Apskati

Eiropas lauki 2020. gadā: lielās krīzes scenārijs

Noslēdzam iespējamo lauku nākotnes scenāriju apskatu ar sesto variantu, ko izveidojuši Nīderlandes Vageningenas (Wageningen) universitātes institūta pētnieki. Pārējos scenārijus atradīsiet mūsu iepriekšējos laidienos.

Noslēdzam iespējamo lauku nākotnes scenāriju apskatu ar sesto variantu, ko izveidojuši Nīderlandes Vageningenas (Wageningen) universitātes institūta pētnieki. Pārējos scenārijus atradīsiet mūsu iepriekšējos laidienos.

irkne dabas katastrofu, kas notiek 2015. gadā, pretēji cerētajam, apliecina Eiropas ievainojamību un nespēju efektīvi piemēroties. Pēc vairākām lielām vētrām gandrīz visas lielākās Eiropas upju sistēmas applūst. Miljoniem eiropiešu zaudē mājvietu vai arī ir apdraudēti un cenšas glābties bēgot. Taču transporta sistēma cieš krahu. Daudzi cilvēki nespēj izglābties no applūdušajiem apgabaliem, un publiskā katastrofu vadības sistēma ir pārslogota. Pēc šīm krīzēm politika tiek koncentrēta uz iedzīvotāju pārvietošanu no Eiropas centra pilsētām uz tās perifērijām. Palielinās pilsētu platības perifērijā, un iedzīvotāju skaits tajās ik gadu pieaug par 2%. Tādā pašā apmērā iedzīvotāju skaits samazinās Eiropas pilsētu centrālajā daļā.

Eiropā vērojama ģeogrāfiskā ziņā sabalansētāka un ilgtspējīgāka izaugsme. Pēc 2015. gada krīzes ekonomiskās izaugsme ir mērena - vidēji 2,5% gadā.

Plašs atbalsts tiek pausts spēcīgai politikas koordinācijai “no augšas uz leju”, lai veidotu ilgtspējīgu un reģionāli sabalansētu attīstību Eiropas līmenī. Tiek izveidots īpašs ātrgaitas vilcienu tīkls, tādējādi perifērijas pilsētas padarot dzīvošanas un nodarbinātības ziņā pievilcīgākas.

Pēc 2015. gada lauksaimniecības intensitāte ir ļoti zema, un turpmāka nozares intensifikācija nenotiek. Galvenā uzmanība tiek pievērsa ainavu apsaimniekošanai. Būtiski mainās ēšanas paradumi, jo samazinās gaļas patēriņš. Tādējādi dzīvnieku ganībām un lopbarības audzēšanai nepieciešamas mazākas platības.

Augkopības un zālāju platības ir visai stabilas, lai gan plūdu skartajos apgabalos un Eiropas pilsētu centra daļā lauksaimniecības zemes izmantošana samazinās.

Vides problēmas ļoti aktīvi tiek apzinātas pēc 2015. gada, un arvien vairāk teritoriju tiek noteiktas kā aizsargājamās.

Apdzīvotās platības līdz 2035. gadam palielinās par 1,2%. Šādu pieaugumu nosaka pilsētu iedzīvotāju skaita pieaugums galvenokārt mazās un nelielās pilsētās un apgabalos.

Vairāk ar pētījumu iespējams iepazīties:

http://www.lei.wur.nl/UK/publications+en+products/LEI+publications/?id=1038