Citas ziņas sadaļā
Uzlabo atbalsta piešķiršanas kārtību piekrastes zvejniekiem
Kūdras resursu lielvalsts - Latvija
Pieteikšanās Medību saimniecības attīstības fonda finansējuma saņemšanai 2017. gadam
Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 euro nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Dabas aizsardzības pārvalde īsteno projektu par degradētu kūdrāju ilgtspējīgu izmantošanu
Kurzemes pusē attīrīts zivju migrācijas ceļš un ierīkota mākslīgā nārsta vieta
Izstrādā bezvadu tehnoloģiju, kas uzmanīs bišu saimes
Latviju pārpurvo zaļā alkatība
Kūdras ieguvēji tiekas ar vides aizsardzības sektoru
Buļļupē ielaisti aptuveni 38 000 vimbu mazuļu
Citi biznesiLatvijai ir jāizmanto iespēja attīstīt bioekonomikas nozariLīva Liepniece, Zemnieku Saeima (ZSA)
09.10.2014 No 8. līdz 9.oktobrim biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, Turīnā piedalās 3. Bioekonomikas konferencē "BioEconomy Stakeholders Conference", kuru organizē Eiropas Savienības prezidējošā valsts Itālija. Pasaulē kā izejvielas dažādu produktu ražošanā joprojām galvenokārt tiek izmantoti neatjaunojamie resursi. Lai Eiropas Savienība spētu konkurēt ar pārējām pasaules valstīm, vienlaicīgi nodrošinot ilgtspējīgu ražošanu, tiek meklētas iespējas aizvietot fosilās izcelsmes materiālus ar bioloģiskās izcelsmes materiāliem, ko varam izaudzēt paši. Kā piemēru var minēt jau šobrīd notiekošo augu izcelsmes materiālu izmantošanu plastmasas detaļu aizstāšanai automašīnās. Bioekonomika lauksaimniekiem un mežsaimniekiem rada jaunas iespējas, piedāvājot ražot jaunus produkcijas veidus ilgtermiņā. Nezināmo ir daudz, un bioekonomika tiek uzskatīta par "nākotnes" nozari. Tādēļ tuvākajos gados Eiropas Savienībā bioekonomikas nozares pētniecībai un attīstībai tiks novirzīti ievērojami līdzekļi. Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece un Eiropas lauksaimnieku organizācijas COPA viceprezidente Maira Dzelzkalēja 9. oktobrī konferencē klātesošos iepazīstināja ar visu Eiropas Savienības lauksaimnieku skatījumu, uzsverot pozīciju, ka ieejot rūpniecisko izejvielu ražošanas sektorā, ļoti būtiska būs spēja piegādāt lielas partijas konkrēto produkcijas veidu. Kā skaidro M. Dzelzkalēja: "Mums ir vairāk nekā 2 milj. ha zemes, bet šobrīd lauksaimnieciskā ražošana notiek uz aptuveni 1,5 milj. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Jau šobrīd mēs saražojam krietni vairāk produkcijas nekā Latvijā spējam apēst. Tādēļ lauksaimniecības produkcijas pieprasījuma pieaugums, lai aizstātu neatjaunojamos resursus, nākotnē mums var pavērt ļoti lielas iespējas un jaunus eksporta tirgus. Klimats ļauj iegūt gan lauksaimniecības, gan mežsaimniecības biomasu, no kuras var ražot vērtīgus produktus. Konferencē uzsvēršu kooperatīvu lomu, lai spētu nodrošināt liela apjoma pasūtījumus un garantēt taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem. Savukārt tas, ko mums noteikti nevajag, ir jaunu standartu izstrāde ilgtspējīgas rūp-niecībā izmantojamas biomasas ražošanai. Šādi jauni standarti vienīgi atbalstīs birokrātisko barjeru veidošanos un nestimulēs bioekonomikas attīstību." Konferencē piedalās plašs ekspertu un ieinteresēto personu loks no dažādām iesaistītajām pusēm, kā, piemēram, rūpniecības, akadēmiskajām aprindām un gala patērētājiem. Iepriekšējās divas bioekonomikas konferences norisinājās 2012. gadā Kopenhāgenā un 2013.gadā Dublinā. No Latvijas konferencē piedalās arī Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete un Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere. Konferenci iespējams vērot arī tiešsaistē: http://bioeconomy.miur.it/ |