Apskati

2011. līdz 2015. gadā eksporta pieaugumu prognozē par 31,2%

Daiga Grūbe, Leta-Nozare
16.10.2009

2011. līdz 2015. gadā eksporta pieaugumu prognozē par 31,2%(fragments) Eksports laika periodā no 2011. līdz 2015. gadam var pieaugt par 31,2%, prognozēts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, ar kuru nākamnedēļ iepazīsies valdības komiteja.

Ministrijas sagatavotajā ziņojumā teikts, ka laika periodā no 2008. līdz 2010. gadam iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies par 23% jeb par divām trešdaļām no pieauguma, ko Latvija panāca no 2004.-2007. gadam.

EM mērķa scenārijā līdz 2015. gadam izaugsme atgriezīsies 2007. gada līmenī. Galvenajam izaugsmes stimulam atšķirībā no iepriekšējiem gadiem ir jābūt eksportam, kā arī spējai aizstāt daļu no importa ar pašmāju ražojumiem.

Lai nodrošinātu šādu attīstības scenāriju, nepieciešams, lai eksportspējīgās nozares pieaugtu straujāk nekā IKP un līdz ar to šajā periodā krietni mazāks ieguldījums būtu uz iekšējo tirgu vērstām nozarēm - tādām kā tirdzniecība, komercpakalpojumi.

Tiek norādīts, ka, lai IKP laika periodā no 2011.-2015. gadam kopumā pieaugtu par 21%, apstrādes rūpniecības izlaidei ir jāpalielinās šo piecu gadu laikā par vairāk nekā 25%, kas veidotu 13,7% no visa IKP pieauguma.

Prognozēts, ka apstrādes rūpniecības nozares pieaugums nodrošinātu vairāk kā divas trešdaļas no kopējā eksporta pieauguma. Savukārt transporta pakalpojumu ieguldījums eksporta pieaugumā šajā pašā laika periodā būtu gandrīz 20%.

No apstrādes rūpniecības apakšnozarēm vislielākais ieguldījums pievienotās vērtības pieaugumā 2011.-2015. gadā būs kokrūpniecībai un pārtikas ražošanai, kas kopā veidos gandrīz 45% no visas apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības pieauguma.

No apstrādes rūpniecības apakšnozarēm vislielākais ieguldījums nozares eksporta pieaugumā būs mašīnbūves un metālapstrādes nozarei, kas veidos 29% no kopējā apstrādes rūpniecības eksporta pieauguma, savukārt gandrīz 26% no eksporta pieauguma veidos kokrūpniecība.

EM norāda, ka Latvijas tautsaimniecībā nav izteiktu starpnozaru sakaru, bet nozares ar vislielākajiem starpnozaru sakariem ir pārtikas rūpniecība un kokrūpniecība, kas nozīmē, ka izaugsme šajās nozarēs dod relatīvi lielāku pieprasījuma stimulu citām tautsaimniecības nozarēm.

Piemēram, palielinoties izlaidei kokrūpniecības nozarē par 1%, IKP palielinās par 0,086%. Tai skaitā primārās nozares pieaug par 0,068%, kas galvenokārt ir saistīts ar mežu apsaimniekošanu, pārējo apstrādes rūpniecības nozaru izlaide palielinās par 0,202%, kas saistīts ar kokrūpniecības nozares ražošanas procesā izmantoto citu nozaru produkciju, savukārt pakalpojumu nozares izlaide pieaug par 0,096%, kas pamatā ir saistīts ar transporta pakalpojumu izmantošanu.

Ziņojumā tiek aicināts apzināties, ka rūpniecības struktūru īsā laikā nav iespējams kardināli mainīt, tāpēc izaugsmes periodā no 2011.-2015. gadam galvenās apstrādes rūpniecības "velkošās nozares" būs nozares, kas balstās uz dabiskajām priekšrocībām un Latvijas ekonomikas tradicionālajiem eksporta tirgiem.

Informatīvajā ziņojumā atzīts, ka turpmākā izaugsme nevarēs būt tādos tempos kāda tā bija no 2005.-2007. gadam, jo tās dzinējspēks vairs nebūs apjomīgās finansu ieplūdes, kas stimulēja iekšējo patēriņu, un veicināja galvenokārt pakalpojumu attīstību un aktivitātes nekustamā īpašuma nozarē, bet izaugsmes galvenais balsts būs ekonomikas konkurētspējas pieaugums atvērtos preču un pakalpojumu tirgos, kas Latvijas gadījumā saistīts galvenokārt ar apstrādes rūpniecības un tranzītpakalpojumu attīstību.

Leta-Nozare

x

Paroles atgadināšana