Citas ziņas sadaļā
"Spiced" - lai Eiropas garšvielu tirgus būtu drošs
Latvija panākusi vislielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu ES dalībvalstu starpā
VID sagatavojis izvērstu analītisko apskatu par lauksaimniecību
Miglavs: zeme kaut vai namībietim, bet tā jāizmanto produktīvi
Kas notiek svaigpiena tirgū? Atjaunināta informācijas sadaļa AgroPolā
Jaunākais Latvijas, Eiropas un pasaules svaigpiena tirgū
Bioloģiskās saimniecības pelna vairāk par konvencionālajām
Koki krīt, un kopprodukts aug
Mēs esam tas, ko mēs ēdam
Starptautiskajā Fonterra piena produktu izsolē cenām nelielas izmaiņas
ApskatiLatvijas laukkopības tiešo izmaksu struktūra uz citu valstu fonaArmands Vēveris, AgroPols
28.08.2009 Kuras ir mūsu augkopības specializācijas saimniecību "dārgākās pozīcijas"? Un kādi ir šīs dārdzības iespējamie cēloņi - atbilde laikam jau tomēr būs jāmeklē katram saimniekam pašam. Turpinām salīdzināšanu - kādi ir Latvijas laukkopības saimniecību darba ekonomiskie rezultāti salīdzinājumā ar dažām izvēlētām ES valstīm- Francija, Dānija, Nīderlande, Polija, kā arī Lietuva. Sākums AgroPola rakstā "Izmaksas laukkopības saimniecībās Latvijā un citās ES valstīs" Iespējams, nozīmīgākais jautājums, kas var izšķirt mūsu zemnieku iespējas konkurēt šajā krīzes laikā, ir tiešo izmaksu līmenis uz produkcijas vienību, kas parādās starppatēriņā. Tādēļ tās apskatīsim tuvāk. Kas tad veido visai augsto izmaksu līmeni Latvijā? 1.tabula . Atsevišķu izmaksu attiecība pret produkcijas vērtību ES valstīs (%, 2006. g.)
Datu avots: autora aprēķini, izmantojot SUDAT datus. Enerģija un mēslojums dārgākās pozīcijas No 1. tabulas un 1. attēla datiem redzam, ka visvairāk Latvijā tiek pārtērēta enerģija un mēslojums. Kritiskākā situācija ir enerģijas izmaksu jomā, kas ir lielākā izmaksu daļa. Pie tām pieder - motordegviela, elektrība un apkures izmaksas. Latvijā, izrādās, šo izmaksu īpatsvars produkcijā ir teju trīsreiz lielāks nekā vidēji uzrādīto valstu grupā! Pie mums tie ir 17% no produkcijas vērtības, bet Dānijā tikai 4%, Nīderlandē 5% un Francijā 6%. Arī Polijā šīs izmaksas veido tikai 10%, un Lietuvā 13%. Līdzīgi rezultāti bija arī 2004. gadā, tātad uz labo pusi šajā laikā nekas nav mainījies. Līdz ar to saprotams, ka degvielas cenu celšanās Latvijas lauksaimniekus skāra smagāk. Nedaudz pārsteidzoši, ka līdzīgi nelabvēlīga aina ir mēslojuma patēriņā. Minētie dati gan neparāda izlietoto mēslojuma daudzumu uz hektāru, tomēr izmaksas šiem resursiem Latvijā veido 15% no produkta vērtības, turpretī Dānijā tikai 4%, Nīderlandē pat 3%, līdz ar to vidēji grupā 7%, tātad 2 reizes mazāk. Te gan redzams, ka Lietuvā tomēr patērēts vēl vairāk - pat 18% no produkta vērtības, bet Polijā un Francijā nedaudz mazāk. Zinot, ka minerālmēslu cena kopš 2006. gada ir ievērojami kāpusi, lauksaimniekiem nopietni jāpārdomā, vai to patēriņu nav iespējams optimizēt. Kā liecina Rietumeiropas valstu rādītāji, šajā izmaksu postenī, tāpat kā energoresursu patēriņā, slēpjas ievērojama ekonomijas rezerve. Arī sēklas izmaksas Latvijā ir nedaudz lielākas kā vidēji valstu grupā - attiecīgi 10% un 8% no produkta vērtības. Tas, visticamāk, saistās ar salīdzinoši zemākām ražībām, kas tiek iegūtas no izsētās sēklas. Līgumdarbiem tērēts mazāk Savukārt līgumdarbu izmaksas Latvijā ir mazākas -3% pret 5% vidēji, un tas rāda, ka Latvijā līgumdarbus izmanto visai maz. Iespējams, arī tur slēpjas izmaksu samazināšanas rezerve, jo, iespējams, daudzus resursus (tehniku, ēkas u. c.) racionālāk būtu izmantot nomājot, nevis iegādājoties katram savu. Redzams, ka aplūkotajās valstīs visplašāk līgumdarbus izmanto Francijā, lai gan šajā valstī lauksaimniecības uzņēmumi ir vieni no lielākajiem Eiropā. Savukārt valstīs ar maziem uzņēmumiem - Polijā, Lietuvā un Latvijā - līgumdarbi ir maz izplatīti. Loģiskāk it kā būtu otrādi. 1. attēls Atsevišķu izmaksu īpatsvars produkcijas vērtībā Latvijā un vidēji aplūkojamo ES valstu grupā (%, 2006. g. dati)
Varbūt atšķirīga ražošanas struktūra? Protams, attiecīgos rādītājus ietekmē atšķirīgā ražošanas struktūra šajās valstīs, kultūraugu ražības un arī cenu līmenis. Daži aplūkoto saimniecību kopu raksturojoši rādītāji apkopoti 3.tabulā. No tās var redzēt, ka izņemot Dāniju, pārējo valstu saimniecībās vairāk kā 80% no ieņēmumiem veido augkopības produkti (Dānijā 41% veido ieņēmumi no lopkopības, tā palielinot saimniecību kopējos ieņēmumus). 2.tabula. Vidējās laukkopības saimniecības raksturojoši rādītāji aplūkotajās valstīs (SUDAT kopas saimniecības, 2006.g.)
* vidējā pārdošanas cena visās saimniecībās. Avoti: SUDAT (FADN) publiskā datu bāze; Eurostat datu bāze. Nozīmīgi, ka laukaugu saimniecību platība Latvijā ir viena no lielākajām aplūkoto valstu starpā, atpaliekot tikai no Francijas, tomēr kā redzams, tas vien nenozīmē arī attiecīga līmeņa ekonomiskos rezultātus. Lauksaimnieciski izmantojamās zemes (LIZ) struktūrā ievērojami vairāk citu laukaugu (eļļaugi, proteīnaugi utt.) ir Nīderlandē. Tā kā tie mēdz būt ienesīgāki, ar to arī daļēji izskaidrojams augstais ienesīgums Nīderlandes saimniecībās. Savukārt Latvijā citu laukaugu īpatsvars ir vismazākais 16% no izmantotās LIZ. Viens no faktoriem, kas visvairāk ietekmē atšķirīgo ieņēmumu līmeni valstīs, ir kultūraugu ražība. Tabulā uzrādīta kviešu ražība, kura minēto valstu starpā atšķiras 3 reizes un, protams, nozīmīgi ietekmē efektivitāti. Savukārt, pieejamie dati par mīksto kviešu cenām rāda, ka graudaugu cena nav būtiskākais faktors, kas noteicis saimniecību ienesīgumu: kviešu cena Nīderlandē un Dānijā bija pat zemāka nekā Latvijā. Noslēgumam - pārdomas, cerības un darba uzdevums Šis nelielais apskats, lai gan ne tuvu pilnīgs (datu trūkuma dēļ nav analizēts resursu patēriņš naturālā izteiksmē utt.), tomēr sniedz vielu nopietnām pārdomām par Latvijas tirgum ražojošo saimniecību ekonomisko konkurētspēju Eiropas kontekstā. Tomēr var arī teikt, ka šī analīze sniedz pamatu cerībām, jo rāda, ka ir vērā ņemamas iespējas paaugstināt resursu atdevi, ja reiz citas valstis to ir sasniegušas. Tomēr, kā - tas lielā mērā ir katra saimnieka ziņā. Un arī mūsu augkopības ražošanas zinātnieku un konsultantu ziņā meklējot un iesakot risinājumus efektīvākai ražošanai. |