Apskati

Lauksaimniecība Ukrainā

Ukraina ir otra lielākā valsts Eiropā (aiz Krievijas), kā arī lielāka par jebkuru ES-27 dalībvalsti. Tās ģeogrāfiskais stāvoklis un auglīgā zeme nodrošina milzīgu lauksaimniecības potenciālu, taču Eiropas Komisija (EK) savā jaunākajā analīzē secina, ka līdz šim tas nav ticis pilnībā izmantots. Ukraina ir lauksaimniecības produkcijas neto eksportētājvalsts un viena no vadošajām valstīm pasaulē graudu un saulespuķu eļļas eksportā. Tomēr pilnas eksporta kapacitātes sasniegšanu kavējuši valsts uzliktie ierobežojumi eksportam, lai kontrolētu inflāciju. Ukrainas pievienošanās PTO 2008. gadā sekmējusi tirdzniecības iespēju paplašināšanos ES, kas kļuvusi par lielāko Ukrainas tirdzniecības partneri, apsteidzot tās ilggadējo partneri Krieviju. Komisija arī secina, ka Ukraina ir augošs ES gatavās produkcijas eksporta tirgus, turklāt Brīvās tirdzniecības līgums, par kuru uzsāktas sarunas, vēl vairāk sekmēs ES tirdzniecības iespēju attīstību.

Kopumā pašreizējā ekonomiskā krīze valsti skārusi smagi - tiek prognozēts, ka ekonomika 2009. gadā saruks par 16%, solot nelielas atveseļošanās pazīmes 2010. gadā. Pašreizējais reālo ienākumu līmenis Ukrainā ir zems, un pārtika veido gandrīz 60% no kopējā mājsaimniecību budžeta izdevumiem. Tikmēr lauksaimniecības sektoram Ukrainas ekonomikā ir liela loma - vispirms jau ārējā tirdzniecībā, tāpat veidojot nozīmīgu IKP daļu un nodarbinot ievērojamu skaitu strādājošo.

Kopš neatkarības atgūšanas Ukrainas lauksaimniecības sektorā notikušas vērā ņemamas izmaiņas. Šobrīd 55% saimniecību ir ģimenes saimniecības, kas saražo ap 60% no kopējā produkcijas apjoma. Pēc ievērojama ražošanas apjomu krituma (sevišķi lopkopības sektorā), šobrīd tie ir daļēji atguvušies, lai gan joprojām ir lielas rezerves tālākam produktivitātes kāpumam. Ukraina ir palielinājusi graudaugu un eļļaugu platības, un tiek prognozēts tās lomas pieaugums starptautiskajā tirgū. Jau šobrīd Ukraina eksportē ap 30% no pasaules kopējā saulespuķu eļļas eksporta apjoma, miežiem šis īpatsvars veido 15%, saulespuķu sēklām - 9%, rapšiem - 5%.

Liellopu sektors, kas iepriekš bija lielākais šajā valstī, ir samazinājies gandrīz uz pusi, un daudzas pazīmes liecina, ka arī turpmāk tas sašaurināsies. Taču tajā pašā laikā tiek prognozēta intensīvo lopkopības sektoru - cūku un mājputnu - attīstība. Īpaši strauja izaugsme notikusi mājputnu gaļas ražošanas sektorā, kas gandrīz no nulles kļuvis par nozīmīgāko gaļas ražošanas sektoru valstī, ar lielu attīstības potenciālu turpmāk.

No lauksaimniecības sektoriem Ukrainā visvairāk aizsargāts ir mājputnu, liellopu, cūku un cukura. Galvenie izmantotie politikas instrumenti šajā valstī ir subsīdijas, kas lielā mērā tiek paredzētas lopkopības sektorā. Taču kopumā starptautiskais salīdzinājums liecina, ka laikā no 2005. līdz 2007. gadam ražotāju atbalsts bijis ievērojami zemāks kā OECD valstīs vidēji. Turklāt, ņemot vērā budžeta ierobežotību, 2009. gadā atbalstam vajadzēja būt vēl ievērojami mazākam.

Ukrainas pievienošanās PTO ievērojami mainījusi tirdzniecības politiku. Tika samazinātas importa nodevas, un vislielākais kritums bija mājputnu, saulespuķu un cukura sektorā. Tāpat valsts apņēmusies samazināt eksporta ierobežojumus, īpaši kvotas un nodokļu likmes graudaugiem un eļļaugiem, kas tika ieviestas, lai kontrolētu pārtikas cenu pieaugumu.

Ukrainas kopējā tirdzniecības bilance kopš 2005. gada ir negatīva un turpinājusi pasliktināties. Savukārt lauksaimniecības preču tirdzniecība bilanci pozitīvi uzlabojusi (ar ikgadēji pieaugošu pārpalikumu), tomēr krīzes ietekmē arī lauksaimniecības preču tirdzniecība samazinājusies.

Šobrīd ES ir Ukrainas galvenā tirdzniecības partnere gan eksportā, gan importā. Tajā pašā laikā ES no Ukrainas galvenokārt importē starppatēriņa produktus, savukārt tā ir liels noieta tirgus ES gatavajai produkcijai.

Avots: http://ec.europa.eu/agriculture/publi/map/index_en.htm