Latvija ES

Vai vērts audzēt tomātus siltumnīcās

Mārīte Gailīte
Ne tikai Latvijas, bet arī citu kandidātvalstu dārzeņkopji ar bažām sagaida iestāšanos ES. Kā klāsies, vai spēsim izturēt konkurenci?...
Polijā tomāti, audzēti plēves siltumnīcās (tuneļos), ir svarīga kultūra gan iekšējā tirgū, gan eksportā. Tāpat kā Latvijā, lielākā daļa audzētāju rēķina tikai tiešās izmaksas un bruto segumu un plāno savu tālāko attīstību, pamatojoties tikai uz šiem rādītājiem. Lai palīdzētu saviem zemniekiem tikt skaidrībā par ražošanas rezultātiem, Ļubļinas Rūpniecības akadēmijas pētnieki Dr. A. Čudzika (Arkadiusz Chudzik) vadībā veica tomātu audzēšanas ekonomisko analīzi dažāda lieluma siltumnīcu saimniecībās. Saimniecības tika sagrupētas pēc to lieluma: mazās (tomātu audzēšanas platība 200-680 m2), vidējās (940-1020 m2) un lielās (1500-3500 m2). (Šīs saimniecības varētu būt gana līdzīgas mūsu zemnieku saimniecībām, jo pat pašas lielākās no tām (3500 m2) nevarētu pretendēt uz Latvijas nacionālajām subsīdijām, kuras izmaksā saimniecībām, lielākām par 5000 m2.) Tika analizētas ne tikai tiešās, bet arī pieskaitāmās izmaksas, amortizācija, kā arī darba izmaksas, rēķinot tās gan uz platības vienību, gan uz saražoto tomātu kilogramu. Un lūk, kādi ir pētījuma rezultāti.
Darba patēriņš un algas
Līdzīgi kā Latvijā, poļu siltumnīcās galvenokārt strādā zemnieka ģimenes locekļi, un tikai atsevišķos periodos (galvenokārt ražas novākšanas laikā) tiek pieaicināti no viena līdz sešiem palīgstrādniekiem. Vislielākais darba patēriņš ir mazās saimniecībās - 242 cilvēkstundas/100 m2, bet viszemākais - vidējās (70-85 cilv. st./100 m2). Lielajās siltumnīcās darba patēriņš svārstās no 56 līdz 310 cilv. st/100 m2 atkarībā no mehanizācijas līmeņa.
Mazajās saimniecībās lielākoties izmanto roku darbu, visvairāk darba prasa laistīšana un papildmēslošana, īpaši, ja to veic ar šļūtenēm. Pieaugot gaisa mitrumam siltumnīcās, palielinās izdevumi augu aizsardzībai. Augsnes maiņa prasa ļoti daudz darba, tādēļ netiek praktizēta. Tādējādi palielinās infekciju un kaitēkļu slogs (nopietnus postījumus nodara pat zemesvēžu bojājumi). Liela nozīme ir darba organizācijai un ar to saistītajam darba ražīgumam, kā arī izvēlētajām apritēm.
Visaugstākās darba izmaksas ir mazajās saimniecībās (vidēji Ls 106/100 m2 kultūras), savukārt vismazākās - vidējās (Ls 31,35/100 m2). Šo starpību nosaka atšķirības kā darba patēriņā cilvēkstundās, tā arī darba samaksas izcenojumos. Tāpat to ietekmē darba organizācija (darba ergonomija), ražošanas tehnoloģija, kā arī šķirnes. (Sīkaugļu šķirnes un slimību ieņēmīgas šķirnes prasa vairāk darba audzēšanā un preces sagatavošanā.)
Visvairāk darba (1. tabula) tiek patērēts augu kopšanai (40,8%) - uzsiešanai, atlapošanai, apputeksnēšanai (ja neizmanto kamenes), pazaru izlaušanai. Samērā daudz darba nepieciešams arī ražas novākšanai un šķirošanai (attiecīgi 12,76% un 11,57%). Savukārt vismazāk darba prasa substrāta dezinfekcija (0,02%), laistāmās sistēmas sagatavošana (0,06%), dēstu ķīmiskā aizsardzība (0,09%), to papildmēslošana (0,14%), kā arī ravēšana un augļu transportēšana (0,11% katra no minētajām darbībām).
Tiešās izmaksas
Enerģijas patēriņš lielā mērā atkarīgs no aprites ilguma un laikapstākļiem, no kurināmā veida, kā arī no tā, vai dēsti tiek audzēti ar papildu apgaismošanu. Energoresursiem ir noteicošā loma izmaksu struktūrā (54%), vidēji Ls 70,95/100 m2. Izdevumi sēklu vai dēstu iegādei ir atkarīgi no šķirnes izcelsmes (vietējās - lētākas, rietumfirmu - dārgākas) un veido 17% visu izmaksu. Polijā vēl joprojām plēves siltumnīcās daudz izmanto kūtsmēslus vai lētos kompleksos minerālmēslus, tādēļ izdevumi mēslošanas līdzekļiem nav augsti (13%).
Visaugstākās tiešās izmaksas uz 1 m2 kultūras ir mazajās saimniecībās (Ls 161,25-186,00/100 m2), bet viszemākās - vidējās saimniecībās (62,25-104,85 Ls/100 m2). Lielajās saimniecībās šis rādītājs sasniedz Ls 115,80-140,25/100 m2. Aprēķinot tiešās izmaksas uz 1 kg produkcijas, visaugstākās tiešās izmaksas vērojamas mazajās saimniecībās (0,12-0,18 Ls/kg), viszemākās - vidējās (0,075 Ls/kg) un lielsaimniecībās (0,09 Ls/kg).
Pieskaitāmās izmaksas
Kā liecina Ļubļinas zinātnieku pētījums, rēķinot uz platības vienību, visaugstākās pieskaitāmās izmaksas (bankas kredīti, siltumnīcu un iekārtu remonts u. tml.) ir vidēji lielās saimniecībās: 101,8-392,40 Ls/100 m2. Daļā apsekoto saimniecību šo izmaksu lielāko daļu veido bankas kredīti. Zemnieki nevarēja izmantot valsts līdzfinansētos kredītus, tādēļ bija spiesti aizņemties komercbankās.
Viszemākās pieskaitāmās izmaksas uz platības vienību ir lielajās saimniecībās - vidēji 137,70 Ls/100 m2. Aprēķinot uz produkcijas kilogramu, pieskaitāmās izmaksas mazajās un vidējās saimniecībās ir attiecīgi 0,135 Ls/kg un 0,165 Ls/kg. Vislielākās šā rādītāja svārstības vērojamas mazajās saimniecībās (0,075-0,345 Ls/kg). Tas izskaidrojams gan ar ražošanas līdzekļu amortizāciju, gan ar zemāku ražu. Viszemākās sadalāmās izmaksas uz 1 tomātu kilogramu ir lielsaimniecībās - vidēji 0,09 Ls/kg.
Ražošanas līdzekļu amortizācija
Analizētajās saimniecībās šīs rādītājs vidēji sasniedz 57,00 Ls/100 m2. Vislielākais īpatsvars (44%) ir pašu plēves tuneļu amortizācijai (vidēji 25,05 Ls/100 m2). Otrajā vietā (36%) ir iekārtu un papildus aprīkojuma amortizācija (20,70 Ls/100 m2). Vislielākās amortizācijas izmaksas ir mazajās saimniecībās (vidēji 75,60 Ls/100 m2). Šajā grupā ir vērojamas vislielākās svārstības 49,05-116,70 Ls/100 m2, jo dažu saimniecību īpašnieki iegādājušies diezgan dārgus ražošanas līdzekļus (piemēram, apkures katlu un apsildes sistēmu, kā arī papildaprīkojumu) izmantošanai samērā nelielās platībās. Viszemākās amortizācijas izmaksas ir lielsaimniecībās (40,80 Ls/100 m2), galvenokārt tās ir pašu siltumnīcu un to aprīkojuma izmaksas.
Kopējās izmaksas
To līmenis ievērojami atšķiras tikai mazajās saimniecībās (411,30 Ls/100 m2), bet vidējās un lielsaimniecībās rezultāti ir līdzīgi, attiecīgi 311,85 Ls/100 m2 un 305,85 Ls/100 m2. Aprēķinot uz 1 kilogramu produkcijas, visaugstākā pašizmaksa ir mazajās saimniecībās 0,345 Ls/kg (0,285-0,525 Ls/kg), bet viszemākā - lielajās - 0,21 Ls/kg. Aprēķini liecina, ka kopējā pašizmaksā tiešās izmaksas veido tikai 42-43%. Interesanti, ka poļu tomātu importa cena uz Latvijas robežas (pēc Latvijas muitas datiem) 2002. gadā vidēji bija 0,11 Ls/kg, bet 2003. gadā - 0,09 Ls/kg.

Arī Latvijā tomātu platības tiek strauji paplašinātas: 2003. gadā dārzeņu audzēšanai izmantojamā kopējā siltumnīcu platība bija 224,96 ha (salīdzinājumam 2002. gadā - 162,6 ha), no tās tomāti aizņēma aptuveni pusi. Arī šogad ir gaidāma siltumnīcu platību tālāka palielināšana, par to liecina siltumnīcu subsīdiju pretendentu skaita un platību pieaugums. Diemžēl arī mūsu zemnieki savas produkcijas pašizmaksu nosaka aptuveni, vadoties galvenokārt no tiešajām izmaksām. Tieši tāpēc poļu pētījuma rezultāti varētu būt interesanti mūsu ražotājiem. Iespējams, kāds no LLU topošajiem maģistriem varētu veikt līdzīgu pētījumu Latvijas zemnieku saimniecībās, šim darbam būtu liela praktiska nozīme. (Pēc žurnāla HASLO ogrodnicze 4/2004 materiāliem)