Pieredze

Brīvās zonas statuss ļauj aktivizēt RSEZ uzņēmuma "Rēzeknes Dzirnavnieks" darbu

Sandra Ežmale, AS "Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona"
19.10.2009

Šā gada otrajā pusgadā savu darbību aktivizējusi Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) akciju sabiedrība "Rēzeknes Dzirnavnieks", kas saņēmusi atļauju darbībai brīvajā muitas zonā. "Uzņēmums patlaban ir priviliģētā stāvoklī - tas ir vienīgais elevators Latgales reģionā, kas var darboties brīvās zonas režīmā, turklāt tas ir arī vienīgais brīvās zonas režīma elevators ārpus Latvijas ostām," uzsver RSEZ a/s "Rēzeknes Dzirnavnieks" elevatora direktore Edīte Drauga.


Brīvās zonas statuss ļauj aktivizēt RSEZ uzņēmuma "Rēzeknes Dzirnavnieks" darbu

Šā gada otrajā pusgadā savu darbību aktivizējusi Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) akciju sabiedrība "Rēzeknes Dzirnavnieks", kas saņēmusi atļauju darbībai brīvajā muitas zonā. "Uzņēmums patlaban ir priviliģētā stāvoklī - tas ir vienīgais elevators Latgales reģionā, kas var darboties brīvās zonas režīmā, turklāt tas ir arī vienīgais brīvās zonas režīma elevators ārpus Latvijas ostām," uzsver RSEZ a/s "Rēzeknes Dzirnavnieks" elevatora direktore Edīte Drauga.

RSEZ a/s "Rēzeknes Dzirnavnieks" atļauju darbībai brīvajā muitas zonā saņēma 2009. gada augustā. Kā informē akciju sabiedrības "Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona" (RSEZ) valdes locekle Sandra Ežmale, "šāda statusa reģistrēšanai kapitālsabiedrība slēdz līgumu ar SEZ pārvaldi, saņem attiecīgu atļauju un uzņēmuma teritorijā komercdarbībai var piemērot brīvās zonas režīmu, t.i. nodokļu atvieglojumu un īpašu muitas kontroles pasākumu kopumu."

"Atļaujas saņemšana "Rēzeknes Dzirnavniekam" sagādāja problēmas tikai tik daudz, ka uzņēmums bija pirmais Rēzeknes SEZ, kas šādu atļauju vēlējās saņemt. Domājams, ka nākošajiem uzņēmumiem šajā ziņā nevajadzētu rasties problēmām, jo atļaujas saņemšanai iesniedzamā dokumentācija un muitas pārbaudes ir ļoti vienkāršas un tiek veiktas īsā laikā. Turklāt visas neskaidrības palīdz atrisināt Rēzeknes SEZ pārvaldes vadība - gan konsultējot, gan palīdzot operatīvi atrisināt radušās problēmas," stāsta E. Drauga. Viņa arī piebilst, ka konsultatīvu profesionālu atbalstu atļauju saņemšanai sniedza arī Valsts Ieņēmumu dienesta Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes Muitas lietu kontroles daļas Atļauju uzraudzības sektora vadītājs Pāvels Braževičs.

Patlaban "Rēzeknes Dzirnavnieks" brīvajā muitas zonā apkalpo beztaras lauksaimniecības produktu kravas no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm. Tās tiek ievestas Latvijā kā dzelzceļa kravas, uzglabātas "Rēzeknes Dzirnavnieka" elevatorā un pārkrautas nosūtīšanai uz citām Eiropas Savienības valstīm. Iespējas pārkraut un uzglabāt beramkravas "Rēzeknes Dzirnavnieka" elevatorā ārpus graudu novākšanas sezonas Latvijā ir lielas - uzņēmums var nodrošināt vietu 50 000 mt graudu, rapšu sēklu vai kukurūzas, kā arī 2 000 mt vietas lopbarības izejvielām - rapšu, saulespuķu un sojas spraukumiem un raušiem vai cukurbiešu granulām. "Rēzeknes Dzirnavnieku" iespējams izmantot kravu akumulēšanai pirms uzkraušanas uz kuģa, tas nozīmē, ka "Rēzeknes Dzirnavnieks" saņem atsevišķas preču partijas, kamēr ir savākts nepieciešamais apjoms kuģa uzkraušanai, ko tad vienā sūtījumā nogādā ostā. Turklāt preču nosūtīšanai līdz ostai iespējams piemērot lētākus tarifus, jo ostas pakalpojumu nodrošināšanai tiek izmantots "Rēzeknes Dzirnavnieka" radniecīgais uzņēmums Latvijā - Liepājas SEZ SIA "Baltic Transshipment Center", kas atrodas Liepājas ostā un nodarbojas ar stividoru pakalpojumiem.

Ņemot vērā, ka "Rēzeknes Dzirnavniekam" darbība brīvajā zonā ir jauns darbības virziens, līdz šim mēnesī tiek pārkrautas ap 1 000 mt. Līgumi par kravu pārkraušanu brīvajā zonā uzņēmumam noslēgti ar sadarbības partneriem gan no Lietuvas, gan no Igaunijas, un tie garantē kravu plūsmu līdz 2009. gada beigām.

RSEZ a/s "Rēzeknes Dzirnavnieks" elevatora direktore Edīte Drauga: "Kopumā darbības uzsākšanu brīvās muitas zonā vērtējam ļoti pozitīvi. Brīvas zonas kravas nodrošinās uzņēmumu ar ienākumiem laikā, kad graudu kulšanas sezona Latvijā būs beigusies. Turklāt uzņēmumā jau pašlaik ir radītas 2 jaunas darbavietas jaunā darbības virziena nodrošināšanai. Palielinoties kravu plūsmai, nepieciešamība pēc papildus darbiniekiem tikai pieaugs."

Par RSEZ

Rēzeknes Speciālā ekonomiskā zona (RSEZ) izveidota 1997. gadā uz 20 gadiem ar mērķi veicināt tirdzniecību, attīstīt rūpniecību un satiksmi, kā arī preču eksportu un importu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai ir jāveicina Rēzeknes un visa Latgales reģiona attīstība.

RSEZ kopplatība ir 1220 hektāri, kas ietver Rēzeknes pilsētas un Rēzeknes novada Vērēmu un Griškānu pagasta administratīvo teritoriju. RSEZ darbības priekšrocības ir izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums Eiropas Savienības austrumu robežas tuvumā starptautisku autoceļu un dzelzceļa maģistrāļu krustpunktā, labvēlīga nodokļu atlaižu sistēma, stabilas sadarbības tradīcijas ar Krieviju un NVS valstīm.

RSEZ teritorijā pilnībā ir spēkā Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti. Īpaši noteikumi RSEZ uzņēmējsabiedrībām paredzēti saskaņā ar "Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas likumu", likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās zonās".

RSEZ uzņēmējsabiedrības statuss patlaban piešķirts 8 uzņēmējsabiedrībām: RSEZ SIA "Verems" , RSEZ a/s " Rebir" , RSEZ a/s " Rēzeknes Dzirnavnieks", RSEZ SIA "Magistr-Fiskevegn Group. MFG", RSEZ SIA "DFD", RSEZ "Rigamet" SIA, RSEZ "Balt Trans Invest Group" SIA, "EsJu" RSEZ SIA.

RSEZ kapitālsabiedrību apgrozījums 2008. gadā bija Ls 34 137 271, nodarbināto skaits - 1441. Kapitālsabiedrības pērn veikušas ieguldījumus Ls 591 362 apmērā.

RSEZ kapitālsabiedrību apgrozījums 2009. gada pirmajā pusgadā bija Ls Ls 9 227 490.

AS "Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona"

x

Paroles atgadināšana