Citi biznesi

Plēšanās par kurmju likteni noved līdz policijai

Plēšanās sociālajos tīklos par kurmju likteni Latvijā novedusi līdz tam, ka uzņēmējs, kurš nodarbojas ar kurmju spridzināšanu, vērsies policijā par viņam izteiktiem nāves draudiem, raksta "Neatkarīgā".

Par draudiem sūdzējies uzņēmējs Kristaps Mežulis, un pēc tam uz policiju izsaukta žurnāla "Vides Vēstis" galvenā redaktore Anitra Tooma, kura, diskutējot par dzīvnieku spridzināšanas ētiskajiem aspektiem, ierosinājusi savam oponentam pašam uz savas ādas izmēģināt šādas metodes humānismu un strīda karstumā sarkastiski piesolījusi pat atrast kādu, kas varētu palīdzēt. Uzņēmējs devies uz policiju, jo, lai arī nebīstoties tieši no Toomas, tomēr nevarot zināt, kādi ir nodomi radikālākiem viņas domubiedriem.

Laikraksts gan lēš, ka nekas vairāk par paskaidrojumu pieņemšanu no abām pusēm šai lietā tomēr nesekos, jo neesot nozieguma sastāva.

Mežulis uzskata, ka viņa pakalpojums ir efektīvākais veids mauriņu, ogulāju un dārzeņu plantāciju pasargāšanai, kad kurmji pārmērīgi savairojušies, bet vides aizstāvjiem ir pretargumenti - spridzināšanas metode darbojas bez izlases, un bojā iet visa dzīvība, kas detonācijas brīdī atrodas tunelī. Saskaņā ar paša uzņēmuma sniegto aprakstu kurmju spridzināšana notiek šādi - alā tiek iepildīts viegli uzliesmojošs gāzes maisījums, dzīvnieks, atrodoties alā, to ieelpo. Aizdegšanās brīdī nāve iestājas momentāni no plaušu sadegšanas. Metode esot nekaitīga augiem, tās blakusprodukts ir ūdens un CO₂.

Kurmju spridzināšanas pakalpojums Latvijā parādījās vien pērn. Biedrība "Dzīvnieku SOS" vērsās policijā un caur kriminālprocesu cerēja apturēt šīs metodes lietošanu. Kriminālprocess netika sākts.

Šobrīd Saeima skata likumprojektu, paredzot, ka kurmji tiks pielīdzināti kaitīgajiem grauzējiem, līdz ar to uz šiem dzīvniekiem vairs neattieksies "Dzīvnieku aizsardzības likumā" definētais aizliegums nogalināt dzīvniekus. Likuma grozījumi paredz, ka turpmāk aizliegums iznīcināt dzīvnieku attieksies ne tikai uz kaitīgajiem grauzējiem un kukaiņiem, bet arī uz kurmjiem.

Kā iepriekš skaidroja Zemkopības ministrijas pārstāvji, grozījumi izstrādāti, lai ļautu lauksaimniekiem un dārzu īpašniekiem ar atļautiem līdzekļiem cīnīties pret kurmju nodarītajiem bojājumiem.