Mežs

Malkas trūkst, pat savācot vējgāzes

Latvijā lielākā daļa vētras lauzto koku derēs vien malkai un papīrmalkai

Meža īpašnieki pat vētras skartajos rajonos stāsta, ka, neraugoties uz vējgāzēm, pieprasījums pēc malkas joprojām ir lielāks nekā piedāvājums. Arī valsts mežos malkas sortimenta pārdošana uz vietas mežā netiek plānota un kārtība, kādā var iegādāties malku, nemainās – lai to nopirktu, jāpiesakās pašvaldībā vai akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" struktūrvienībā "Apaļkoksnes piegādes".

8. augustā Latvijas austrumu daļu skāra visstiprākie šā gada vēji. Tika lauzti resnu koku stumbri, koki izrauti ar saknēm, noplēsti ēku jumti – vēja brāzmu ātrums pēc vizuālās vēja ātruma novērtēšanas skalas jeb Boforta skalas tika novērtēts ar 11 ballēm, kas atbilst ļoti stipras vētras – ar vēja ātrumu no 28,5 līdz 32,6 metriem sekundē – spēkam.

Vētra koksnes tirgu neietekmē

Asociācijas "Latvijas koks" izpilddirektors Andris Plezers uzskata, ka augusta vētra nekādas cenu korekcijas koksnes tirgū neienesīs. "Pusmiljons kubikmetru, kas izgāzts valsts un privātajos mežos, ir pārāk mazs apjoms, lai ietekmētu cenas. Mums tā nelaime nav liela, bet Krievijā, kur uguns nopostījis tūkstošiem reižu lielākas platības, tur gan ir žēluma gals, jo lielākā daļa apdegušās koksnes tā arī paliks nenovākta, jo Krievijā nav ne ceļu, ne jaudas, lai apskādētos kokus nozāģētu, kamēr tie vēl svaigi," skaidro A. Plezers.

Latvijā lielākā daļa lauzto koku derēs vien malkai un papīrmalkai, taču gāztie koki var tikt realizēti arī kā zāģbaļķi dēļiem vai citiem celtniecības materiāliem. Vien mēbeļu gatavošanai šāda koksne nav piemērota, jo saņemtā trieciena dēļ tajā var parādīties mikroplaisas, kas īpaši izceļas pēc nolakošanas.

Pieprasītākās dimensijas priedes zāģbaļķi joprojām maksā ļoti labu cenu – sākot no 35 Ls/m³; egle – sākot no 37 Ls/m³; skuju koku un bērza papīrmalka tiek iepirkta par 24,50 Ls/m³. Arī malkas cenas, pateicoties šķeldas un granulu ražotājiem, nekrītas – kubikmetrs trīsmetrīgas malkas ar visu pievešanu maksā kādus 14 Ls/m³.

Mežu var atjaunot, izmantojot ES struktūrfondus

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks aicina meža īpašniekus apzināt iespējamos zaudējumus, kurus vētra varētu būt nodarījusi viņu īpašumiem, jo svarīgi, lai bojātie koki tiktu savākti ātri. Karstā laikā sagāztās koksnes kvalitāte var strauji pasliktināties. A. Muižnieks atgādina, ka par vētras izpostīto platību atjaunošanu un kopšanu iespējams saņemt ES struktūrfondu atbalstu. A. Muižnieks saka: "Lauku attīstības programmā ir atbalsta aktivitāte "Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku un dabas katastrofu radīto postījumu vietās", kas paredz 372 Ls/ha atbalstu par mežaudzes atjaunošanu ar skuju kokiem – priedi un egli, kā arī lapu kokiem – bērzu, baltalksni un melnalksni. Ja stāda cietos lapu kokus – ozolus, ošus, saldos ķiršus, dižskābaržus vai liepas –, atbalsts pienākas 913 Ls/ha, bet par mistraudzēm, kur skuju koki aizņem 50 – 75%, pienākas 632 Ls/ha. Bez tam trīs līdz piecus gadus atkarībā no stādītās koku sugas pienākas arī 119 Ls/ha par jaunaudžu kopšanu." Pieteikšanās uz atbalstu vētras skarto platību atjaunošanai un kopšanai varētu tikt atvērta septembrī. Visa aktuālā informācija par iespējām pieteikties atbalsta pasākumiem un nepieciešamajiem dokumentiem ir mājas lapā.

Bet valsts mežos vējgāzēs harvesteri sāka strādāt jau pagājušās nedēļas vidū. Precizēta informācija par 8. augusta vētras postījumiem liecina, ka akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valdījuma mežos nogāzti 220 000 m³ koksnes 4212 ha platībā. Pilnīgi mežs nopostīts 523 ha, kur 140 000 m³ plānots nocirst sanitārajās kailcirtēs, pārējās vējgāzes tiks izstrādātas kā sanitārās izlases cirtes, izvācot vēja lauztos un bojātos kokus. Lai sagāztie koki nezaudētu savu kvalitāti, vispirms tiek izzāģētas vējgāzes priežu, tad egļu un tad lapu koku audzēs.

Tomass Kotovičs, a/s "Latvijas valsts meži" komunikāciju daļas vadītājs: "Lai nepārsniegtu maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu galvenajā cirtē, mēs anulēsim ciršanas apliecinājumus tradicionālajām galvenās cirtes cirsmām, apmainot tos pret ciršanas apliecinājumiem sanitārajām kailcirtēm. Valsts meža dienesta virsmežniecības pašreiz strādā, stundas neskaitot, un ciršanas apliecinājumus izsniedz ļoti ātri."

Cirsmu izstrāde vējgāzēs maksā vismaz par 1 Ls/m³ līdz 1,50 Ls/m³ vairāk nekā augošā mežā. Madars Kalniņš, kurš nodarbojas ar mežizstrādi Vidzemes pusē, saka, ka izstrādes cena atkarīga arī no tā, vai cirsma cērtama kā kailcirte vai izlases cirte. Ja traktoram esot jālasa pa mežu atsevišķi koki, tad cena par mežizstrādi varot sasniegt pat vienu latu par koku.