Apskati

Izmaksas laukkopības saimniecībās Latvijā un citās ES valstīs

Graudu cenas tirgos pašlaik ir jūtami samazinājušās. Tas gan noticis ne tikai Latvijā - saimniekošanas nosacījumi šajā ziņā it līdzīgi mainījušies visā Eiropā. Tas savukārt aktualizē jautājumu - vai Latvijas laukkopji, par kuru produkcijas pārdošanas galveno tirgu ir kļuvis eksports, uz Eiropas fona ir pietiekami efektīvi, lai arī šajos apstākļos spētu turpināt saimniekot.

Graudu cenas samazinājušās... Ko tālāk?

Graudu cenas tirgos pašlaik ir jūtami samazinājušās. Tas gan noticis ne tikai Latvijā - saimniekošanas nosacījumi šajā ziņā it līdzīgi mainījušies visā Eiropā. Tas savukārt aktualizē jautājumu - vai Latvijas laukkopji, par kuru produkcijas pārdošanas galveno tirgu ir kļuvis eksports, uz Eiropas fona ir pietiekami efektīvi, lai arī šajos apstākļos spētu turpināt saimniekot.

Lai to spētu, ražošanai mūsu valstī jābūt ar konkurētspējīgu izmaksu līmeni. Arī, ja atbalsta maksājumu līmenis ar laiku izlīdzināsies.

„Sacensības partneri”

Tādēļ salīdzināsim - kāds ir izmaksu līmenis Latvijas laukkopības saimniecībās un dažu graudkopībā nozīmīgu ES dalībvalstu attiecīgās specializācijas saimniecībās? Salīdzinājumam izvēlētas Francija, Dānija, Nīderlande, Polija, kā arī Lietuva. Arī šo zemju graudu sektors ir nozīmīgs.

Spēja saimniekot ar izmaksām, kādas būtu salīdzināmas ar šīm valstīm, lielā mērā noteiks uz tirgu orientētas lauksaimniecības nākotni Latvijā. Kāda tad aina ir patiesībā?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, analizējām Latvijas un citu ES valstu lauku saimniecību ekonomiskos rādītājus dažādos griezumos un dinamikā. Darbam izmantota SUDAT datubāze. Kā zinām, SUDAT vāc un apkop datus visā ES saskaņā ar vienotu metodiku, iekļaujot, galvenokārt, tirgorientētas saimniecības. Latvijā par tādām tiek uzskatītas saimniecības ar ekonomisko lielumu virs 2 ELV (tās, kurās saražotā produkcija veido vismaz 2400 EUR - 1680 LVL - bruto seguma gadā). Pagaidām gan pēdējais gads, par kuru pieejama informācija, ir 2006. gads. Tomēr tas bija pēdējais visai stabilo cenu gads (vēlāk sākās strauji lēcieni vispirms produkcijas cenām, tad resursiem, un pēc tam produkcijas cenu kritums), tāpēc analīzei visnotaļ piemērots. Salīdzināšanai izvēlējāmies Franciju, Dāniju un Nīderlandi - kā valstis ar attīstītu intensīvu ražošanu, bet Poliju un Lietuvu - kā kaimiņvalstis ar nozīmīgu laukkopības apjomu un apstākļiem, kas salīdzinoši mazāk atšķiras no Latvijas.

Izmaksu struktūra
Izmaksu līmenis un to īpatsvars produkcijā laukkopības specializācijas saimniecībās (graudi, rapši) apkopots 1. tabulā.

1. tabula

Izmaksu līmenis laukkopības saimniecībās Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm (2006.g.dati)

* Kredītu procenti un zemes noma

Datu avots: autora aprēķini, izmantojot SUDAT datus

Redzam, ka aplūkotajās valstīs visaugstākais izmaksu īpatsvars produkcijas vērtībā ir tieši Latvijā. No minētajām Latvija ir vienīgā valsts, kur jau 2006.gadā izmaksas par 3% pārsniedza produkcijas vērtību. Dānijā un Francijā izmaksas bija praktiski vienā līmenī ar produkcijas vērtību tirgus cenās, Lietuvā par 4% mazākas nekā produkcijas vērtība, bet Nīderlandē un Polijā saimniekošana bijusi ievērojami efektīvāka – izmaksas veido tikai 76-77% no produktu vērtības tirgus cenās. Struktūras aspektā tieši starppatēriņa jeb tiešo izmaksu līmenis Latvijā ir salīdzinoši augsts. Šīs izmaksas mums veidojušas 80% no produkta vērtības, bet Polijā tikai 57% un Nīderlandē 49%. Tādēļ minēto valstu produkcijai ir potenciāli lielāka iespēja izturēt arī zemākas tirgus cenas. Arī Dānijā un Francijā starppatēriņa īpatsvars bijis gan nedaudz augstāks kā minētajās valstīs, tomēr jūtami zemāks kā Latvijā. Līdzīgi var teikt par Lietuvu.

Arī pamatlīdzekļu nolietojuma ziņā Latvijas laukkopji zaudējuši agrāko salīdzinošo priekšrocību. Ja iepriekš tas Latvijā bija salīdzinoši neliels, tad sakarā ar pēdējo gadu nozīmīgajiem ieguldījumiem, jau 2006.gadā, rēķinot uz produkcijas vienību, tas pārsniedza Dānijas un Nīderlandes līmeni. Minētais liek aizdomāties par veikto kapitālieguldījumu efektivitāti – vai lielie ieguldījumi, kas veikti lauksaimniecībā, ir pietiekami pārdomāti – vai sniegs vēlamo atdevi?

Vienīgi kredītu procentu un zemes nomas maksājumi Latvijā, tāpat kā Polijā un Lietuvā, ir būtiski mazāki nekā Rietumeiropā, taču arī šie maksājumi pēdējos gados ir strauji palielinājušies.

Piebildīsim, ka darbaspēka izmaksas aplūkotajā analīzē (un izmaksu vērtībā) nav iekļautas, jo dati pieejami tikai par algotā darba izmaksām, bet tās ir atkarīgas no saimniecību struktūras un nealgotā darbaspēka īpatsvara, kurš dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgs. Līdz ar to tikai algotā darba samaksas iekļaušana var radīt izkropļotu ainu par saimniecību efektivitāti.