Apskati

Nav slikti - Latvijā pērn lauksaimniecības ražošana pieaugusi par 1,8%

Armands Vēveris, AgroPols
05.03.2010

Aizvadītais gads visā valsts ekonomikā bija smagas lejupslīdes gads. Tas iespaidoja arī lauksaimniecību. Tomēr šajā sektorā svarīga nozīme ir vairākiem faktoriem. Ekonomiskā situācija iekšzemē ietekmēja lauksaimniecības sektoru galvenokārt ar cenu krišanos iekšējā tirgū, taču, no otras puses, sekmēja resursu cenu samazināšanos. Ļoti nozīmīgs Latvijas lauksaimniecībā ir ārējais tirgus, jo tas nosaka cenas galvenajiem Latvijā ražotajiem produktiem - graudiem, rapšiem, pienam, gaļai u. c. Arī ārējā tirgū 2009. gadā bija kritums, taču 2. pusgadā iezīmējās pozitīvas tendences, jo sāka paaugstināties piena iepirkuma cena, auga cūku un liellopu eksports. Tomēr graudu tirgū jau otro gadu cenas strauji kritās.


Esam apkopojuši datus par saražoto lauksaimniecības produkciju 2009. gadā, tāpēc varam izvērtēt, kā aizvadītajā gadā mainījies produkcijas apjoms un vērtība.

Novērtējumā izmantoti provizoriskie dati par augkopības un lopkopības produkcijas ražošanu un cenām, kā arī cita pieejamā informācija par lauksaimniecības sektoru 2009. gadā. Par dažiem produktiem cenu vēl nav, arī informācija vēl tiks precizēta, tādēļ pašreizējais novērtējums ir provizorisks. Tomēr, salīdzinot ar iepriekš publicētajiem datiem, informācija ir precizēta, jo kļuvuši zināmi dati par lopkopības produktiem, kā arī augkopības cenām.

Informācijas sagatavošanā izmantoti galvenokārt Centrālās statistikas pārvaldes un Lauksaimniecības datu centra dati.

Kopsavilkums

Aizvadītais gads visā valsts ekonomikā bija smagas lejupslīdes gads. Tas iespaidoja arī lauksaimniecību. Tomēr šajā sektorā svarīga nozīme ir vairākiem faktoriem. Ekonomiskā situācija iekšzemē ietekmēja lauksaimniecības sektoru galvenokārt ar cenu krišanos iekšējā tirgū, taču, no otras puses, sekmēja resursu cenu samazināšanos. Ļoti nozīmīgs Latvijas lauksaimniecībā ir ārējais tirgus, jo tas nosaka cenas galvenajiem Latvijā ražotajiem produktiem - graudiem, rapšiem, pienam, gaļai u. c. Arī ārējā tirgū 2009. gadā bija kritums, taču 2. pusgadā iezīmējās pozitīvas tendences, jo sāka paaugstināties piena iepirkuma cena, auga cūku un liellopu eksports. Tomēr graudu tirgū jau otro gadu cenas strauji kritās.

Nozīmīga loma sektorā ir Lauku attīstības programmas pasākumiem, kas ļauj sektoram saņemt ievērojamu atbalstu gan investīcijām, gan zemju uzturēšanai u. c. Tādējādi daudzām saimniecībām tirgus krituma apstākļos ir ne vien iespēja saglabāt ražošanu, bet pat attīstīties.

Tāpēc lauksaimniecība ir viens no retajiem sektoriem, kurā, saskaņā ar aprēķinu, 2009. gadā fiksēts neliels apjomu pieaugums - par 1,8% salīdzināmās cenās. Lielā mērā kāpums noticis tieši 4. ceturksnī, kad apjomi auguši par 5,8%. Augkopības nozarēs pērn atzīmēts neliels apjomu samazinājums - par 1,6%, savukārt lopkopībā - kāpums par 6,8%. Lopkopības apjomu kāpums 4. ceturksnī, pret 2008. gada 4. ceturksni, sasniedza pat 10%.

Savukārt bāzes cenas vidēji samazinājušās par 19%, un produkcijas vērtība faktiskajās cenās 2009. gadā ir par 17,4% mazāka. Tomēr 4. ceturksnī vērojamas pozitīvas tendences: bāzes cenas vidēji samazinājušās par 15% - pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet vērtība faktiskajās cenās - par 10%. Sektoru raksturojošie skaitliskie dati par 2009. gadu apkopoti tabulā.

Galvenās tendences

Augkopība

Augkopības produkcijas dati rāda, ka šajās nozarēs ražošanas līmenis ir tuvs iepriekšējam gadam. Tie arī apstiprina prognozes, ka nozīmīgāko augkopības produktu - graudu un rapšu - ražošana saglabājusies aptuveni iepriekšējā gada līmenī. Graudu struktūrā turpina pieaugt kviešu, bet samazinās miežu un rudzu īpatsvars. Graudu sējumu platības saglabājušās aptuveni iepriekšējā gada līmenī, savukārt ražība ir augusi vasarājiem, bet samazinājusies - ziemājiem. Tajā pašā laikā rapšu sējplatības palielinājušās par 11%, bet ražība nedaudz samazinājusies.

Statistikas dati arī liecina par nozīmīgām izmaiņām dārzeņu, kartupeļu, kā arī augļu un ogu ražošanā. Šo kultūru platības turpina samazināties - dārzeņiem par 13%, bet kartupeļiem - pat par 21%. Taču dārzeņu ražošana, saskaņā ar pašreizējo informāciju, ir pat augusi (par 27%), jo ievērojami cēlās ražība; tomēr kartupeļu kopievākums aprēķināts par 22% mazāks. Tikmēr augļu un ogu iegūts par 50% mazāk kā iepriekšējā gadā, kas saistīts galvenokārt ar ražības kritumu, lai gan platības sarukušas par 16%.

Gan iekšējā, gan ārējā pieprasījuma samazināšanās dēļ lētāki kļuvuši nozīmīgākie augkopības produkti. Atbilstoši pašreizējam novērtējumam, augkopībā vidējais bāzes cenu samazinājums pret iepriekšējo gadu sasniedz 19,5%. Graudiem tas veido 20%, bet rapšiem - 31%. Lauka dārzeņu cena provizoriski samazinājusies par 30%, kartupeļu - par 13%. No graudaugu kultūrām visstraujāk cena kritusi rudziem - par 34%, miežiem, auzām un tritikālei - par 25-30%, bet krietni mazāk kviešiem - par 17%.

Līdz ar to augkopības produktu vērtība faktiskās cenās ir ievērojami samazinājusies, sasniedzot tikai 79,2% no 2008. gada vērtības.

Lopkopība

Savukārt lopkopības sektors uzrādījis jūtami labākus rezultātus nekā 2008. gadā. Pēc 5% apjomu krituma 2008. gadā, 2009. gada provizoriskie dati ļauj runāt par 6,8% pieaugumu. Bāzes cenas gan vidēji gadā samazinājušās par 18%, taču 4. ceturksnī vairs tikai par 12,5%.

Apjomu pieaugumu noteica kāpums liellopu un cūku sektorā, kā arī ievērojami augusī olu un medus ražošana. Olu ražošana ievērojami mainījās 2. pusgadā, bet kopumā gada pieaugums ir 12%. Lai gan gaļas ražošana (lopu kaušana) 2009. gadā samazinājās par 4%, tomēr cūku, un it īpaši liellopu, dzīvsvara pieaugums ir nozīmīgi palielinājies, jo uzlabojušās ganāmpulka tendences. Piemēram, liellopu skaits 2008. gadā samazinājās par 10 tūkst., bet 2009. gadā klāt nāca 4 tūkst. dzīvnieku. Arī cūku skaits saruka, tomēr krietni lēnākos tempos: 2008. gadā par 30 tūkst., bet 2009. gadā - par 8 tūkst. Aitu skaits pērn audzis par 5 tūkst. dzīvnieku. (1. attēls). Tajā pašā laikā kažokādu ieguve ir nedaudz samazinājusies.

Arī piena ražošanā, pēc neliela krituma 1. pusgadā, gada nogalē situācija pamazām uzlabojās, līdz ar to kopumā piena iegūts gandrīz tikpat cik 2008. gadā. Dažādojušies piena realizācijas kanāli, attīstījusies pārdošana, izmantojot kooperatīvus, kā arī tiešā tirdzniecība.

Lopkopībā cenu samazinājums ir mazāk pamanāms kā augkopībā, jo nopietni skāra tikai viena produkta - piena - ražošanu (ražotāju cena vidēji 2009. gadā kritusies par 32,6%). Taču 4. ceturksnī cena ievērojami palielinājās (decembrī - pret septembri - par 47%), līdz ar to 4. ceturksnī samazinājums pret 2008. gada 4. ceturksni bija vairs 13,6%. Cenas saruka arī citiem produktiem - liellopu gaļai, cūkgaļai, putnu gaļai un olām, īpaši gada beigās (caurmērā 4. ceturksnī šiem produktiem par 15% gada laikā), taču šīs nozares iegūst no zemākām graudu cenām.

Pamatu piesardzīgai cerībai sekmīgam saimniekošanas turpinājumam šajā gadā dod pieaugušais lopu skaits, piena cenas kāpums pēdējos mēnešos, kā arī apsēto ziemāju platību kāpums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Liela nozīme lauksaimnieku finansiālo problēmu risinājumā būs tam, vai galveno augkopības produktu cenas pēc pagājušā gada zemā līmeņa pakāpsies.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana