ApskatiVēlreiz par Komisijas ierosinātajiem pasākumiem piena tirgus stabilizēšanai - ko tie nozīmē Latvijas piena ražotājiem...Agnese Krieviņa, AgroPols
11.09.2009 Šonedēļ ES Lauksaimniecības ministru padomē notikušajā diskusijā dalībvalstis pauda savu attieksmi pret Komisijas 22.jūlijā publicētajā ziņojumā Stāvoklis piena produktu tirgū 2009.gadā, iekļauto tirgus stāvokļa vērtējumu un piedāvātajiem iespējamajiem risinājumiem. Atsauksim atmiņā būtiskākās šī Komisijas dokumenta tēzes.
Šonedēļ ES Lauksaimniecības ministru padomē notikušajā diskusijā dalībvalstis pauda savu attieksmi pret Komisijas 22.jūlijā publicētajā ziņojumā Stāvoklis piena produktu tirgū 2009.gadā, iekļauto tirgus stāvokļa vērtējumu un piedāvātajiem iespējamajiem risinājumiem. Atsauksim atmiņā būtiskākās šī Komisijas dokumenta tēzes. Situācija tirgū Ņemot vērā salīdzinoši mazo galveno piena eksportētājvalstu skaitu, kā arī to, ka tikai neliels daudzums kopējā piena nonāk starptautiskajā tirgū, svārstības šajos apjomos uzreiz tiešā veidā ietekmē situāciju piena produktu tirgū, nosakot tā paaugstināto nestabilitāti. Komisija skaidro, ka piena cenas samazinājās, jo pieauga citu piegādātāju piedāvājums starptautiskajā tirgū, ko pastiprināja ekonomiskās krīzes radītais vispārējais pieprasījuma kritums. Pasaules tirgus cenas kritumam kombinācijā ar iekšējo pieprasījuma samazināšanos, bija tieša ietekme uz cenām ES (Sk. no EK ziņojuma pārpublicēto attēlu par piena cenu dinamiku pēdējā desmitgadē).
Lai arī vidējā svērtā ES piena cena 2009.gadā joprojām ir augstāka par politiski noteikto vidējo piena atbalsta cenu ES, kas izriet no sausā vājpiena un sviesta intervences cenām, tomēr tā ir nokritusies līdz zemākajam līmenim pārskatāmā pagātnē. Komisija atzīst, ka daudzi lauksaimnieki pie šāda cenas līmeņa šobrīd nespēj vairs nosegt pastāvīgās izmaksas. Kā rīkoties? Komisija tikai ierosina pagarināt intervences perioda ilgumu līdz 2010.gada februāra beigām, par ko šobrīd jau ir skaidrs, ka tas tiks īstenots. Taču tajā pašā laikā starp piedāvātajiem risinājumiem netiek paredzēta intervences cenu palielināšana, jo Komisija uzskata, ka šāda rīcība būtu pretrunā ar iepriekšējo politiku piena sektorā. Tāpat Komisija sola turpināt maksāt eksporta kompensācijas, taču, kā nojaušams no iepriekšējiem izteikumiem, netiek plānota to palielināšana vai arī attiecināšana uz plašāku produktu klāstu. Runājot par sieru, kam eksporta kompensācijas nav palielinājušās kopš janvāra, bet kas ir ES un arī Latvijas galvenā eksporta prece, neilgi pirms ziņojuma publicēšanas Lauksaimniecības komisāre M.F.Bēla (M.F.Boel) ES Lauksaimniecības ministru padomē tikai norādīja, ka tirdzniecības plūsmas šobrīd ir stabilas. Kā tiešām atbalstu lauksaimnieku naudas plūsmas uzlabošanā jāmin Komisijas dotā iespēja saņemt tiešmaksājumus jau no 16.oktobra. Lai arī jau iepriekšējos gados Latvijas lauksaimniekiem izņēmumu kārtā bijusi iespēja saņemt šos maksājumus agrāk par 1.decembri, kas ir oficiālais izmaksu uzsākšanas datums, 50% avansa vietā šogad atļauts izmaksāt līdz 70% tiešo maksājumu. No vienas puses apsveicama ir Komisijas iecere ļaut valstīm piešķirt aizdevumus lauksaimniekiem vai de minis valsts atbalstu, palielinot vienam lauksaimniekam līdz nākamā gada beigām izmaksāto valsts atbalsta summu līdz EUR 15 000. Taču, ievērojot, ka šis atbalsts būtu finansējams no dalībvalsts pašas budžeta un valstu finansiālā atbalsta sniegšanas iespējas ir atšķirīgās (par savas valsts budžeta iespējām mēs jau zinām...), šis pasākums varētu vienīgi radīt konkurences papildus izkropļojumu kopējā tirgū. Ņemot vērā to, ka tieši pieprasījuma kritums bijis starp galvenajiem faktoriem, kas noteica piena cenas lejupslīdi, Komisija atvēlējusi papildu EUR 20 milj. piena veicināšanās programmām, kas vērstas uz ES produktu noieta sekmēšanu starptautiskajos tirgos. Teorētiski šo programmu īstenošanas rezultātam vajadzētu dot pozitīvu efektu visām dalībvalstīm, jo veicināšanas pasākumi attiecas uz ES produkciju kopumā. Taču jebkurā gadījumā rezultāts nebūs tūlītējs, jo programmas varēs sākt darboties tikai nākamā gada sākumā, pēc Komisija apstiprinājuma saņemšanas, kas plānota decembra vidū. Arī atbilstošās nozares organizācijas Latvijā var piedāvāt savu redzējumu par situācijas uzlabošanu, taču jāatzīmē, ka nepieciešams nacionālais finansējums 50% apmērā, kā arī šogad jau viena Latvijas veicināšanas programma, ko īstenos Siera klubs, ir apstiprināta. Komisija runā arī par skolas piena programmas pilnveidošanu, padarot to pievilcīgāku, kas paredz aptverto produktu klāsta paplašināšanu, taču nekādi papildu ES līdzekļi šim pasākumam netiek apspriesti. Pieprasījuma sekmēšanas kontekstā, jāatzīmē arī Komisijas apņemšanās izpētīt piena cenas veidošanos piegādes ķēdē un iespējamās pret konkurences ierobežošanu vērstās rīcības, jo, salīdzinot ar straujo piena ražotāju cenu kritumu, piena patēriņa cenas veikalos ES samazinājušas salīdzinoši nedaudz. Tāpat, lai sekmētu piena ražotāju efektivitātes un tirgus spēka pieaugumu, Komisija savā ziņojumā vispārīgi runā par piena ražotāju efektīvāku sadarbību ražotāju organizācijās, kā arī visas piedāvājuma ķēdes sadarbību. Pērn panāktā KLP veselības pārbaudes vienošanās paredz pilnīgu piena kvotas sistēmas atcelšanu 2015.gadā, līdz tam piena kvotas ikgadēji pieaugs par 1%. Komisija pilnībā izslēdz iespēju mainīt agrākos lēmumus par piena pārdošanas kvotu sistēmas demontāžu. Taču EK atzīmē, ka jau šobrīd valstīm dota diezgan liela brīvība kvotas sistēmas pārvaldīšanā. Lai arī tas neparādās ziņojumā, iepriekš Komisijas pārstāvji izteikušies, ka valstīm pastāv iespēja papildu kvotas apjomu ieskaitīt valsts rezervē. Šobrīd gan Latvijā piena kvota netiek pilnībā izpildīta. Taču Komisija ierosina apsvērt iespēju sodīt atsevišķu piena ražotājus, ja tie pārsniedz savu piena kvotu, pat ja kopējā valsts kvota netiek pārsniegta. Kā norādījis arī Latvijas zemkopības ministrs, tas uzliktu vēl lielāku slogu ražojošām saimniecībām, samazinot to ienākumus. Jāpiemin to, ka kā vienu no piena piedāvājuma samazināšanas risinājumiem Komisija nedroši piedāvā slaucamo govju samazināšanas shēmu, turpat arī norādot, ka naudas izlietojumu šādam pasākumam būtu grūti attaisnot nodokļu maksātāju priekšā. Arī esošās politikas ietvaros kaut ko varot izdarīt... Komisija ziņojumā atgādina arī par pastāvošajām iespējam, ko dalībvalstis var izmantot, lai risinātu problēmas piena nozarē. Saskaņā ar veselības pārbaudes vienošanos, valstīm pastāv iespēja pārdalīt daļu no tiešmaksājumu aploksnes par labu piena sektoram, t.i., maksājumi piena ražotājiem. Tāpat ES dalībvalstu starpā gada sākumā tika sadalīti EUR 1,02 mljrd., kas tika paredzēti lauku platjoslas interneta tīkliem un jaunajiem izaicinājumiem, pie kuriem pieder arī piena nozares restrukturizācija. Komisija min, ka esošos un papildus piešķirtos līdzekļus lauku attīstībai attiecībā uz piena sektoru var izmantot, atbalstot, piemēram, priekšlaicīgu pensionēšanos, investīcijas, kā maksājumi piena ražotājiem mazāk labvēlīgos apgabalos, atbalstam tādai piena ražošanai, kas nekaitē videi, kā arī dzīvnieku labturību uzlabojošai praksei. Latvijai Komisija papildu piešķīra EUR 14,59 milj., ko Latvija nolēma novirzīt piena nozares pārstrukturēšanai caur pasākumiem Lauku saimniecību modernizēšana un Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, pieejamo papildu finansējumu sadalot uz pusēm. To EK piedāvāja tālākai nākotnei. Bet šodien? Pasaules tirgū cenas sāk atkopties Ņemot vērā ierosināto pasākumu tomēr salīdzinoši mazo ietekmi uz piena cenu stabilizēšanu vismaz salīdzinoši īsā laikā, iespējams, laba vēsts ražotājiem ir augustā vērojamais cenu pieaugums pasaules tirgū gandrīz visiem piena produktiem. Lai arī joprojām esot ļoti zemā līmenī, visvairāk - par 10% - cena pieauga pilnpiena pulverim. Tāpat pēdējās divās Fonterra izsolēs vājpiena pulvera cena nākotnes darījumiem pieaugusi par 26% un 24%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi (septembra izsole aptver darījumus no novembra līdz maijam). Šāds pieaugums tiek skaidrots ar iespējamajām problēmām Okeānijā Jaunzēlandē piena jaunā sezona sākusies gausi, tāpat tiek prognozēta sausa sezona Austrālijā. Sīkāk ar Komisijas ziņojumu iespējams iepazīties:
|
|
Ceturtdiena, 25. aprīlis
 |
