Pieredze

Graudi kā kurināmais?

Rolands Makulis, AgroPols
23.11.2009

„Ar tagadējām labības iepirkuma cenām, auzas ir izdevīgāk lietot kā kurināmo. Ir taču starpība, vai kurinu ar degvielu, kas maksā 6-8 kronas litrā, vai ar auzām, kas maksā tikai vienu kronu kilogramā. Pagājušā gada mitrajā rudenī kalti apkurināju ar naftu, kas maksā 8 kronas litrā. Tādējādi kopā labības žāvēšana man izmaksāja 700 tūkst. kronu. Šogad jau augustā sāku kalti apkurināt ar savas labības pārpalikumiem un auzām,” stāsta saimnieks Veino Valdurs no Jervas reģiona, kurš savas saimniecības 400 hektāros audzē labību.


Graudi kā kurināmais?

„Ar tagadējām labības iepirkuma cenām, auzas ir izdevīgāk lietot kā kurināmo. Ir taču starpība, vai kurinu ar degvielu, kas maksā 6-8 kronas litrā, vai ar auzām, kas maksā tikai vienu kronu kilogramā. Pagājušā gada mitrajā rudenī kalti apkurināju ar naftu, kas maksā 8 kronas litrā. Tādējādi kopā labības žāvēšana man izmaksāja 700 tūkst. kronu. Šogad jau augustā sāku kalti apkurināt ar savas labības pārpalikumiem un auzām,” stāsta saimnieks Veino Valdurs no Jervas reģiona, kurš savas saimniecības 400 hektāros audzē labību.

Veino Valdurs arī neslēpj, ka jau pagājušā gada rudenī sācis domāt, kā samazināt graudu kaltes apkurināšanas izdevumus. Kaimiņu saimnieki, kuri kaltēja graudus pie Veino, zināja stāstīt, ka Pērnavas pusē esot vīrs, kurš uzbūvējis apkures katlu kurināšanai ar labības pārpalikumiem. Laimējies arī dzirdēt radioraidījumu par Dienvidviru reģiona uzņēmējiem - tas ļāvis uzzināt par firmu „Palu Steel”, kas ražo apkures katlus. Jau pavasarī viņš ciemojās firmā un noslēdza vajadzīgo darījumu. Noskaidrojās arī, ka šīs firmas pamatnodarbe ir nelielu apkures katlu ražošana dzīvojamām mājām. Saskaņā ar noslēgto līgumu, Veino Valduram tika uzbūvēts nedaudz lielāks katls - kaltes apkurei.

„Mēs jau neviens nezinājām, cik jaudīgu katlu vajadzēs. Aizvedu savu kaltes ventilatoru, atbilstoši tam, vīri arī taisīja katlu. Iznāca ar 250 kW jaudu, kas graudu žāvēšanai nepieciešamā gaisa temperatūru var sasildīt līdz 900C. Katla jauda varēja būt arī lielāka, līdz 400 kW, tad labība žūtu ātrāk,” skaidro Veino Valdurs. Tagad jaunais katls apkalpo divas kaltes: siltākā laikā var pieslēgt abas, bet aukstākā - vienu. „Šis ir pirmais Igaunijā būvētais graudu kaltes katls, kurā kā kurināmo var izmantot auzas, labības atkritumus, šķeldu vai malku. Līdz šim tāda veida katli tika ievesti no Somijas vai Dānijas,” skaidro firmas „Palu Street” tirdzniecības vadītājs Aivars Jegorovs.

Katla kurtuves izmērs ļauj tajā uzreiz iebērt trīs traktora kausus kurināmā - auzas, graudu tīrīšanas atkritumus vai arī šķeldu. Šāds kurināmā apjoms nodrošina degšanu uz 12 stundām, bet tas atkarīgs arī no izmantojamās labības mituma un kurināmā siltuma atdeves. Ja laiks kļūst aukstāks, saimnieks pāriet uz malkas apkuri, taču tad malka kurtuvē jāiemet kurtuvē ik pēc pusstundas. Veino Valdurs uzskata, ka par katlu samaksātās 200 tūkst. kronas viņš ir ieekonomējis vienā rudenī, nepērkot šķidro kurināmo. Saimnieks arī atzīst, ka šis apkures katls esot bijis eksperimentāls, jo izdevumi un ieņēmumi bijuši “pa nullēm”. Nākamajā gadā viņš cer pasūtīt citu apkures katlu, daudz ekonomiskāku, un tas arī ļaus pelnīt.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana