banku procenti latu likmēm dubultojās, bet piena iepirkuma cena nokrita divkārt. Laika sprīdis no 2008. gada decembra līdz pat pērnvasaras sākumam daudziem saimniekiem bija liktenīgs. Jo neviens, pat izglītotākais finanšu eksperts, nespēja prognozēt tik dramatisku ienākumu samazināšanos lauksaimniekiem un vienlaikus tik augstu aizņemtās naudas cenu. Jāpiemin, ka tieši šis apstāklis arī pērn februārī bija viens no būtiskākajiem iemesliem lauksaimnieku protestiem.

Tieši tādēļ, kaut ar sakostiem zobiem, vairākums banku tomēr ķērās pie lauksaimnieku kredītu restrukturizācijas. Kas cits tām atlika, jo zemnieka manta bankām īsti nav vajadzīga. Zemi vēl varētu atņemt, to, visticamāk, vēlāk ar krietnu peļņu varētu pārdot. Bet kur likt arklus, traktorus, fermas un lauku mājas, kas tomēr vairākumā gadījumu nav piemērotas smalkiem dzīves apstākļiem? Turklāt kredītu restrukturizācija bankām ir izdevīgāka – atliekot pamatsummas maksājumus un pagarinot kredītu nomaksas termiņus, taču naudu ilgtermiņā atgūs šā vai tā. Turklāt ar uzviju, jo jebkura "pretimnākšana" taču kaut ko maksā – augstākus procentus, jaunus līgumus, par kuru sagatavošanu jāmaksā, utt.

Tādēļ arī nav saprotama "Ge Money" politika, kas stingri prasa atdot parādu tieši tā un ne citādi, kā slēgts līgumos 2006. gadā. Izskatās, ka bankai vai nu ļoti nepieciešama zeme Latgalē, vai arī ļoti nepieciešama nauda.

Vēl par šo tēmu lasiet http://www.agropols.lv/?menu=65&newsid=93472