Apskati

KLP nākotne pēc "veselības pārbaudes" - vērtējums Latvijas lauksaimniecībai

(Nobeigums, sāk. sk. iepr. "Agropola" laidienā)
Lēmumu potenciālā ietekme uz ekonomisko aktivitāti lauksaimniecībā
Lai novērtētu ekonomisko aktivitāti, kā kritēriju izmantosim saražotās produkcijas apjomu. Tas ir prognozēts ar matemātiska modeļa palīdzību1, ņemot vērā visa Eiropas Savienības (ES) koptirgus reakciju uz lauksaimniecības poli­tikas maiņu. Šajā rakstā atspogu­ļosim iespējamos rezultātus, kādi varētu būt, realizējoties dažādiem politikas scenārijiem. Proti:
 bāzes jeb pašreizējās lauksaim­niecības politikas scenārijā uz pa­sau­les ekonomikas attīstības fona;
 1. scenārijā, ieviešot "veselības pārbaudes" lēmumus par piena kvotu pakāpenisku atcelšanu, 68. panta pasākumus un jaunos modulācijas principus;
 2. scenārijā, atbalstu pilnīgi atbrīvojot no saistības ar ražošanu un pēc 2013. gada likvidējot atbalsta maksājumu atšķirības, pārdalot tos visām dalībvalstīm vienādās platīb­maksājumu likmēs;
 3. scenārijā, ES budžetu pārskatot un no 2014. gada samazinot tieš­maksājumu likmes līdz minimālo zemes uzturēšanas prasību nodro­šināšanai nepiecie­šamajiem 100 EUR/ha;
 4. scenārijā, ES budžetu pārskatot un 1. pīlāra tiešmaksājumus pakāpeniski likvidējot laika posmā no 2014.-2020. gadam.
Pasaules valstu ekonomiku attīstība ietekmē to, kādas būs cenas un piedāvājuma līmenis pasaules tirgū, un reizē arī, kāds ārējā tirgū būs pieprasījums pēc ES lauksaimniecības ražojumiem un kā tas ietekmēs ES iekšējo tirgu. Makroekonomiskās situācijas attīs­tības prognozes Latvijā, kaimiņ­valstīs un pasaules "lielajās" ekono­mi­kās, kas š. g. 1. ce­turksnī veido­tas FAPRI (ASV) institūtā, liecina, ka eksporta tirgos pie­prasījums varētu "atdzīvoties" ātrāk nekā Latvijas tirgū.
LVAEI aprēķinātās Latvijas lauk­saim­niecības produkcijas ražoša­nas prognozes 2020. gadam (ja ne­tiek mainīta pašreizējā lauksaim­nie­cības politika) rāda graudu ražo­ša­nas apjomu pie­augumu, salī­dzi­nājumā ar 2007. ga­du, par aptuveni 5%, rapšu ražošanas pieaugumu vēl par trīs ceturtdaļām, liellopu gaļas daudzuma samazinājumu par 23%, cūkgaļas samazinājumu par 16%, bet izslauktā piena apjoms varētu būt par 6% mazāks.
Daļa no "veselības pārbaudes" lēmumiem ir obligāti piemērojama - bez izvēles iespējām dalībvalstīs. Tas attiecas uz piena kvotu atcelšanu, modulācijas piemērošanu un maksimālo līmeni ar ražošanu saistītiem tiešmaksājumiem. Šo lēmumu ietekme ir analizēta 1. scenārijā. Brīvprātīgi ieviešamie lēmumi - liellopu sektora atbalsta maksājumu atbrīvošana no saistības ar dzīvnieku skaitu un teorētiski vēlamā KLP virzība uz maksājumu izlīdzināšanu - analizēti 2. scenārijā. Tādējādi 1. scenārijs būtu aplūko­jams kā reāls situācijas novērtējums, savukārt 2. būtu Latvijai tiešmaksā­jumu kopējā apjoma ziņā visizdevī­gākā varianta novērtējums.
Reformējot Eiropas kopējo budžetu 2014.-2020. gada periodā, ir gaidāmas korekcijas arī KLP budžeta apjomā un izlietojumā, jo kopā ar Kohēzijas politiku tās ir divas jomas, kas pilnībā tiek noteiktas kopienas līmenī un galvenokārt finansētas no ES kopējā budžeta. Uz lauksaim­niecības politiku spiediens tiek izdarīts ne tikai ierobežotā budžeta dēļ, bet arī PTO sarunās par ārējo tirdzniecību. Turklāt ES paplašinā­šanās, vispārējā makroekonomiskā un finansiālā situācija dalībvalstīs un mēģinājumi paplašināt kopienas darbību citās jomās lauksaimnie­cības finansēšanas jautājumu vēl vairāk saasina.
Eiropas Komisijas (EK) uzde­vumā ārējie eksperti 2008. gadā trīs pētījumos ir novērtējuši ES budžeta finansēšanas un izdevumu principus, kā arī apkopojuši un analizējuši secinājumus no jau agrāk izdarītiem vērtējumiem par kopējā budžeta izlietojumu. Uz EK izziņotā sabiedriskās apspriešanas dokumenta pamata 2008. gadā notikusi arī budžeta reformēšanas priekšlikumu publiska apspriešana, saņemot vairāk nekā 300 viedokļus no dalībvalstu valdībām, sabied­riskajām institūcijām, privātā sektora un nevalstiskajām organizācijām2. Dalībvalstu viedokļi par lauk­saimnie­cības atbalsta līmeni un pasākumiem ir diezgan pretrunīgi un pārsvarā atkarīgi no valsts statusa ES budžeta iemaksās, vispārējās attieksmes pret lauksaimniecību un lauksaimnieku organizāciju institucionālā spēka. Nav pamata gaidīt, ka tuvākajā laikā iemaksas ES budžetā ievērojami pieaugs, turklāt neto maksātājas valstis vēlas KLP izdevumu samazi­nājumu, tāpēc nākotnē KLP finansē­jums, visti­camāk, varētu sarukt. Tādēļ 3. scenārijā ir analizēts budžeta pār­skatīšanas rezultātā sagai­dāmais 1. pīlāra atbalsta sama­zinājums, ņemot vērā arī "veselības pārbaudē" iezīmēto virzību uz tiešmaksājumu izlīdzināšanu dalībvalstīm. Bet 4. scenārijā ir analizēta radikālā lēmuma - tiešmaksājumu pakāpeniska likvidēšana līdz 2020. gadam - potenciālā ietekme.
Produkcijas cenas
Dalībvalstu ražotāji uz politikas maiņu reaģē ar tirgū piedāvātās produkcijas apjomu, tādējādi koriģējot lauksaimniecības produktu cenu attīstības tendences Eiropā. Līdz ar to galveno ražotājvalstu politiskie lēmumi var rezultēties labvēlīgākos vai ne tik labvēlīgos tirgus nosacījumos, kuru ietekme uz Latvijas lauksaimniekiem ar kopējā piedāvājuma un cenu līmeni var būt lielāka nekā politikas pasākumiem, kas Latvijā ieviesti, balstoties tikai uz vietējā tirgus apsvērumiem. Ir jāņem vērā, ka mūsu tirgus nevar funkcionēt atrauti no ES kopējā tirgus.
Latvijas lauksaimniecības pro­duktu cenu prognozes 2020. gadā KLP "veselības pārbaudes" un ES budžeta pārdales scenārijos, salīdzinot ar sagaidāmo situāciju pie pašreiz realizētās politikas, ir apkopotas tabulā.
Ņemot vērā Latvijas visai zemo pašreizējo atbalsta līmeni uz produkta vienību laukaugu sektorā, galvenais sagaidāmais efekts atbal­sta samazinājumam vai atsaistei no ražošanas citās dalībvalstīs ir tā izraisītais cenas palielinājums ES tirgū. Savukārt piena sektora reforma, atceļot pārdošanas kvotas un līdz ar to arī sodanaudas par ražošanas apjomu pārsniegšanu, dominē pār pārējo pasākumu ietekmi liellopu sektorā. Ražošanas apjomu iespējamais pieaugums ES tirgū nosaka piena un liellopu gaļas cenu samazinā­šanos visos scenārijos.
Produkcijas apjomi
Latvijā saražotās graudu, rapšu, piena un liellopu gaļas produkcijas apjomu prognozes 2020. gadā jau aprakstītajos politikas scenārijos, salīdzinājumā ar bāzes scenāriju, ir parādītas 2. attēlā. Saistīto maksā­jumu atcelšana un tiešmak­sājumu pārdale dalībvalstīm paaugstina kopējo cenu līmeni ES un nodrošina stimulējošu efektu graudu ražošanai Latvijā. Savukārt piena kvotu atcelšana un tātad kopējās piena produkcijas palielinā­jums Eiropas tirgū, veicinot turp­māku cenas samazināšanos, Latvijai tās zemākas konkurēt­spējas dēļ liks samazināt piena ražošanas apjomus. Savukārt liellopu gaļas produkcijas daudzumu Latvijā nosaka kombinētu politikas faktoru ietekme. (Turpin. 28. lpp.)
(Turpin. no 14. lpp.)
Gaļas apjomam, kas saražots piena ganāmpulkos, var būt līdzīga attīstības tendence kā piena produk­cijas apjomam. Savukārt specializēto gaļas lopu produkcijas apjoms, ņemot vērā tā zemo ražotāju cenas līmeni Latvijā un tātad augsto atbalsta īpatsvaru tajā, samērā jūtīgi varētu reaģēt uz atbalsta līmeņa izmaiņām dažādos scenārijos. To parāda 2. un 4. scenārija rezultāti, kur vienā tiek analizēta ievērojami palielināta, bet otrā - ievērojami samazināta atbalsta līmeņa ietekme.
No rezultātu praktiskās izman­tošanas viedokļa jāpiebilst, ka 2.- 4. scenārijā analizēto pie­ņēmumu īstenošana ir atkarīga no politiska lēmuma, kas radies, visām dalīb­valstīm vienojoties. Latvija viena nespēj panākt pašreizējā apjoma KLP budžeta pārdali dalībvalstīm vai 1. pīlāra atbalsta maksājumu pilnīgu likvidāciju. Tādējādi - no reformu kompromisa viedokļa - ticamāks ir 3. scenārijs, kas paredz 1. pīlāra atbalsta samazinājumu līdz līmenim, kas noteikts, atbilstoši pamatotam kritērijam - zemes uzturēšanai labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Ja salīdzina šā scenārija rezultātus ar 1. scenārija rezultātiem, kas parāda "veselības pārbaudes" obligāti piemērojamo lēmumu ietekmi un kas turpmākiem novēr­tējumiem būtu izmantojams kā bāzes scenārijs, jāsecina, ka budžeta pārskatīšana dotu pozitīvu stimulu graudu ražošanai, īpaši nemainot situāciju piensaimniecībā un liellopu gaļas sektorā. Galvenais princips, kas arī turpmāk būtu jāievēro politikas risinājumu izvēlē, ir ņemt vērā nevis to sagaidāmo ietekmi Latvijas vienpusējas vai kā slēgta tirgus reakcijas gadījumā, bet gan visa ES koptirgus kontekstā.