Pieredze

Uz zemeņu elli

Laikrakstā "Latvijas Avīze" brīdināts par iespējamām problēmām, dodoties darbā uz ārzemēm.   

Aicinājums darbā uz Angliju – ar bargiem brīdinājumiem

Rēzeknes kultūras namā piektdien Anglijas ogu un puķu audzēšanas saimniecības "Haygrove" pārstāve Evelina Perminiene uzrunāja daudzos pelnīt gribētājus, neslēpjot, ka Anglijā viņus gaida smags un nomācošs darbs. Zālē pēc kompānijas sludinājuma avīzēs bija ieradušies 80 interesenti, galvenokārt jauni cilvēki, ieskaitot studentus un pat 12. klašu skolēnus. Vieni man sacīja, ka viņiem jau ilgāku laiku nav darba, otri teica, ka darbs ir, bet maz saņemot, trešie skaidroja, ka vēloties labi nopelnīt, labāk apgūt angļu valodu un vēlāk turpināt izglītību Anglijā.

Vārīgas muguras neizturēs

"Arī es pēc skolas beigšanas vēlos izmantot iespēju sapelnīt pietiekami daudz naudas, lai varētu studēt Anglijā," sacīja Rēzeknes Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Līna Silicka. "Mammai maza alga, tēta nav, mans sapnis ir kļūt par tulku." Pelnīšanas un turpmākās izglītības nolūkā uz Angliju vēlas doties arī Līnas klasesbiedrenes Raimonda Daugule un Sintija Ruskule.

Anglijas saimniecības "Haygrove" pārstāve E. Perminiene, pēc tautības lietuviete, kura savulaik pati bijusi ogu lasītāja, iepazīstināja ar darba iespējām saimniecībā, kur šogad esot jānovāc 750 tonnu zemeņu, 100 tonnu ķiršu un 750 tonnu aveņu. Viņa sīki raksturoja darba, dzīvošanas un atpūtas apstākļus saimniecībā. "Uzreiz gan gribu jūs brīdināt, ka galvenokārt nāksies lasīt zemenes un ka šo ogu lasīšana ir briesmīgi smags darbs. Lai dienā nopelnītu 35 latus, jāsalasa no 100 līdz 130 kilogramiem zemeņu, ja vēlas nopelnīt vairāk, protams, arī jāsalasa vairāk. Plēvju siltumnīcās ir ļoti karsts, no augšas saule, no apakšas karstums, ko rada saules sakarsētā melnā plēve starp ogu rindām. Un visas garās stundas jāstrādā ar saliektu muguru, jāstumj ratiņi ar ogu kastēm, jācilā šīs kastes."

Sekoja informācija par izklaides un atpūtas iespējām – pēc darba varot piedalīties diskotēkās, spēlēt futbolu, volejbolu, tenisu.

No zāles skanēja jautājumi, "Kāda gan futbola spēlēšana pēc tik zvērīga darba?", "Kāpēc jūs mūs biedējat?", "Cik jūsu kompānija ir uzticama?" un citi. Tūliņ tika atbildēts, ka tā ir nevis biedēšana, bet gan brīdināšana un patiesas informācijas sniegšana. Lai neiznākot tā, ka cilvēks pēc dažu dienu darba zemeņu siltumnīcās sāktu pārmest, ka, lūk, nebūtu braucis, ja iepriekš būtu zinājis, ka ir tik smags darbs.

"Ja kādam no jums agrāk bijušas kādas problēmas ar muguru vai ceļiem, bet tagad jūtaties ļoti labi – nevajag uz Angliju braukt. Jo jau pēc divām trim dienām vecās vainas liks sevi manīt."

Pēc tam sekoja darba intervijas. E. Perminiene sacīja: "Esmu jau intervējusi tūkstošiem cilvēku – lietuviešus, rumāņus, poļus, bulgārus. Jau piecās, septiņās minūtēs esmu skaidrībā, ir vai nav cilvēks piemērots darbam mūsu kompānijā. Atteikuma gadījumā es lūdzu neapvainoties vai nokārt degunu – iesaku meklēt kādu citu kompāniju, kas piedāvā konkrētam cilvēkam piemērotāku darbu."

SIA "GP Recruitment" direktors Ginters Puriņš pastāstīja, ka līdzīgas tikšanās, ko organizē šī firma un kurās prezentē kompāniju un darba intervijās atlasa piemērotākos cilvēkus darbam Anglijā, jau bijušas Madonā, Saldū un Rīgā.

"Anglijā, kur arī ir bezdarbs, daudzi cilvēki tomēr nevēlas strādāt tādā smagā darbā kā ogu lasīšana," viņš skaidroja.

Tikšanās dalībnieku vidū bija arī pārstāvji no kādas Norvēģijas kompānijas. Anglija, izrādās, tikšanos un darba intervijas rīko jau trešo gadu, Norvēģija iet šīs valsts pēdās.

Rēzeknē lielākais bezdarbs

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Šindarjova informēja, ka šobrīd Rēzeknes pilsētā, Rēzeknes novadā un Viļānu novadā kopā ir gandrīz vienpadsmit tūkstoši bezdarbnieku – no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 35 procenti.

"Mēs esam ieinteresēti, lai cilvēki dabū darbu, jā, kaut vai ārzemēs. Mūsu valstī šobrīd daudzi nevar nopelnīt, lai dzīvotu, skolotu bērnus. Ja divas trešdaļas atbrauks atpakaļ, būs ļoti labi. Mēs zinām visas licencētās firmas, kas aģitē braukt strādāt uz ārzemēm, mēs palīdzam bezdarbniekiem un visiem tiem, kas vēlas labāk nopelnīt, tikt pie vispusīgas informācijas, lai vēlāk, kad ir jau aizbraukts, nav jānožēlo," tā I. Šindarjova.

Iedzīvotāji, kas nolēmuši doties darbā uz ārzemēm, informāciju par situāciju konkrētajā Eiropas valstī var iegūt NVA mājaslapā "www.nva.lv", kur var pārliecināties arī, vai darbā iekārtošanas firmas ir licencētas.

***

NVA Ieteikumi

Ja esi izvēlējies strādāt ārzemēs, noskaidro:

kādi ir darba nosacījumi konkrētajā valstī (vai darba tirgus ir atvērts, vai ir nepieciešamas darba atļaujas);

cik labi ir jāzina valoda;

kā konkrētajā valstī tiek noformēti dokumenti: darba līgums, nodokļu karte u. c.;

kāda ir reģistrācijas kārtība, ierodoties valstī: uzturēšanās atļauja, iedzīvotāju reģistrs u. c.;

kā meklēt dzīvesvietu;

kādi ir dzīves un darba apstākļi valstī;

vai iegūtā izglītība tiks atzīta;

kāds ir klimats.

***

Uzziņa

Bezdarbs Latvijā nedaudz krītas

Maija pirmajā nedēļā, salīdzinot ar aprīli, nedaudz samazinājies reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā. Aprīļa beigās NVA datubāzē bija reģistrēts 189 891 bezdarbnieks, bet patlaban 188 349 bezdarbnieki un bezdarba līmenis samazinājies no 16,7% aprīļa beigās līdz 16,6% patlaban. Marta beigās bezdarba līmenis Latvijā bija 17,3%.

Zemākais bezdarba līmenis ir Rīgā 12,5%, augstākais Ludzā, Rēzeknē, kur tas pārsniedz 30% robežu.

Pēc NVA datiem