Pieredze

Varam atpūsties ne tikai Ēģiptes kūrortos. Ir arī Zemgale

Kā jau vairākus gadus, arī šajā rudenī Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” organizēja plašsaziņas līdzekļu pārstāvju braucienu. Šoreiz - uz Zemgali, lai iepazītu „Natura 2000” dabas teritorijas un cilvēkus, kuri tajā strādā un dzīvo.
 „Lauku ceļotājs” ar EK “Life+” programmas un Vides ministrijas atbalstu ievieš projektu „Vides politikas un pārvaldības priekšlikumu izstrāde, balstoties un tūrisma attīstības ieguvumiem vides, sociālajā un ekonomikas jomā, demonstrējot tos ar Slīteres nacionālā parka - “Natura 2000” teritorijas - piemēru”. Viens no galarezultātiem būs Slīteres nacionālā parka ceļvedis. Tas ir mēģinājums parādīt, cik dažādas atpūtas iespējas sniedz šāds parks. Vēl plānots veidot ceļvedi pa Baltijas un Latvijas nacionālajiem parkiem.  Braucienā pabijām gan Doles salas dabas parkā, gan Bauskas dabas parkā, bet šoreiz pastāstīsim par lauku tūrisma uzņēmējiem.

Vieta, kur mājo sportiskais azarts
Uz jautājumu „Kā klājas lauku tūrismam?” asociācijas prezidentes Asnates Ziemeles atbilde ir īsa un konkrēta: „Jo uzņēmums mazāks, jo vieglāk”. Tieši tādēļ apmeklējam vērienīgu viesu namu „Vecupe”, lai uzzinātu, kā sokas lielu saimniecību īpašniekiem.
Pašu viesu nama saimnieku mūsu ciemošanās reizē gan nav klāt, tāpēc atpūtas vietu izrāda viesu nama administratore un pavāre Rudīte Asare.
Viesu nams „Vecupe” atrodas izdevīgā vietā, Daugavas krastā, un no tā ir vienāds attālums gan līdz Ķeguma HES, gan līdz Pļaviņu HES Aizkrauklē, un veidota dažādu (īpaši sporta spēļu, bērnu nometņu) pasākumu organizēšanai. Šo vietu iecienījuši sportisko aktivitāšu cienītāji, jo šeit ir gan futbola, gan volejbola laukumi, gan tenisa korti, tāpat var braukt ar airu vai motorlaivām.
Viesu nams piedāvā labiekārtotas istabiņas un pirts kompleksu ar saunu, tvaika pirti, džakuzi un aukstā ūdens “baļļu”. Ir arī vairākas vasaras mājiņas, rotaļu laukums.
„Šogad atvērām kafejnīcu, piedāvājam kompleksās pusdienas, ir pazeminātas pakalpojumu cenas, tādējādi pielāgojamies šābrīža apstākļiem valstī. Ziemas sezonā aktuālāks kļūs arī romantiskais piedāvājums,” atklāj Rudīte.
Šis viesu nams pārsvarā orientējas uz pastāvīgajiem klientiem, daudzi šurp brauc atkārtoti, jo jūtoties šeit kā mājās. Arī A. Ziemele apliecina, ka vislabākā reklāma lauku tūrismam ir mutvārdu reklāma.
Salīdzinot pērno gadu ar šo, gan ārvalstu, gan vietējo tūristu skaits ir samazinājies, tomēr Rudīte uzsver, ka cilvēki brauc un atpūšas, lai arī naudas ir mazāk. Liels pluss esot Daugavas tuvums, un daudzi šo vietu izvēlas tieši tādēļ.
Nākotnē saimnieki cer iekārtot baseinu - tas plānots galvenokārt bērniem, jo Daugavā ir pārāk dziļš. Tāpat apsver domu iekārtot papildu pirtis.

Mācās apceļot dzimto zemi
„Nepatīk, ka visu krāso melnās krāsās, it īpaši - lauku tūrismā. Protams, krīzi izjūt arī lauku tūrisma uzņēmēji, tomēr es negribu teikt, ka tagad masveidā bankrotētu. Es gribētu pat apgalvot, ka lauku tūrisms pat ir ieguvējs, jo cilvēki vairāk apceļo savu zemi. Agrāk bijām par slinku vai arī vienkārši nevēlējāmies to darīt. Bieži lauku māju saimnieki sagaidīja vien dzērāju kompānijas. Tagad cilvēki mācās ceļot un atpūsties ne tikai Ēģiptes kūrortos,” stāsta A. Ziemele. 
Šogad kā nevienu gadu cilvēki iecienījuši velotūrismu, bet Latvijas upēs ir daudz laivotāju. Laivu nomu kompānijas rēķina, ka vidēji izīrētā inventāra skaits pieaudzis par 115%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.
„Ir jāveicina ES struktūrfondu apgūšana, jo tūrisms banku sektoram diemžēl nodefinēts kā ļoti riskanta nozare, līdz ar to kreditēšanas iespējas ir nelielas, salīdzinot, piemēram, ar lauksaimniekiem,” stāsta A. Ziemele.

Citur Eiropā
Viņa arī pastāsta, kā sokas lauku tūrisma uzņēmējiem citās Eiropas valstīs. Francūži tikpat kā neizjūtot krīzes ietekmi, savukārt beļģi gan ir zaudējuši klientus, kuri atpūtās lauku mājās nedēļās nogalēs. Jo tā dēvētajām īsajām brīvdienām paredzētā nauda tiek taupīta garākiem ceļojumiem uz siltajām zemēm. Tas pats attiecas arī uz citām Beneluksa valstīm. Bet Spānijā agrāk lauku tūrismā cenas bijušas neadekvāti augstas, tagad tās samazinātas un atbilst piedāvājuma kvalitātei. Tomēr visvairāk krīzi izjūt vācieši, kuri tagad galvenokārt apceļo pašu zemi. Tā Latvijas tūrismam nav laba ziņa - tieši vācieši bijuši aktīvi ceļotāji uz Latviju. Pašlaik apmeklējums krities par 30% un vairāk.

Augt un attīstīties
Viens no lauku tūrisma izdzīvošanas paņēmieniem prasa būt apsviedīgam. Tad nu, lūk, zemnieku saimniecība „Bērziņi”, kur ierīkots kempings un atrakciju parks „Labirinti”, tam ir lielisks piemērs. Šajā uzņēmumā ir iesaistīta visa ģimene - Jānis un Dzintra Pastari un viņu pieci bērni. „Labirintos” ir iespēja ģimenēm ar visu vecumu bērniem baudīt aktīvu atpūtu, un Latvijā šādu iespēju nav daudz. Saimniecību varam saukt par multifunkcionālu – tajā, līdztekus kempingam un atrakciju parkam, saimnieki nodarbojas arī ar lauksaimniecību: audzē kartupeļus, graudus.
„Ir reizes, kad no tūrisma jāiegulda lauksaimniecībā, jo mūsu lauksaimnieks diemžēl tiek pārāk maz atbalstīts,” stāsta saimniece. „Mūsu saimniecība ir lēnām augusi un nekad nav pārstājusi attīstīties. Tā kā ir šobrīd, nebija pērn un nebūs nākamajā gadā,” saka Dzintra.
„Pie mums brauc gan vietējie, gan ārvalstu tūristi. Ārzemnieki ceļo galvenokārt no Holandes, Somijas. Mēs atrodamies pie auto maģistrāles Via Baltica, tāpēc daudziem tūristiem esam skaista pieturvieta tālākiem ceļa mērķiem,” sarunā iesaistās Andris, Pastaru ģimenes vecākais dēls. Savukārt vietējie šeit iecienījuši organizēt dažādus pasākumus, piemēram, sporta spēles, dzimšanas dienas, kāzas.

Kur saglabājas tradīcijas
Tālāk mūsu ceļš ved pie Dairas Jātnieces uz saimniecību „Vaidelotes”. Saimniece informē, ka viņu pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība, bet tūrisms esot tikai vaļasprieks. Viņa arī zina stāstīt par latviešu tradicionālajiem ēdieniem, rituāliem un godiem, veselīgu pārtikas lietošanu ikdienā. Bet viesi te var iegādāties pašu audzētus dārzeņus, ogas, graudaugus, garšaugus, tējas. Saimniece arī pastāsta, ka viņi audzē vasaras un ziemas kviešus, miežus, ziemas un vasaras rapšus, mazliet auzas. Labības iepirkuma cenas ir labas, jo produkcijas kvalitāte ir augsta.

Turpinājumā varēsiet lasīt arī par Kalēju darbnīcu un Bauskas alus darītavu, kas arī bija mūsu pieturvietas.