Apskati

Augstākie atbalsta maksājumi negarantē apmierinošus ienākumus

Grieķijas lauksaimnieki saņem visaugstākos tiešmaksājumus, kas pārsniedz 600 EUR/ha, salīdzinājumā ar aptuveni 300 EUR/ha vidēji “vecajās” ES dalībvalstīs un līdz 100 EUR/ha Latvijā. Taču pēdējā laikā vērojamie Grieķijas lauksaimnieku nemieri, kā arī fakts, ka tieši šī valsts Lauksaimniecības ministru padomē rosinājusi jautājumu par atbalsta nepieciešamību lauksaimniecības sektoram, norāda, ka augsti maksājumi nebūt negarantē apmierinošus ienākumus.

Grieķijas delegācija, ko atbalsta Kipra, Bulgārija un Polija, uzskata, ka šobrīd lauksaimniecības sektorā valda krīze, kuras risināšanai nepieciešami tūlītēji un arī uz ilgtermiņu vērsti pasākumi.

Atbildē Lauksaimniecības komisārs šobrīd gan tikai norādījis, ka Komisija jau strādā, lai nodrošinātu tirgus caurspīdīgumu un vienlīdzīgas pievienotās vērtības sadalīšanas piedāvājuma ķēdi, reizē arī akcentējot nepieciešamību pārskatīt pašreizējos tirgvadības instrumentus, nolūkā stabilizēt gan pašu tirgu, gan cenas.

Grieķija savā prasībā norāda, ka tās ražošanas apjomi laikposmā no 2004. līdz 2009. gadam augkopībā samazinājušies par 7%, bet lopkopībā par 2%. Tāpat cenas nokritušās olīveļļai (-20%), āboliem (-48%), persikiem (-43%), vīnogām (-40%) un pienam (-14%). Savukārt reālie lauksaimnieku ienākumi uz vienu nodarbināto kopš 2000. gada sarukuši par 16,7%, bet tirdzniecības deficīts pieaudzis no EUR 1,6 mljrd. 2002. gadā līdz EUR 2,7 mljrd. 2008. gadā.

Grieķijas delegācija arī neslēpj, ka tās lauksaimniecības sektors ir sadrumstalots (vidējais saimniecību lielums ir 5,6 ha), kas ir viens no galvenajiem šķēršļiem ražotāju ietekmēšanas spēka pieaugumam attiecībā pret lielajām izplatīšanas ķēdēm, un reizē arī liedz saņemt pienācīgu pievienotās vērtības daļu, kas būtu pamats jaunu ieguldījumu veikšanai un konkurētspējas palielināšanai.

Eiropas Savienībā saimniecību vidējais lielums ir 30,5 ha, tādējādi Grieķija šajā ziņā ne tikai ievērojami atpaliek no citu valstu rādītājiem, bet pat izceļas ar zemāko rādītāju ES-15 valstīs. Šajā apstāklī arī meklējams viens no galvenajiem iemesliem Grieķijas lauksaimniecības nespējai pie nelielā ražošanas apjoma nodrošināt apmierinošus ienākumus. Tāpat bez mazāka tirgus ietekmēšanas spēka un līdz ar to ne labākajiem samaksas nosacījumiem mazajās saimniecībās, arī ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanā vienlaikus saistās ar nepieciešamību pēc saimniecību koncentrācijas.

Pašreizējā situācija, kad valsts ar lielākajiem atbalsta maksājumiem ekonomiskās situācijas pasliktināšanos izjūt visvairāk, kopumā liecina, ka tradicionālā atbalsta sistēma tomēr nespēj risināt tos galvenos uzdevumus, kas KLP mērķu kontekstā paredz nodrošināt lauksaimnieku ienākumu stabilitāti, lauksaimniecības sektoram orientējoties uz tirgu un reaģējot uz tā signāliem.