Mežs

VMD izsludina meža ugunsnedrošo periodu

Valsts meža dienests visā valsts teritorijā, sākot ar 28. aprīli, ir noteicis meža ugunsnedrošo laikposmu*. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma noteikšanu jānodrošina ugunsdrošības prasības mežā.

Meža uguns nedrošajā laikposmā Valsts meža dienests dežūrē ugunsnovērošanas torņos, lai savlaikus būtu iespējams konstatēt dūmus un noteikt vietu, kur iespējams ir izcēlies meža ugunsgrēks. Tāpēc svarīgi ir, lai bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo Valsts meža dienesta mežniecību, netiktu veikt nekādi dedzināšanas darbi, kas rada lielus dūmus, lai tie nemaldinātu ugunsnovērošanas torņa dežurantus un netiktu izsludināta viltus trauksme.

Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem no 28. aprīļa, uzturoties mežā, ir noteikti atsevišķi aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un kriminālatbildību. Uzturoties mežos un purvos  aizliegts:

-nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus;
- kurināt ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās;
- atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
- dedzināt sadzīves atkritumus un ciršanas atliekas;
- braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem. 

Meža ugunsnedrošajā laikposmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju. Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekiem jāatceras, ka viņa pienākums ir veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā.

Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka meža ugunsgrēku galvenais izcelšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni.

Šogad reģistrēti jau 29 meža ugunsgrēki /uz 27.04.2010./ un kopējā uguns skartā meža platība ir 21,4 hektāri, tajā skaitā 5,1 hektārs jaunaudzes. Pirmais meža ugunsgrēks bija jau 4. aprīlī Ziemeļvidzemes virsmežniecības teritorijā Smiltenes novadā. Patlaban lielākais meža ugunsgrēku skaits ir reģistrēts Ziemeļvidzemes virsmežniecības teritorijā, kur ir reģistrēti 14 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto meža platību 3,8 hektāri, bet vislielākais šī pavasara meža ugunsgrēks bijis Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā, kur izdega mežs 10 hektāru platībā.

Pirmo meža ugunsgrēku iemesls parasti ir vecās zāles dedzināšana mežam piegulošajos laukos un pļavās. Šajos ugunsgrēkos lielāko tiesu bojā iet jaunaudzes un apmežotās platības lauksaimniecības zemēs.

Arī pagājušajā gadā meža ugunsnedrošais laikposms tika noteikts, sākot ar 28. aprīli, un tas turpinājās līdz 26.septembrim. Ugunsnedrošās sezonas laikā katru dienu vidēji dzēsts pushektārs meža.

2010. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā  Valsts meža dienesta darbinieki atklājuši un nodzēsuši 314 meža ugunsgrēkus, kopējā uguns skartā platība bijusi 104 hektāri, tai skaitā 78 hektāri mežs. Salīdzinājumā ar 2009. gadu, tas bija gandrīz divas ar pusi reizes mazāk, kad pavisam tika dzēsti 882 meža ugunsgrēki un uguns bija sakārusi 455 hektārus meža. Savukārt 2006. gadā līdz 1. maijam jau bija izcēlušies vairāk kā 400 meža ugunsgrēki un kopējā uguns skartā meža platība bija gandrīz 100 hektāru.

* Ugunsdrošības noteikumi (17.02.2004. MK noteikumi Nr. 82) 29. punkts nosaka, ka meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanos un tā izbeigšanos nosaka ar Valsts meža dienesta rīkojumu un izsludina visā valsts teritorijā.