Citas ziņas sadaļā
Reģionālajā attīstībā liela uzmanība jāpievērš mazām un attālinātām pašvaldībām
Informācija par šā gada rezultātiem dabiski nārstojošo lašu un taimiņu aizsardzībā
Vējonis Tērvetē atzīmē daudzpusīgu lauksaimniecības uzņēmumu attīstību
Jaunas metodes un saimniekošanas priekšrocības laukos
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aizvada lauku dienas augkopības demonstrējumu saimniecībā "Purmaļi"
Jānis Dūklavs: SIA Baltic Dairy Board jauna pieeja piena pārstrādei un eksporta tirgiem
Upes nēģi nārsto mākslīgi izveidota nārsta vietā
Gudri saimniekojot mežā, tā īpašnieks var gūt ekonomisku labumu savas dzīves laikā
Ukrainas lauksaimnieki izmantos Latvijas pieredzi
Somijas lauksaimnieki kļūst par konkursa "Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2015" uzvarētājiem
PieredzeGraudi kā kurināmais?Rolands Makulis, AgroPols
23.11.2009 Ar tagadējām labības iepirkuma cenām, auzas ir izdevīgāk lietot kā kurināmo. Ir taču starpība, vai kurinu ar degvielu, kas maksā 6-8 kronas litrā, vai ar auzām, kas maksā tikai vienu kronu kilogramā. Pagājušā gada mitrajā rudenī kalti apkurināju ar naftu, kas maksā 8 kronas litrā. Tādējādi kopā labības žāvēšana man izmaksāja 700 tūkst. kronu. Šogad jau augustā sāku kalti apkurināt ar savas labības pārpalikumiem un auzām, stāsta saimnieks Veino Valdurs no Jervas reģiona, kurš savas saimniecības 400 hektāros audzē labību. Ar tagadējām labības iepirkuma cenām, auzas ir izdevīgāk lietot kā kurināmo. Ir taču starpība, vai kurinu ar degvielu, kas maksā 6-8 kronas litrā, vai ar auzām, kas maksā tikai vienu kronu kilogramā. Pagājušā gada mitrajā rudenī kalti apkurināju ar naftu, kas maksā 8 kronas litrā. Tādējādi kopā labības žāvēšana man izmaksāja 700 tūkst. kronu. Šogad jau augustā sāku kalti apkurināt ar savas labības pārpalikumiem un auzām, stāsta saimnieks Veino Valdurs no Jervas reģiona, kurš savas saimniecības 400 hektāros audzē labību. Veino Valdurs arī neslēpj, ka jau pagājušā gada rudenī sācis domāt, kā samazināt graudu kaltes apkurināšanas izdevumus. Kaimiņu saimnieki, kuri kaltēja graudus pie Veino, zināja stāstīt, ka Pērnavas pusē esot vīrs, kurš uzbūvējis apkures katlu kurināšanai ar labības pārpalikumiem. Laimējies arī dzirdēt radioraidījumu par Dienvidviru reģiona uzņēmējiem - tas ļāvis uzzināt par firmu Palu Steel, kas ražo apkures katlus. Jau pavasarī viņš ciemojās firmā un noslēdza vajadzīgo darījumu. Noskaidrojās arī, ka šīs firmas pamatnodarbe ir nelielu apkures katlu ražošana dzīvojamām mājām. Saskaņā ar noslēgto līgumu, Veino Valduram tika uzbūvēts nedaudz lielāks katls - kaltes apkurei. Mēs jau neviens nezinājām, cik jaudīgu katlu vajadzēs. Aizvedu savu kaltes ventilatoru, atbilstoši tam, vīri arī taisīja katlu. Iznāca ar 250 kW jaudu, kas graudu žāvēšanai nepieciešamā gaisa temperatūru var sasildīt līdz 900C. Katla jauda varēja būt arī lielāka, līdz 400 kW, tad labība žūtu ātrāk, skaidro Veino Valdurs. Tagad jaunais katls apkalpo divas kaltes: siltākā laikā var pieslēgt abas, bet aukstākā - vienu. Šis ir pirmais Igaunijā būvētais graudu kaltes katls, kurā kā kurināmo var izmantot auzas, labības atkritumus, šķeldu vai malku. Līdz šim tāda veida katli tika ievesti no Somijas vai Dānijas, skaidro firmas Palu Street tirdzniecības vadītājs Aivars Jegorovs. Katla kurtuves izmērs ļauj tajā uzreiz iebērt trīs traktora kausus kurināmā - auzas, graudu tīrīšanas atkritumus vai arī šķeldu. Šāds kurināmā apjoms nodrošina degšanu uz 12 stundām, bet tas atkarīgs arī no izmantojamās labības mituma un kurināmā siltuma atdeves. Ja laiks kļūst aukstāks, saimnieks pāriet uz malkas apkuri, taču tad malka kurtuvē jāiemet kurtuvē ik pēc pusstundas. Veino Valdurs uzskata, ka par katlu samaksātās 200 tūkst. kronas viņš ir ieekonomējis vienā rudenī, nepērkot šķidro kurināmo. Saimnieks arī atzīst, ka šis apkures katls esot bijis eksperimentāls, jo izdevumi un ieņēmumi bijuši pa nullēm. Nākamajā gadā viņš cer pasūtīt citu apkures katlu, daudz ekonomiskāku, un tas arī ļaus pelnīt. |