Pieredze

Pie dārzkopjiem Polijā

„Jau kopš deviņdesmito gadu sākuma sekoju līdzi mūsu galvenajiem konkurentiem poļiem”, atklāj dārzkope Ligita Rezgale, tiekoties dārzkopju konferencē. Viņa Polijā esot vismaz reizi divos gados un šajā janvārī bijusi atkal.

Vairumtirdzniecība 40 hektāros
Esot apmeklējuši trīs objekts, no kuriem viens atrodas netālu no Varšavas aptuveni 40 ha platībā. Viens angārs ir paredzēts tikai vietējās produkcijas tirdzniecībai, pārējos angāros pārdod izaudzēto no visas pasaules. Tāpat arī ārpusē uz laukuma ir ierīkotas 1300 vietas tirdzniecībai no automašīnām. Šai bāzei gada laikā cauri izcirkulē aptuveni 2 miljoni tonnu augļu un dārzeņu, bet galvenais noieta tirgus ir Varšava un teritorija ap to 150 km rādiusā. Ir aprēķināts, ka patērētāji varētu būt ap 14 miljoniem.

Patīkama tirgošanās
Ligita Rezgale teic, ka Polijā viss notiek komfortabli. Lai tirgotos, zemniekam jāiegādājas biļete (aptuveni 6-8 lati par diennakti) un laukumā tiek ierādīts noteikt stāvvietas numurs. Jautāti, vai pietiek ar 1300 vietām, bāzes pārstāvji atzīst, ka ražas novākšanas laikā to ir par maz. Šajā bāzē tirgošanās paredzētā galvenokārt tikai nelieliem zemniekiem, kuru ābolu raža ir aptuveni 1000 tonnas gadā.
Šo iespēju poļu zemniekiem radījusi valsts, sākot ar lauksaimniecības attīstības programmas izstrādi, tādējādi apņemoties sakārtot svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecību. Bāzes izveidē valsts ir ieguldījusi 60% un atlikušos 40% seguši paši ražotāji, tirgotāji. Tagad, pēc 10 gadu ilgas darbības, apgrozījums sasniedz 40 miljonus zlotu. 60% no peļņas saņem valsts.

Pārsvarā tikai šķiro
Vēl brauciena laikā ir apmeklēti divi poļu kooperatīvi, kurus tur sauc par ražotāju organizācijām. Apmeklētajos kooperatīvos biedru skaits ir no 25 līdz 40. Viņi savas ražas rēķina augstas- ap 40 tonnām no ha katru gadu.
Rajonā pie Varšavas ir iekārtoti dārzi lielās platībās un ik pa 30 km ir uzcelta kooperatīva glabātuve vai tikai šķirotava. Šīs ražotāju organizācijas galvenokārt tikai šķiro un pārdod tālāk, bet neuzglabā. Strādājošo skaits šķirotavās ir neliels, viņi galvenokārt nodarbojas ar kontroli, jo viss ir pilnībā automatizēts. Ligita pat teic, ka licies, ka ir pusdienu pārtraukums, jo šķirotavā strādā vien 10 līdz 15 cilvēku. Sezonas laikā viņi sašķiro 45 000 tonnas ābolu.

Kooperatīvi izauguši no pašu kapitāla
Ligita neslēpj savu pārsteigumu, kad uzzinājusi, kur ņemta nauda, lai izveidotu kooperatīvu vēl bez Eiropas Savienības atbalsta. Izrādās, ka katrs zemnieks, kas iestājies kooperatīvā, ieķīlāja savu saimniecību. Tas, protams, bija stimuls strādāt no sirds, citādi līdz ar kooperatīvu izputēs arī zemnieku saimniecības. Tagad ar ES atbalstu ir vieglāk, arī banku uzticība ir lielāka.

Jākļūst lielākiem un aktīvākiem
 „Poļi dārzkopības nozarē strādā jau apmēram 150 gadus, līdz ar to zināms kapitāls jau ir uzkrāts, ko tagad atliek tikai modernizēt,” pastāsta pieredzējusī dārzkope un arī turpina: ”Lai gan skaidrs, ka poļi ir tālu priekšā mums, tas nenozīmē, ka mums jāmet plinti krūmos, bet gan jāmeklē savs tirgus. Jo konkurēt ar poļiem mēs nevaram viņu zemo cenu un klimata dēļ. Ir pārāk daudz faktoru, kas viņu produkcijas pašizmaksu būtiski samazina.” Ligita atzīst, ka mēs esam par mazu un pārāk neaktīvi. Būtu jāveicina dārzu stādīšana, vismaz tur, kur jau ir kooperatīvu iedīgļi. Viņasprāt, vispareizāk būtu, ja Latvijā pastāvētu viens kooperatīvs.