Mežs

Auditori apturējuši FSC sertifikātu LVM struktūrvienībai

VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) struktūrvienība "LVM Mežs" drīzumā pārtrauks koksnes pārdošanu ar mežsaimniecības sertifikāta FSC logo.

Kā raksta laikraksts "Dienas Bizness", tāds lēmums pieņemts saistībā ar "SmartWood" auditoru lēmumu par FSC sertifikāta apturēšanu LVM.

Pēc laikraksta rīcībā esošās neoficiālās informācijas, situācija ar iespējām no LVM apsaimniekotajiem mežiem iegūt koksni, kas būtu marķēta ar FSC sertifikātu, ir pretrunīga. Proti, pēc LVM paziņojuma "SmartWood" auditori mēneša laikā apturēs "LVM Mežs" piešķirto FSC mežsaimniecības sertifikātu, taču nav plānots apturēt citai LVM struktūrvienībai "LVM Apaļkoksnes piegādes" izsniegto koksnes piegāžu FSC sertifikātu.

Ja koksne (neatkarīgi no formas - augošu koku cirsmu vai apaļkoksnes veidā) ir mainījusi īpašnieku līdz termiņam, kad tiek apturēts FSC mežsaimniecības sertifikāts, tad to (neatkarīgi, kad tā nocirsta valsts mežā) un no šādas koksnes ražotos izstrādājumus joprojām var marķēt ar FSC sertifikātu.

Tādēļ tie ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji, kuri attiecīgās cirsmas 2010.gadā jau iegādājušies (vai arī iegādāsies tuvākajā laikā), kaut arī vēl nav nocirtuši, tajās iegūto koksni var marķēt ar FSC.

Tā kā LVM ir vairākas struktūrvienības, tad netiek izslēgta iespēja, ka LVM struktūrvienība "LVM Apaļkoksnes piegādes" no LVM struktūrvienības "LVM Mežs" ir iegādājusies visas cirsmas 2010.gadam un tajās iegūto koksni joprojām varētu piegādāt pircējiem kā apaļkoksni, kura marķēta ar FSC. Patlaban nav zināms, kā šādā situācijā reaģētu FSC sertifikāta uzturētājs "Rain Forest" un tā pilnvarotais auditors "SmartWood".

"Tā ir slikta ziņa visai meža nozarei Latvijā ar šobrīd neprognozējamām sekām," secina viena no lielākajiem privātmežu īpašniekiem Latvijā SIA "Bergvik Skog" prokūrists Lars Georgs Hedlunds. Viņš atzīst, ka uzņēmums strādā, lai pēc kāda brīža varētu pievienoties FSC vai "Controle&Wood" sistēmai.

"LVM atbalsta FSC sertifikācijas apturēšanu valsts mežos, ja vien netiks būtiski uzlabota sertifikācijas procedūru caurskatāmība un audita procesu kvalitāte," uzsver LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs. "Pērn sertifikācijas procesa tiešās izmaksas uzņēmumam ir pieaugušas, bet no ārzemēm atbraukušo auditoru kvalifikācijas līmenis ir pazeminājies gan attiecībā uz audita procedūru - novērojumiem dabā, to protokolēšanu un fiksēšanu, secinājumu un slēdzienu sagatavošanu, gan arī attiecībā uz auditoru kvalifikāciju mežkopības un meža apsaimniekošanas jautājumos."

LVM ir atkārtoti norādījis, ka vieni un tie paši novērojumi dabā nereti tiek traktēti atšķirīgi.

"Pilnīgi nepieņemama ir auditoru prakse - vispārināt nacionāla līmeņa secinājumus, balstoties uz vienu nobrāztu koku vai tamlīdzīgu "pārkāpumu", un tālāk uz šiem secinājumiem balstīt neizpildāmu prasību izvirzīšanu uzņēmumiem."

LVM esot vairākkārt gan rakstiski, gan mutiski uz minētajiem trūkumiem norādījuši audita veicējiem, kas kļūdas ir atzinuši, tomēr audita kvalitāte netika uzlabota. Tā rezultātā vairākkārt pieaudzis nepieciešamo cilvēkresursu apjoms un izmaksas par šiem auditiem. Tādās mežsaimniecības tradīcijām bagātās valstīs kā, piemēram, Austrijā, Vācijā, Francijā, Somijā u.c., izvēlas Eiropas mežu sertifikācijas sistēmu PEFC, kas, pēc šo valstu mežsaimnieku domām, ir daudz vairāk piemērota Eiropas mežsaimniecībai.

Līdz ar FSC mežsaimniecības sertifikāta apturēšanu LVM struktūrvienībai Latvijā paliek ļoti maz privātmežu platību, kurās iegūtai koksnei ir FSC sertifikāts, un to apjoms nespēj kompensēt valsts mežos iegūtās koksnes plūsmu.

"Pieļauju, ka kokrūpnieki zvanīs un vēlēsies iegādāties koksni ar FSC sertifikātu, kas arī veicinās privātmežu sertifikāciju pēc FSC principiem," uzsver FSC grupas sertifikāta turētāja SIA "Meža īpašnieku konsultatīvais centrs" direktors Gundars Skudriņš. Viņš norāda, ka neatkarīgi no tā, kas kuram patīk vai nepatīk, FSC sertifikācijas sistēma ir vienīgā, kuru atzīst nevalstiskās organizācijas visā pasaulē.

"Mani kā komersantu priecē doma, ka esam teju vai vienīgie, kuri Latvijā, neimportējot no Krievijas, Igaunijas vai Baltkrievijas sertificētiem mežiem, var piedāvāt koksni ar FSC sertifikātu, taču apbēdina fakts, ka valsts (Zemkopības ministrija, Ministru kabinets) nespēj apsaimniekot mežus, balstoties uz trīs ilgtspējas pamatiem - videi draudzīgi, sociāli taisnīgi un ekonomiski pamatoti," uzsver uzņēmējs.

"Šis piemērs rāda, ka FSC sertifikācijas sistēma darbojas, jo par trūkumiem labas prakses mežsaimniecībā sertifikāta darbība tiek apturēta, un rada uzticību šai sertifikācijai. Diemžēl tas noticis Latvijā un var negatīvi ietekmēt koksnes izstrādājumu eksportu uz Rietumeiropas valstīm, it īpaši uz Lielbritāniju," uzskata Pasaules dabas fonda meža projektu vadītājs Jānis Rozītis.

PEFC sertifikācijas sistēmai nav tik augstas vides prasības kā FSC, tāpēc FSC pasaulē tiek uztverta kā augstākā līmeņa latiņa mežsaimniecības atbilstībai ilgtspējīgiem apsaimniekošanas nosacījumiem, uzsver vides aizstāvis.

Kā raksta "Dienas Bizness", "SmartWood" auditoru norādītās neatbilstības ir - būtiski izmainītu mežsaimniecisku darbību ietekmes neadekvāts izvērtējums. Cirsmu koncentrēšanas metodes ir ieviestas bez atbilstoša ietekmes izvērtējuma, nav veikts sociālo un vides aspektu izvērtējums atbilstoši darbības mērogam.

Tāpat auditori norāda, ka "LVM Meži" īsteno zemsedzi un augsni degradējošas mežsaimniecības operācijas. Daudzviet konstatēti būtiski zemsedzes bojājumi. Cirsmu izstrādei un kokmateriālu transportam ir konstatētas atkāpes no tehnoloģiskajiem koridoriem.

LVM nav pietiekami efektīvi funkcionējošas sistēmas, kas ļautu konstatēt, piemēram, dabiskos meža biotopus un novērst šo platību vērtības iznīcināšanu.