Mežs

Izcirtumos kā ekoloģisko koku nevajag atstāt egli

Lai apzinātu cirsmās atstāto ekoloģisko koku pašreizējo stāvokli, to nozīmi aizsargājamo putnu aizsardzībā un novērtētu citu dabas aizsardzības prasību ievērošanas rezultātus, 2009.gadā tika veikta atkārtota 2004. gadā pārbaudīto izcirtumu apsekošana.

Iegūtos rezultātus Valsts meža dienests ir apkopojis pārskatā Bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu struktūru izvērtējums 2003./2004. gada kailciršu platībās.

Šovasar privātajos un pašvaldību mežos kopumā apsekoti 365 izcirtumi 591,2 hektāru platībā, lai pārbaudītajās 2003./2004. gada kailciršu platībās izvērtētu bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgas struktūras.

Pavisam apsekotajās teritorijās kopā atzīmēti 3820 koki, galvenokārt tās ir priedes 24% un apses 19%, kā arī bērzs 17% un ozols 15%. Vizuāli vērtējot izcirtumos atstātos kokus, 73% gadījumu to vidējais veselības stāvoklis atzīts kā labs.

Apsekotajās teritorijās netika atrasta neviena liela izmēra putna ligzda. Taču pēc Latvijas ornitologu datiem, izcirtumos atstātajos ekoloģiskajos kokos ligzdo tādas īpaši aizsargājamas sugas – jūras ērglis, zivju ērglis un mazais ērglis.

Kaut arī pagājuši tikai 8 gadi, kopš Latvijas likumdošanā ir prasība atstāt vismaz 5 kokus uz hektāra, veicot galveno cirti, jau tagad parādās šo koku nozīme īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībā. Šajā virzienā būtu nepieciešami detalizētāki pētījumi, pārbaudot arī AS „Latvijas valsts meži” valdījumā esošos mežus.

2009. gadā veiktajā izcirtumu apsekojuma pārskatā Bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu struktūru izvērtējums 2003./2004. gada kailciršu platībās secināts, ka – 2009. gadā pārbaudītajās teritorijās koku skaits uz ha vidēji bija 5,7, tas ir par 0,7 mazāk nekā 2004. gadā. Piecu gadu laikā vēja rezultātā izgāzti 93 koki, kas sastāda tikai 2,4% no kopējā atstāto koku skaita apsekotajās teritorijās. Vēja ietekme uz atstātajiem kokiem ir samērā neliela, ņemot vērā, ka 2005. gada janvārī bija vētra. Izgāztu, nokaltušu un sliktā veselības stāvoklī esošu koku īpatsvars sastāda aptuveni 27% no visiem. Visbiežāk nokalst vai vējš izgāž egles (>50%), savukārt visretāk ozolus – tikai 8%. Tāpēc rekomendējams egli neizvēlēties kā izcirtumā atstājamo koku. Tālākajā darbā uzmanība būtu jāpievērš vēja ietekmes novērtēšanai uz izcirtumiem piegulošajām audzēm ūdensteču /ūdenstilpju aizsargzonās/ aizsargjoslās.