Apskati

Situācija Latvijas stādaudzēšanas nozarē un sagaidāmie nākotnes izaicinājumi

Latvijas Stādu audzētāju biedrība (SAB) nozarē ir apzinājusi 150 tirgus dalībniekus, kas stādu produkcijas audzēšanai kopumā izmanto ap 630 ha, pastāvīgi nodarbinot 405 cilvēkus, bet sezonā vēl papildu 589 cilvēkus. Nozares dalībnieku struktūru liecina, ka nozarē dominē nelielas saimniecības - ap 60% saimniecību apgrozījums ir līdz LVL 20 tūkst.

Latvijas stādaudzēšanas nozare piedāvā plašu stādu produkcijas klāstu, kas aptver vasara puķes, ziemcietes, dekoratīvos lapu kokus un krūmus, dekoratīvos skujkokus, augļu kokus un ogulājus, kā arī meža stādus.

Latvijas Stādu audzētāju biedrība (SAB) nozarē ir apzinājusi 150 tirgus dalībniekus, kas stādu produkcijas audzēšanai kopumā izmanto ap 630 ha, pastāvīgi nodarbinot 405 cilvēkus, bet sezonā vēl papildu 589 cilvēkus. Nozares dalībnieku struktūru liecina, ka nozarē dominē nelielas saimniecības - ap 60% saimniecību apgrozījums ir līdz LVL 20 tūkst.

SAB vērtē, ka 2009. gadā stādu nozares ietilpība bijusi LVL 7,7 milj., no kuriem LVL 3,4 milj. bijusi Latvijas Valsts mežu audzētie meža stādi. Dekoratīvo un augļaugu stādu ietilpība Latvijā 2009. gadā veidojusi LVL 3,7 milj.

Tirgus dinamikas novērtējuma dati par dekoratīvajiem un augļaugu stādiem liecina, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās skārusi arī stādu pieprasījumu - vietējais tirgus pēdējo gadu laikā krities par aptuveni 30% jeb LVL 1,5milj. (2009. gadā pret 2007. gadu)(skat. tabulu). Lai arī ražošanas apjomi kāpuši, tomēr šobrīd trūkst eksportspējīga produkta (gan cenā, kvalitātē un izmēros pieprasīta). Importa aizvietošana ar vietējo stādu produkciju notiek gausi, šobrīd joprojām pastāv lielizmēra koku, skujkoku un rododendru stādu deficīts. Tāpat nozares eksperti uzskata, ka tikai daži no vietējiem uzņēmumiem par savu stratēģiju produktu ražošanai un virzīšanai tirgū izvēlējušies orientāciju uz vairumprodukta ražošanu un eksporta tirgiem.

SAB uzskata, ka turpmākas nozares attīstības iespējas pastāv attiecībā uz importa stādu daļas vietējā tirgū aizpildīšanu ar vietējiem stādiem, kas šobrīd atbilst aptuveni LVL 0,6 milj., tāpat iespējams aizstāt daļu no pašreizējā LVL 10 milj. vērtā stādu reeksporta no Latvijas. Savukārt, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un atlabstot vietējam tirgum, pavērsies iespējas apmierināt pieaugošo stādu pieprasījumu.

Taču, lai izmantotu attīstības iespējas, stādaudzētājiem būtu jāizvirza mērķis ražot kādu no produktiem vairumā, ar orientāciju uz vairumpircēju, kam pamatnosacījums būtu eksportspējīga cena. Tāpat būs nepieciešama koordinēta sadarbība specializējoties vairumprodukcijas ražošanai, vairumtirgus apgūšanā un vairumpircēju apkalpošanā. Būs nepieciešamas arī ilgtermiņa investīcijas eksporta produktu ražošanas ciklu ieviešanai, kam priekšnosacījums ir arī finanšu resursu pieejamība un banku pretimnākšana.