Visas NVO

Dūklavs: Naudas atbalsta graudkopjiem nebūs; meklēs iespējas palīdzēt citādi

Ingrīda Mičāne, Nac.ag. LETA
01.12.2014

Graudkopjiem papildu valsts atbalstu nemaksās, bet meklēs citus situācijas risinājumus, piemēram, nodokļu maksājumu termiņu pagarinājumus, bezakcīzes degvielas daudzuma palielināšanu vai papildu iespējas graudu bunkuru celtniecības finansēšanai, 1. decembrī pēc tikšanās ar Latvijas lielāko graudkopības kooperatīvu vadītājiem Edgaru Ružu un Induli Jansonu atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

"Maksājumi no valsts nav iespējami, līdzīgi kā tas ir piensaimniecībām. Jāsaprot, ka piensaimniekiem jāglābj šķirnes ganāmpulki, kamēr graudi bunkuros var pagaidīt dažus mēnešus, kamēr pieaug cena. Tomēr jautājumus risinām, piemēram, attiecībā uz iespēju pagarināt nodokļu termiņus, tāpat atklāts jautājums ir bezakcīzes degviela, papildu projekti graudu bunkuru celtniecībai un vēl dažas citas iespējas," sacīja Dūklavs.

Viņš atzina, ka situācija graudkopībā nav vienkārša, tomēr zaudētāji nav tās saimniecības, kuras laicīgi apdrošināja sējumus.

"Tiem, kas bija apdrošinājušies, situācija pulka labāka. Pasaules gals vēl nav, tomēr zemniekiem ir jāpārskata saimniekošana. Graudkopība, tāpat kā citas nozares, saistīta ar risku. Tie, kas bija apdrošinājušies, faktiski neko nezaudēja," norādīja ministrs.

Kā ziņots, saistībā ar graudu cenu straujo kritumu, papildu izmaksām kulšanas sezonas laikā, kā arī ievērojamiem izdevumiem, pavasarī pārsējot laukus, graudkopības nozarei sagaidāmi 220 miljonu eiro zaudējumi. Līdz ar to lauksaimniecības kooperatīvu vadītāji aicinājuši situācijas risināšanā iesaistīties Zemkopības ministriju un valdību.

Saskaņā ar kooperatīvu datiem pārtikas kviešu cenas laikā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada septembrim samazinājušās par 36,6% jeb 86,30 eiro par vienu graudu tonnu. Septembrī ir piedzīvota zemākā pārtikas kviešu cena - 149,5 eiro par tonnu, kamēr 2012.gadā šajā pašā laikā pārtikas kviešu cena sasniedza 520 eiro. Graudkopji lēš, ka cenas samazinājums, ziemāju pārsēšana, kā arī papildu kaltēšanas izmaksas slapjās ražas dēļ šogad radījušas zaudējumus 220 miljonu eiro apmērā.

Augsto izmaksu dēļ daudzām saimniecībām draud bankroti, taču situācijas dramatismu līdz šim ir mazinājuši kooperatīvi, kuri kreditē zemniekus, taču kreditēšana nevarot ilgt bezgalīgi, norādīja kooperatīvu vadītāji. Līdz ar to tiek gaidīts valsts atbalsts, kurš varētu izpausties finansējuma pārdalē starp atbalsta programmām, apdrošināšanas iespēju paplašināšanā un citos atvieglojumos zemniekiem.

Jau vēstīts, ka šajā sezonā kopējā graudaugu raža Latvijā ir apmēram 1,916 miljoni tonnu, kas ir par 11% vairāk nekā vidējā graudu kopraža pēdējos piecos gados.

Graudaugi tika iesēti 644 000 hektāru platībā, kas ir par 10% jeb 60 000 hektāru vairāk nekā 2013.gadā.

Latvijā 2013.gada sezonā graudu kopējā raža bija 1,9 miljoni tonnu, nesasniedzot visu laiku rekordu - 2,1 miljonu tonnu, kas tika ievākts 2012.gadā.

Līdzekļu graudkopjiem nav ne šā gada valsts budžetā, ne arī nākamā gada budžeta projektā, 1. decembrī LNT raidījumā "900 sekundes" teica finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Vispirms Zemkopības ministrijai ir jāanalizē pagājušās nedēļas otrajā pusē graudkopju sniegtie dati, ka šogad nozarei gaidāmi 220 miljoni eiro zaudējumi, un tad zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) jānāk uz Ministru kabinetu ar priekšlikumiem, kā situāciju risināt, teica finanšu ministrs.

Reirs akcentēja, ka 2015.gada budžeta projekta plānā nav paredzēts tiks liels finansējums graudkopjiem - papildu kompensācijās zemkopjiem nākamgad paredzēts 51 miljons eiro, kas ir pietiekami liels līdzekļu daudzums.

Arī šā gada valsts budžetā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nauda jau ir iztērēta un nav iespējas palīdzēt graudkopjiem, skaidroja finanšu ministrs. Turklāt līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem gadā bija atvēlēti tikai 30 miljoni eiro, nevis 220 miljoni eiro, kas būtu vajadzīgi graudkopjiem.

Nac.ag. LETA

x

Paroles atgadināšana