Pieredze

Slieku audzētāju asociācija turpmākajos trijos gados plāno izveidot 200 biohumusa ražotnes

Slieku audzētāju asociācijas vadītājs Rihards Pulturs intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" stāsta, ka slieku audzētāji plāno tuvākajos trijos gados Latvijā izveidot līdz pat 200 biohumusa ražotnēm, kas spētu pilnībā apgādāt ar vērtīgo biohumusu vietējos lauksaimniekus, kā arī varētu nodrošināt pietiekošu apjomu eksportam.

Rihards Pulturs skaidro, ka biohumuss ir slieku veidots organisko vielu un dažādu baktēriju koncentrāts, kas vēlāk tiek sajaukts ar augsni attiecīgās proporcijās. Viņš uzsver: „Biohumuss ir tīrs un dabīgs mēslojums un ir vienīgais mēslojuma veids, ko Eiropas Savienībā atļauts iestrādāt zemē bez ierobežojuma, tādēļ biohumusa ražošana ir ļoti izdevīga. Lai nomēslotu vienu hektāru zemes, vajag 5-10 tonnas biohumusa. Pēc tā iestrādāšanas augsnē piecus sešus gadus būs garantētas labas ražas. Zinātniski pierādīts, ka biohumuss palielina augu dīgtspēju par 30%, savukārt ražību - par 25%. Savukārt nitrātu daudzums augsnē pēc tās ielabošanas ar biohumusu samazinās līdz pat 80%.”

Pēc viņa teiktā, biohumusa iepirkuma cena eksporta tirgos ir 100 eiro jeb 70 lati par tonnu. Tātad no saražotām 100 tonnām var nopelnīt apmēram 10 000 eiro jeb 7000 latu.  Savukārt mazumtirdzniecības cenas svārstās no pusotra lata par litru humusa Vācijā, Austrijā un Beļģijā līdz diviem latiem Anglijā. Visdārgāk humusu iepērkot arābi, jo viņi jauc tuksneša smiltis ar humusu, un, tā kā humuss piesaista gaisa mitrumu, šādā augsnē audzēti stādi labāk pārcieš lietus trūkumu.

Asociācijas vadītājs stāsta, ka, lai ierīkotu nelielu slieku ražotni pašu vajadzībām, pietiek ar apmēram 30 kvadrātmetru lielu telpu - tas var būt pagrabs vai siltumnīca. Būs vajadzīgas desmit 2,5 metrus lielas koka kastes, kurās iepildīts substrāts. Sliekas produktīvi strādā substrātā, kura temperatūra ir plus 18 līdz plus 25 grādi, tātad nepieciešama attiecīga telpas apsildīšana. Savukārt substrātu var sagatavot pats audzētājs, jo būtībā tas ir komposts. Tātad var izmantot kūtsmēslus, zāli un pēc klasiskajām tehnoloģijām pašrocīgi izveidot kompostu. Lielāko izmaksu daļu veidos slieku iegāde. Biohumusa ražošanai izmanto pirms 50 gadiem ASV selekcionētu mēslu sliekas (Eisenia foetida) hibrīdu - Kalifornijas sarkano slieku, kura spēj ātri pārstrādāt organiskos atkritumus. Kilograms šo slieku maksā ap 25 - 30 latiem, tās var nopirkt tepat uz vietas pie asociācijas audzētājiem. Katrai kastei vajadzīgi astoņi kilogrami slieku, tātad vienai kastei sliekas izmaksās 200 - 240 latu. Jāteic gan, ka sliekas savairojas līdz noteiktam blīvumam, ko pēc tam vairs nepārsniedz.
Tomēr, ja vēlas uzsākt nopietnu biznesu, nepieciešams apmēram 400 kvadrātmetru liels siltumnīcas tipa angārs vai arī liela kūts, bijusī ferma vai lieli pielāgojami pagrabi. Kopējās investīcijas šādā ražotnē attiecīgi svārstās ap 3500 latiem.

R. Pulturs uzsver, ka slieku audzēšana nebūt nav vienkārša. Viņš saka: „Viedoklis, ka katrs zemnieks pats audzēs sliekas un ražos humusu, teorētiski pastāv, tomēr no biznesa viedokļa tā nav īsti rentabla nodarbe. Ir vienkāršāk pirkt no lielāka ražotāja jau gatavu humusu, katram darot savu darbu. Esam aprēķinājuši, ka Latvijā vajadzētu būt 150-200 humusa ražotnēm, lai apgādātu ar šo mēslojumu visus ieinteresētos zemniekus. Tas ir sasniedzams mērķis, un lielā lauksaimnieku interese liecina, ka to varēsim realizēt jau tuvākajos trijos gados.”

Latvijā ar slieku audzēšanu nodarbojas apmēram 100 juridiskas un fiziskas personas, viena no lielākajām ražotājām ir SIA "Vormera".

R. Pulturs stāsta, ka pagaidām eksportam nepieciešamo biohumusa apjomu (piemēram, ASV gatavas no mūsu audzētājiem iepirkt 10 tonnas nedēļā ) ražotāji nespēj nodrošināt. Tādēļ mērķis ir tuvāko triju gadu laikā izveidot minētās 150 - 200 ražotnes, kuras spēs nodrošināt pieprasītos apjomus.  

Pilnu interviju ar Slieku audzētāju asociācijas vadītāju Rihardu Pulturu lasiet "Nozare.lv" sadaļā "Intervijas. Viedokļi".