Mežs

Egļu audžu kalšana susinātajās augsnēs

2010. gada vasarā susinātajos meža augšanas apstākļu tipos eglēm daudzviet novērota strauja vitalitātes pasliktināšanās – kokiem dzeltē un atmirst skujas, kalst galotnes un rezultātā koki iet bojā, vēsta informācija Valsts meža dienesta (VMD) mājaslapā.

2010. gada vasarā susinātajos meža augšanas apstākļu tipos eglēm daudzviet novērota strauja vitalitātes pasliktināšanās – kokiem dzeltē un atmirst skujas, kalst galotnes un rezultātā koki iet bojā, vēsta informācija Valsts meža dienesta (VMD) mājaslapā.

Sākotnēji šī problēma tika konstatēta Rīgas apkārtnē (Mārupes, Olaines pusē), taču redzot tās apjomu – ap 1000 ha platībā, radās bažas par bojājumu iespējamo izplatību arī citviet Latvijā. Valsts meža dienesta mežsargi mēneša laikā pēc vienotas metodikas savās apgaitās (pavisam 405) visā Latvijas teritorijā novērtēs egļu audžu vitalitāti susinātajos meža augšanas apstākļu tipos. Rezultāti par bojājumu izplatību un apjomiem sagaidāmi augusta otrajā pusē.

Izmantojot Meža valsts reģistra datus, Valsts meža dienests (VMD) ir izveidojis karti ar potenciālajām riska teritorijām. Jūlija vidū ar SIA „Rīgas meži” finansiālu un tehnisku atbalstu VMD speciālisti veica lidojumu virs dažām no šīm teritorijām, lai no augstuma iegūtu priekšstatu par bojāto platību lokalizāciju un apjomu ainavā. Visnepatīkamākā situācija tika konstatēta Sēlijas virsmežniecības teritorijā, kur egļu kalšana vērojama vienlaidus masīvos. Tas liecina, ka problēma nav lokalizēta tikai Rīgas apkārtnē.

Par egļu mežu veselības problēmām informēta Zemkopības ministrija. Bojājumu iemeslu noskaidrošanai un turpmāko rīcību izstrādāšanai, iesaistījušies dažādu jomu un institūciju speciālisti. Tiek uzsākts komplekss pētījums egļu kalšanas iemeslu noskaidrošanai. Zinātnieki, kā galveno hipotēzi par bojājumu cēloni, šobrīd izvirza dažādu faktoru izraisītas fizioloģiska rakstura problēmas.