Pieredze

Ķimeņu republika

(Fragments) Eiropā ir iespējams reģistrēt konkrētai vietai raksturīgus produktus — vienlaikus tā ir gan lepošanās, gan savas preces aizsargāšana.

No Latvijas līdz šim pieteikti trīs stiprā alkohola dzērieni

Parmas šķiņķis, fetas siers, Normandijas sidrs, Tiroles speķis, Minhenes alus. Ar kādu produktu Eiropas Savienībā īpaša varētu būt Latvija? Ar Latvijas sieru? Rūjienas saldējumu? Nē. Zemkopības ministrijas (ZM) dati liecina, ka līdz šim ES pārtikas kvalitātes shēmai kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkti pieteikti trīs: Rīgas degvīns, Latvijas dzidrais un Allažu ķimelis.

Lai piešķirtu šādu statusu, produktam jābūt raksturīgam konkrētam ģeogrāfiskajam apgabalam un vismaz vienam no tā gatavošanas posmiem — ražošanai, pārstrādei vai sagatavošanai — jānotiek ierobežotā ģeogrāfiskajā teritorijā. Tātad, ja kāds ražotājs kā "ģeogrāfisko produktu" gribētu reģistrēt Kurzemes sklandrausi, būtu jāpierāda, ka citur pasaulē tādu neražo, turklāt rauša kvalitāte un reputācija saistīta ar ģeogrāfisko izcelsmi — Kurzemi — un vienai rauša sastāvdaļas sagatavošanai, piemēram, burkānu audzēšanai, jānoris tikai Kurzemē.

SENĀ MOCARELLA

Baiba Kārkliņa, ZM Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vecākā referente, stāsta, ka pārtikas kvalitātes shēmas darbojas kopš 1930.gada un produktus reģistrē trīs veidos: pēc aizsargātas cilmes vietas nosaukuma, pēc aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, pēc garantētu tradicionālo īpatnību shēmas. Tipiski cilmes vietas norādes produkti ir Parmas šķiņķis, fetas siers, Rokforas siers. To ražošanas process pilnībā notiek tikai konkrētajā apgabalā — no izejvielas ieguves līdz iesaiņotam galaproduktam. Tam jāpiemīt tikai konkrētajai videi raksturīgajiem dabas un cilvēciskajiem faktoriem. Tātad, ja Kurzemes sklandrausis gribēs lepoties ar cilmes vietas aizsardzību, gan graudiem, gan burkāniem būs jāaug Kurzemē un vēlams, ka rausi gatavotu kurzemniece.