Mežs

No 28. aprīļa visos mežos noteikts ugunsnedrošais periods

Valsts meža dienests (VMD) visā valsts teritorijā, sākot ar 28. aprīli, ir noteicis meža ugunsnedrošo laikposm. Meža īpašniekiem un valdītājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma noteikšanu jānodrošina ugunsdrošības prasības mežā.

Valsts meža dienests (VMD) visā valsts teritorijā, sākot ar 28. aprīli, ir noteicis meža ugunsnedrošo laikposmu*. Meža īpašniekiem un valdītājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma noteikšanu jānodrošina ugunsdrošības prasības mežā.

Šajā laikā tiek uzsāktas dežūras ugunsnovērošanas torņos, lai savlaikus būtu iespējams konstatēt dūmus un noteikt vietu, kur iespējams ir izcēlies meža ugunsgrēks. Tāpēc svarīgi ir, lai bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo Valsts meža dienesta mežniecību, netiktu veikt nekādi dedzināšanas darbi, kas rada lielus dūmus, lai tie nemaldinātu ugunsnovērošanas torņa dežurantus un netiktu izsludināta viltus trauksme.

Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem no 28. aprīļa, uzturoties mežā, ir noteikti atsevišķi aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un kriminālatbildību. Uzturoties mežos un purvos aizliegts:

- nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus;

- kurināt ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās;

- atstāt ugunskurus bez uzraudzības;

- dedzināt sadzīves atkritumus un ciršanas atliekas;

- braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem;

- ekspluatēt uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus bez dzirksteļu slāpētājiem.

Mežizstrādātājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma izsludināšanu mežā ir jāpārtrauc zaru un ciršanas atlieku dedzināšana izcirtumos, bet meža īpašniekiem ir jāatbrīvo meža ceļi un stigas no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties.

Meža ugunsgrēku galvenais izcelšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās operatīvās informācijas 2009. gadā bijuši 882 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību 455 hektāri, 2008. gadā atklāti un nodzēsti 706 meža ugunsgrēki un uguns skartā meža platība bija gandrīz 303 hektāri. Savukārt - 2007. gadā tika atklāti un dzēsti 425 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto meža platību 331 hektāri, bet 2006. gadā tika dzēsti 1929 meža ugunsgrēki un kopējā uguns skartā meža platība bija 3370 hektāri.

Meža īpašniekiem jāatceras, ka viņa pienākums ir veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā.

Šogad reģistrēti jau 56 meža ugunsgrēki (līdz 27.04.2010.) un kopējā uguns skartā meža platība ir 28,8 hektāri. Lielākais meža ugunsgrēku skaits ir reģistrēts Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā - 15 ar kopējo uguns skarto meža platību 3,8 hektāri, bet vislielākais šī pavasara meža ugunsgrēks bijis Gulbenes rajonā, kur izcirtumā dedzinot ciršanas atliekas, lielā vēja dēļ izdedzis izcirtums un blakus esošā jaunaudze kopā apmēram 10 hektāru platībā.

Pirmo meža ugunsgrēku iemesls parasti ir vecās zāles dedzināšana mežam piegulošajos laukos un pļavās. Šajos ugunsgrēkos lielāko tiesu bojā iet jaunaudzes un apmežotās platības lauksaimniecības zemēs.

Pagājušajā gadā meža ugunsnedrošais laikposms tika noteikts no 27. aprīļa līdz 15. septembrim.

Piezīme: * Ugunsdrošības noteikumi (17.02.2004. MK noteikumi Nr. 82) 29. punkts nosaka, ka meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanos un tā izbeigšanos nosaka ar Valsts meža dienesta rīkojumu un izsludina visā valsts teritorijā.