Citas ziņas sadaļā
Reģionālajā attīstībā liela uzmanība jāpievērš mazām un attālinātām pašvaldībām
Informācija par šā gada rezultātiem dabiski nārstojošo lašu un taimiņu aizsardzībā
Vējonis Tērvetē atzīmē daudzpusīgu lauksaimniecības uzņēmumu attīstību
Jaunas metodes un saimniekošanas priekšrocības laukos
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aizvada lauku dienas augkopības demonstrējumu saimniecībā "Purmaļi"
Jānis Dūklavs: SIA Baltic Dairy Board jauna pieeja piena pārstrādei un eksporta tirgiem
Upes nēģi nārsto mākslīgi izveidota nārsta vietā
Gudri saimniekojot mežā, tā īpašnieks var gūt ekonomisku labumu savas dzīves laikā
Ukrainas lauksaimnieki izmantos Latvijas pieredzi
Somijas lauksaimnieki kļūst par konkursa "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2015" uzvarētājiem
PieredzeAugļu dārzs - spēcinājums dvēselei, labsajūtai un ģimenes budžetamGunita Ozoliņa, Auseklis
11.10.2009 Pensionētajiem rīdziniekiem Balvai un Arnoldam Ošiem viņu īpašumā Stienes Kalnaklāvos pieder Limbažu novadā viens no nedaudzajiem ābeļdārziem, kam piešķirtas integrētajai dārzkopībai paredzētās subsīdijas. Šī ir vidi saudzējoša un cilvēka veselībai drošāka ražošana, jo ķimikālijas augu aizsardzībai un mēslošanai atļauts lietot mazāk nekā konvencionālajā saimniekošanā. (Fragments) Pensionētajiem rīdziniekiem Balvai un Arnoldam Ošiem viņu īpašumā Stienes Kalnaklāvos pieder Limbažu novadā viens no nedaudzajiem ābeļdārziem, kam piešķirtas integrētajai dārzkopībai paredzētās subsīdijas. Šī ir vidi saudzējoša un cilvēka veselībai drošāka ražošana, jo ķimikālijas augu aizsardzībai un mēslošanai atļauts lietot mazāk nekā konvencionālajā saimniekošanā. Pirms dažiem gadiem jau rakstījām, ka, atgūstot daļu dzimtai piederošās zemes, Oši 1,17 ha platībā iestādīja 1700 puspundura ābelīšu. Ģimene bija apsvērusi, ka tradicionālās lauksaimniecības jomas nevarēs attīstīt, jo tām pietrūks spēka un tehnikas. Vairākus gadus, pārlaižot vasaras pieticīgā vagoniņā, dārzam veltīts daudz pūļu un darba. Tāpēc ar interesi braucu lūkot, kā Ošiem veicies šajā ābolu gadā. Pirmdienas novakarē skaisti sakuplojušās ābeles locīja pamatīgs vējš. Dažviet tumšsārti, divu kulaku lieluma augļi vēl stingri turējās zaros, tomēr lielākā daļa ābeļu bija tukšas. Pērn dārzs bija nesis 3 - 4 t ražu, taču šopavasar ziedus nokodušas salnas. No 14 šķirņu augļu kokiem ražoja tikai vēlie. Tomēr saimniece neskuma, ka ievākums būs trūcīgāks. Ābeles visu spēku atdevušas zarotnei, un, visticamāk, ka šis nebūtu peļņas gads. Pirms gada Miķeļdienas tirgū Rīgā viņai par latu kilogramā bija izpirktas 16 ābolu kastes, šogad nepilnas 2. Pērn ietirgojusi gandrīz 200 latu, nupat - 30. Zinot, ka veiksme nav smaidījusi arī citiem dārzkopjiem, viņa spriež, ka pie vainas ir dižķibele. Cilvēkiem trūkst naudas, un viņi taupa, kur vien var. Pagājušā rudens ābolus viņa beidza pārdot marta vidū. Patlaban iztirgot lielu ražu būtu arī daudz grūtāk, jo ir bagātīgs ābolu gads, tāpēc labi vien ir, ka to būs mazāk. |