Mežs

Meža nozares speciālisti spriež par meža nozares lomu un iespējamo ieguldījumu globālās klimata politikas kontekstā

Rīgā „FUTUREforest” projekta ietvaros notikušās starptautiskās zinātniskās konferences, semināru un projekta dalībvalstu partneru darba grupu mērķis bija pievērst meža nozares speciālistu uzmanību klimata izmaiņu jautājumam un sniegt plašāku ieskatu par meža nozares lomu un iespējamo ieguldījumu globālās klimata politikas kontekstā, kā arī diskutēt par meža apsaimniekošanu, ņemot vērā sagaidāmos klimata izmaiņu aspektus, stāsta projekta „FUTUREforest” administratore Māra Mīkule.

Zinātniskā konference „Koku un mežaudžu adaptācija un tās vecināšanas iespējas” bija pirmā tik plaša mēroga konference Latvijā, kurā zinātnieki no Lietuvas, Polijas, Latvijas, Igaunijas, Somijas, ASV, Zviedrijas, Spānijas un Slovākijas iepazīstināja meža nozares ekspertus ar zinātniski pamatotām rekomendācijām labas mežsaimnieciskās prakses veicināšanai. Dažādu specializāciju pētnieki dalījās redzējumā par meža ģenētiku, selekciju, dabisko traucējumu analīzi (vētras, ugunsgrēku) u.c., kā arī pauda plašu skatījumu uz jautājumiem par meža pielāgošanās iespējām.

Latvijai šāda veida viedokļu apmaiņa ir ļoti aktuāla, jo klimata izmaiņu modeļi liecina, ka temperatūras paaugstināšanās turpināsies un pieaugs ekstrēmu dabas parādību biežums – karstuma viļņi, nokrišņu un vētru biežums un intensitāte. Arī Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) klimata konferencē šā gada 29. novembrī Kankūnā, Meksikā plānots pieņemt lēmumu par meža nozares iekļaušanu klimata pārmaiņu politikas režīmā pēc 2012. gada.

Seminārā „Meža nozares potenciālais ieguldījums globālās klimata politikas kontekstā” tika apspriestas meža emisiju uzskaites metodes un ar tām saistītie pretrunīgie politisko sarunu procesi. Eiropas Komisijas (EK) Kopīgā pētniecības centra Klimata pārmaiņu nodaļas zinātnieks G.Grassi raksturoja šobrīd Eiropas Savienības (ES) un globālā līmenī apspriestos zemes izmantošanas mērķus, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIM) sektora emisiju uzskaites pieejas, kā arī vērā ņemamās meža nozares piesaistes atšķirības un to ietekmi uz valstu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu. Latvijai ir būtiski vai un kādā mērā tiks ņemtas vērā meža nozares sniegtās emisiju piesaistes.

EK Klimata politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis O.Larsons skaidroja ES meža nozares politiku globālās klimata politikas kontekstā un ES izvirzītos klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. O.Larsons norādīja, ka šie jautājumi tiek intensīvi apspriesti ES līmeni, taču viennozīmīgas atbildes ne dalībvalstu, ne interešu grupu vidū nav, un šobrīd EK ir uzsākusi šo jautājumu sabiedrisko apspriešanu. EK vēlas izvērtēt iespējamo turpmāko rīcību un piemērotākos instrumentus ES līmenī.

Uzskaites metodes izvēle un tajā ietvertie principi var būtiski ietekmēt meža politiku Latvijā. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka nosakot globālās klimata politikas ietvarus, nacionālā meža politika nedrīkst tikt nesamērīgi ietekmēta. Veicinot pēc iespējas lielākas emisiju piesaistes meža nozarē, šo meža nozares funkciju nedrīkst noteikt kā vienīgo nozares prioritāti, aizmirstot par citām būtiskām funkcijām. Otrs svarīgs aspekts ir valstu sniegtā ieguldījuma objektīvs salīdzinājums, ko ietekmē pieejamo datu precizitāte un uzskaites metožu nepilnības.

M. Mīkule informē, ka konferenci un semināru, kas notika no šā gada 20. līdz 22. oktobrim, organizēja LR Zemkopības ministrija Eiropas Savienības INTERREG IVC projekta „FUTUREforests” (Nākotnes meži) ietvaros sadarbībā ar LVMI „Silava” un Igaunijas Meža un lauku inženieru institūtu (EMU). Konferences ietvaros notika arī IX starptautiskās SNS grupas „Dabisko traucējumu analīze meža ekosistēmu apsaimniekošanai ” tikšanās.

Informācijai: Starptautiskās sadarbības projekts „FUTUREforests” jeb „Nākotnes meži” savu darbību uzsāka 2008. gada nogalē. Projekta virsmērķis saistīts ar ES reģionu attīstības politikas efektivitātes uzlabošanu. Kā galvenie mērķi atzīmējami reģionālo un lokālo meža apsaimniekošanas politiku un prakses uzlabošana, kā arī klimata pārmaiņu efekta mazināšana.