Citas ziņas sadaļā
Uzlabo atbalsta piešķiršanas kārtību piekrastes zvejniekiem
Kūdras resursu lielvalsts - Latvija
Pieteikšanās Medību saimniecības attīstības fonda finansējuma saņemšanai 2017. gadam
Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 euro nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Dabas aizsardzības pārvalde īsteno projektu par degradētu kūdrāju ilgtspējīgu izmantošanu
Kurzemes pusē attīrīts zivju migrācijas ceļš un ierīkota mākslīgā nārsta vieta
Izstrādā bezvadu tehnoloģiju, kas uzmanīs bišu saimes
Latviju pārpurvo zaļā alkatība
Kūdras ieguvēji tiekas ar vides aizsardzības sektoru
Latvijai ir jāizmanto iespēja attīstīt bioekonomikas nozari
Citi biznesiSācies lašu un taimiņu nārsts; VVD pastiprina kontroli iekšzemes un jūras ūdeņosAgroPols
01.10.2014 Latvijas upēs sācies lašu un taimiņu nārsts. Zivju resursu nosargāšanai rudenī Valsts vides dienests (VVD) uzsācis intensīvu iekšzemes un jūras ūdeņu kontroli. Pastiprinātas dežūras dabiskajās nārsta vietās Braslas, Gaujas, Salacas, Ventas, kā arī vairākās mazajās upēs, kas savienojas ar Baltijas jūru un Rīgas līci, notiks līdz novembra beigām. Tāpat tiks kontrolētas Daugava un Lielupe, kurās lašu populācija tiek uzturēta mākslīgi. Zivju resursu aizsardzībā iesaistīta valsts un pašvaldības policija, kā arī brīvprātīgie palīgi. Lašu ieguve no 1.oktobra līdz 15.novembrim aizliegta arī jūras ūdeņos. Pastiprināta lašu aizsardzība rudens mēnešos ir ļoti nozīmīga, jo tikai neliela lašu populācijas daļa, mazāk kā desmit procenti no paaudzes, ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai. Lasis ir ceļotājzivs, kas dzīvo un barojas jūrā, bet, sasniedzot dzimuma briedumu, nārsto upēs. Laša kāpuri no ikriem izšķiļas aprīlī. Lašu mazuļi upēs pavada divus līdz trīs dzīves gadus, līdz izaug par tā dēvētajiem smoltiem un dodas uz jūru. VVD statistika liecina, ka pērn lielākais makšķerēšanas un zvejas pārkāpumu skaits veikts tieši rudens mēnešos, kad nārsto laši un taimiņi. Par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem iekasētā naudas sodu summa 2013.gadā sasniegusi 126 873 eiro. Savukārt zivju resursiem nodarīto zaudējumu summa bijusi 73 108 eiro. 2014.gada pirmajā pusē zivju resursiem nodarītie zaudējumi aprēķināti 32 310 eiro apmērā, savukārt par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem aprēķinātais naudas sodu kopējais apmērs šā gada pirmajā pusē ir 28 064 eiro. Naudas sods fiziskai personai par vienu nelikumīgi iegūtu lasi vai taimiņu Latvijas Republikas ūdeņos ir 143 eiro. Makšķerēšanas popularizēšanas un racionālas zivju resursu izmantošanas nolūkos Daugavā un Buļļupē katram makšķerniekam lomā atļauts paturēt vienu lasi un vienu taimiņu. VVD vērš uzmanību, ka šogad, tāpat kā iepriekšējos gados Gaujā, Daugavā un Ventā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" organizē lašu vaislinieku zveju ar tīkliem un zivju murdiem. Licencētā lašu vaislinieku zveja ir saskaņota ar Zemkopības ministriju, Vides un reģionālās attīstības ministriju un VVD. Licencēta lašu zveja notiek ar mērķi saglabāt lašu populāciju. Plānots, ka šogad zivju audzētavu vajadzībām tiks noķerti 815 laši. Šīm darbībām rudens nārsta laikā Gaujā, Daugavā un Ventā tiks ievietoti zvejas rīki (tīkli un murdi) ar marķējumu: "BIOR". Šos un citus zvejas rīkus iedzīvotājiem aizskart aizliegts. Par aizdomīgiem zvejas rīkiem upēs un jūrā VVD aicina iedzīvotājus informēt tuvāko VVD reģionālo vides pārvaldi, valsts vai pašvaldības policiju. Informāciju sagatavoja Jūlija Ņikitina, Valsts vides dienesta Sabiedrisko attiecību speciāliste. |