Apskati

Eiropas lauki 2020. gadā: zaļā pārsteiguma scenārijs

Aplūkojam jau piekto iespējamās Eiropas lauku nākotnes scenāriju. Scenārijus izveidojuši Nīderlandes Vageningenas (Wageningen) universitātes institūta pētnieki. Pārējos scenārijus atradīsiet citos mūsu laidienos.

Aplūkojam jau piekto iespējamās Eiropas lauku nākotnes scenāriju. Scenārijus izveidojuši Nīderlandes Vageningenas (Wageningen) universitātes institūta pētnieki. Pārējos scenārijus atradīsiet citos mūsu laidienos.

Lauku nākotne - zaļais pārsteigums

Iedzīvotāji. Nopietna pārtikas nodrošinājuma krīze Eiropu skar 2015. gadā. Tiek pieliktas visas pūles, lai attīstītu alternatīvas pārtikas ražošanu un kontroles mehānismu, kā arī saglabātu reģionālo pārtikas un enerģijas pašnodrošinājuma līmeni. Iedzīvotāju pieaugumā vērojamas pašreizējās tendences. Migrācija no laukiem uz pilsētām ir minimāla, tāpēc nav nepieciešams veidot jaunas apmešanās vietas.

Globalizācija. Galvenokārt tiek akcentēta dzīves kvalitāte, nevis ekonomiskā izaugsme. Arvien vairāk apzinoties vides problēmas, kāpj pieprasījums pēc produkcijas, kas ražota videi draudzīgākā veidā. Mērena (2,8% gadā) ekonomiskā izaugsme. Tehnoloģiskā attīstība koncentrēta uz videi draudzīgām un ilgtspējīgām tehnoloģijām, kas galvenokārt tiek stimulētas no apakšējā līmeņa.

Politika. Krīzes vadība pārtikas krīzes laikā cieš neveiksmi, ticība centrālajai valdībai un Eiropas pārtikas piegāžu drošībai ievērojami samazinās. Izvirzās politiskā decentralizācija. Jauna komunikācijas tehnoloģiju attīstība veicina vietējo līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un atvērtu (open-source) inovatīvo tehnoloģiju attīstību.

Lauksaimniecība. Tehnoloģiskās inovācijas ietekmē parādījušās jaunas kultūraugu šķirnes, kas ļauj iegūt augstākas ražas, patērējot mazākus resursus. Lauksaimniecība galvenajos ražošanas reģionos ir tehnoloģiski augsti attīstīta, tīra un visai nelielos apjomos.

Lauksaimniecības zemes izmantošana. Kāpjot produktivitātei, kultūraugu (-40%) un zālāju (-20%) platības Eiropā samazinās līdz 2035. gadam. Savukārt par 0,3% gadā palielinās biodegvielas ražošanai nepieciešamās platības.

Ainava, daba un bioloģiskā daudzveidība. Lauksaimniecībā izmantotās zemes samazināšanās un resursu patēriņa kritums palielina bioloģisko daudzveidību, kā arī uzlabo ūdens, augsnes un gaisa kvalitāti.

Teritoriju atšķirības. Vērojama neliela apdzīvoto teritoriju paplašināšanās - galvenokārt ap mazām un vidējām pilsētām un uzreiz pēc pilsētu apgabaliem.