Pieredze

O, pelmeņi! Garšīgi!

Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" publicējis interviju ar a/s "Rīgas miesnieks" pārdošanas un mārketinga direktoru Miķeli Cērpiņu. Viņš pastāstīja par latviešu gaļas patērēšanas paradumiem, gaļu un pelmeņiem, un pašreizējo situāciju gaļas pārstrādes jomā.

Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" publicējis interviju ar a/s "Rīgas miesnieks" pārdošanas un mārketinga direktoru Miķeli Cērpiņu.

Viņš pastāstīja par latviešu gaļas patērēšanas paradumiem, gaļu un pelmeņiem, un pašreizējo situāciju gaļas pārstrādes jomā.

– Pelmeņi parasti tiek piedēvēti grūtajiem laikiem. Vai tāpēc "Rīgas miesnieks" ir sācis šā produkta reklamēšanu medijos?

– Nē! Tas, ko gribam pateikt, ir, ka "Rīgas miesnieka" pelmeņi bija, ir un būs garšīgi! Bet savus produktus reklamējam, ņemot vērā sezonas specifiku. Vasarā tās ir cepamdesiņas un cepamgaļas, savukārt rudenī un ziemā – desas, cīsiņi un pelmeņi. Nu, lūk, kārta pienākusi pelmeņiem!

– Cik populāri ir "Rīgas miesnieka" pelmeņi?

– Vispār Latvijā ik mēnesi apēd līdz 100 tonnu tieši "Miesnieka" pelmeņu. Protams, atbilstoši sezonalitātei šis daudzums var nedaudz svārstīties, taču varētu teikt, ka produkts ir populārs Latvijā. Turklāt gribētu piebilst, ka pelmeņus arī eksportējam un pieprasījums pēc tiem pieaug.

– Un kas tad ir "Miesnieka" pelmeņu noslēpums, tā taču nevarētu būt tikai reklāma?

– Bet, protams, tāpēc, ka tie ir visgaršīgākie (smejas)! Bet, ja nopietni, manuprāt, iemesli ir vairāki.

Pirmkārt, "Miesnieks" pelmeņus izgatavo no kvalitatīvām izejvielām un nepārkāpjot valstī noteiktos noteikumus par pelmeņu ražošanu, kas aizliedz to ražošanai izmantot saldētu izejvielu. Tādēļ "Miesnieka" pelmeņi maksā salīdzinoši dārgāk, taču, ja jau tos pērk, tad pircējam kvalitāte nav mazsvarīgs faktors. Un mums ir prieks, ka to novērtē.

Otrkārt, varētu teikt, ka mēs piedāvājam to, ko cilvēki vēlas. Tā, piemēram, sākām pievērst uzmanību faktam, ka cilvēki pelmeņus ne tikai vāra, bet arī cep. Tā taču ir jauna niša, kas Latvijā nav aizņemta. Papētījām, uztaisījām recepti un mīklu, un veikalos tagad ir pieejami cepampelmeņi, kas ļoti ātri guva pircēju atsaucību ! Tātad ir ļoti svarīgi ražot to, ko cilvēki vēlas! Un tas "Miesnieka" gadījumā nebūtu iespējams, ja uzņēmumā nebūtu izcila kolektīva, – visi sasniegumi ir komandas darbs, kur katrs savu daļu ir padarījis godam.

– Starp citu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju gaļas ēšanas paradumi?

– Nu, laikam jau tas nav noslēpums, bet šajā ziņā esam diezgan konservatīvi. Bet to laikam varētu teikt par daudzām tautām. Galu galā te runa ir par ēdienu – par to, kas nāk mums līdzi jau no bērnības. Par ierastām garšām, par sapratni, kādai ir jābūt desai vai cīsiņam. Latvijā šī sapratne ir citāda nekā, piemēram, Vidusjūras zemēs vai pat salīdzinoši netālajā Polijā vai Skandināvijā. Varētu pat teikt, ka katras Baltijas valsts gaļas lietošanas paradumi ir mazliet citi. Tāpēc jāatzīst, ka jauni gaļas produkti cilvēku paradumu dēļ tirgū ienāk ļoti lēni, un līdz ar to katram uzņēmumam investīcijas jauna produkta attīstībā varētu izmaksāt dārgi. Runājot par "Rīgas miesnieku", varu teikt, ka tas ir ļoti inovatīvs uzņēmums gan tehnoloģiju, gan produktu ziņā. Taču, kā jau minēju, jauns produkts ir jaunas investīcijas, bez garantijām, ka tās vienmēr tiks atgūtas.

– Kāda loma ir investīcijām "Rīgas miesnieka" attīstībā?

– Liela. "Rīgas miesnieks" pašlaik nebūtu vadošais Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmums, ja mēs neinvestētu gan dažādās tehnoloģijās, gan mārketingā, gan profesionālā komandā. Mums ir izcila gaļas produktu laboratorija, kur savu produkciju pārbauda pat konkurenti, mums ir moderna pelmeņu ražošanas iekārta, efektīgs loģistikas centrs utt. Uzņēmums ir investējis ļoti daudz, lai būtu tur, kur ir tagad! "Miesnieks" pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājis savu tirgus daļu no 14% līdz 22 %! Un tas ir valstī, kur ir vairāk nekā 50 gaļas produktu ražotāju! Manuprāt, tas bija iespējams, pateicoties investīcijām, spēcīgam mārketingam, komandas un radošajam garam. Tas viss iet roku rokā!

– Un kā ir pašlaik – vai krīze nesasaista rokas? Vai varat attīstīties šajos apstākļos?

– Jāteic, ka neesam izņēmums un krīze iespaido arī mūs, tāpēc uzņēmumu spējai būt efektīviem un strādāt ilgtermiņā ir būtiska nozīme. Taču ekonomiskā krīze pati par sevi nav vienīgais, kas mūs ierobežo. Šeit, manuprāt, ir vēl daži aspekti.

Pirmkārt, gaļas bizness – tas ir process, kurā ir iesaistīti dažādi uzņēmējdarbības virzieni. Proti, pirms, piemēram, desa nonāk pircēja groziņā, šajā ķēdē ir iesaistīti lauksaimnieki, lopkopji, gaļas pārstrādātāji un visbeidzot veikali. Šobrīd tieši lielveikalu rokās ir ļoti liela ietekme, nosakot preču sortimentu, cenu un atlaižu lielumu.

Otrkārt, Latvijas tirgus lielums. Lai uzņēmums būtu efektīvs (spētu piedāvāt labāku cenu pircējiem), nepieciešams investēt jaunās ražošanas tehnoloģijās, ir bezjēdzīgi tērēt daudzus miljonus latu modernu iekārtu iegādei, ja tās strādās ar pusi jaudas. Vajadzīgi pārdošanas apjomi! Skaidrs, ka jāmeklē arī citi risinājumi, piemēram, eksports, bet vietējais tirgus ir svarīga vieta, uz ko balstīties, plānojot attīstību.

Domāju, krīze izdarīs savas korekcijas. Kāds uzņēmums aizies, kādu pārpirks, kādi apvienosies. Bet tas paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju...

– Runājot par uzņēmuma augšanu – vai tas ir iespējams uz eksporta rēķina?

– Protams, iespējas ir! Šajā jautājumā paši strādājam un arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra cenšas mums palīdzēt. Taču, kā jau minēju, gaļas produktu ražošana, pārtikas nozare kopumā ir specifiska nozare. It kā jau pārtika ir pirmās nepieciešamības prece, taču vienmēr jāņem vērā lokālie pārtikas patērēšanas paradumi. Domājot par eksportu, ļoti ceram, ka mums izdosies ieiet arī Krievijas tirgū. Pašlaik sarunas par iespējamo eksportu ir procesā, taču jācer, ka izdosies, jo viena Maskava vien ir ko vērts! 10 miljoni cilvēku! Tas Latvijas uzņēmumam ir milzīgs tirgus! Domāju, ka arī Kaukāza reģions ir perspektīvs eksporta tirgus Latvijas uzņēmumiem. Esam veikuši priekšdarbus, lai drīz sāktu cīsiņu eksportu uz Gruziju, kur mūsu produkcijas kvalitāte ir novērtēta. Cerams, ka viņiem garšos un "Miesnieks" augs!

– Un kā krīze ir ietekmējusi pircēju paradumus?

– Kad bija treknie gadi, cilvēki krāva ratiņos visu, uz cenu neskatoties. Tagad naudas ir kļuvis mazāk, attiecīgi izmaksas pārtikas iegādei no kopējiem ienākumiem pieaug. Iedzīvotāji ir spiesti taupīt – izvēlas akcijas preces un lētākus produktus. Vienkārši!

Gaļas produktiem tendence ir līdzīga – samazinās pieprasījums pēc dārgākiem produktiem, kā dūmdesas, kūpināta gaļa, bet palielinās pēc cīsiņiem un desām. Vēl varu pieminēt, ka pircējiem produktu kvalitāte joprojām ir svarīga, jo veikalos tiek meklēti speciālie piedāvājumi, bet pašus lētākos un bieži vien nepazīstamus gaļas izstrādājumus nepērk. Es varu apgalvot – "Rīgas miesnieks" nepieļaus kompromisu cenu samazinājumam uz kvalitātes rēķina!

***

MIĶELIS CĒRPIŅŠ

– Izglītība: Latvijas Universitāte, RSEEBA

– Kvalifikācijas celšana: Vartonas universitāte, Pensilvānija, ASV, "Orkla group brand school", Norvēģija

– Uzņēmums: a/s "Rīgas miesnieks"

– Amats: uzņēmuma valdes loceklis, pārdošanas un mārketinga direktors