Latvija ES

Strukturālie fondi - pārbaudījums un iespējas

Latvijai pašlaik ir pieejams finansējums no četriem ES struktūrfondiem, un finansējumu diviem no tiem - Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) virzības daļu un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumentu (ZVFI) - administrē Lauku atbalsta dienests (LAD). Tas ir ļoti plašs pasākumu kopums, kam ir izstrādātas un apstiprinātas vadlīnijas un projekta pieteikumu veidlapas, un LAD jau aprīļa pēdējā un maija pirmajā darba dienā saņēma pirmos divus iesniegtos projektus (materiāls top 5. maijā - red.). Projekti iesniegti finansēšanai no ZVFI pasākumā "Zvejas intensitātes sabalansēšana", tā ka zivsaimnieki bijuši aktīvāki un lauksaimniekus apsteiguši.
Bet nokavēts nav nekas, jo nepastāv termiņu ierobežojumi, kā tas bija SAPARD, arī iesniegto projektu skaits nav ierobežots, bet ir noteikta maksimālā projektu attiecināmo izdevumu kopsumma vienam struktūrfondu finansējuma saņēmējam laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam.
Lauku saimniekam - akvakultūra
Ja runājam par zivsaimniecību, tad ZVFI ir pieejams finansējums šādiem Vienotā programmdokumenta 4. prioritātes "Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana" 4.2. apakšprioritātes "Ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana" pasākumiem un aktivitātēm:
· 4.2.1. pasākumam "Zvejas intensitātes sabalansēšana";
· 4.2.2. pasākumam "Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana";
· 4.2.3. pasākuma "Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana, zvejas ostu aprīkojums un akvakultūra" aktivitātei "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un mārketinga uzlabošana";
· 4.2.3. pasākuma "Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana, zvejas ostu aprīkojums un akvakultūra" aktivitātei "Zvejas ostu aprīkojums";
· 4.2.3. pasākuma "Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana, zvejas ostu aprīkojums un akvakultūra" aktivitātei "Akvakultūra";
· 4.2.4. pasākuma "Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām" aktivitātei "Piekrastes zvejas attīstība";
· 4.2.4. pasākuma "Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām" aktivitātei "Sociāli ekonomiskie pasākumi".
Saraksts ir garš, bet lielākā daļa finansējamo pasākumu paredzēti zivsaimniekiem un zvejniekiem. Lauku saimniekam, kurš līdztekus lauksaimniecībai vai lauku tūrismam vēlas nodarboties, piemēram, ar zivju audzēšanu, acīmredzot visatbilstošākā būs pasākuma 4.2.3. aktivitāte "Akvakultūra". Tā paredz investēt audzēšanas un inkubācijas cehu, hidrotehnisko būvju būvniecībā un rekonstrukcijā, videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā un jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādē, kā arī aizsardzības līdzekļu un aprīkojuma iegādē un uzstādīšanā pret kaitējumu, ko nodara savvaļas dzīvnieki.
Ļoti vēlamies piekodināt: ja cilvēks ir domājis, ka viņa darbība varētu būt saistīta ar akvakultūru, tad noteikti jāatrod atbilstošā vadlīnija un jāizsver, par ko tad īsti var un par ko nevar saņemt strukturālo fondu atbalstu. Tas attiecas ne tikai uz šo pasākumu, bet uz jebkuru pasākumu un aktivitāti - lasiet vadlīnijas, vērtējiet, kāda ir projektu minimālā un maksimālā summa, kāds nepieciešams līdzfinansējums, pamatīgi izsveriet visas nianses, pirms ķeraties pie projekta rakstīšanas!
Naudas saņemšanas princips no struktūrfondiem tāds pats kā SAPARD - kad projekts vai tā daļa būs īstenota, tad nauda tiks ieskaitīta zemnieka kontā.
Uzmanīgi lasiet vadlīnijas!
Katram pasākumam un aktivitātei ir atšķirīgi un ļoti konkrēti nosacījumi. Nekādā gadījumā nedrīkst izlasīt nosacījumus vienam pasākumam un teikt: es visu zinu... Noteikti tā nav! Ļoti rūpīgi jāiepazīstas ar nosacījumiem tieši tam pasākumam, kurā ir nolemts iesniegt projektu.
Finansējums pārliecinātiem lauksaimniekiem
LAD ir sācis projektu pieņemšanu ELVGF virzības daļas Vienotā programmdokumenta 4. prioritātes "Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana" 4.1. apakšprioritātes "Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana" šādiem pasākumiem un aktivitātēm:
· 4.1.1. pasākumam "Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos";
· 4.1.2. pasākumam "Atbalsts jaunajiem zemniekiem";
· 4.1.3. pasākumam "Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana";
· 4.1.4. pasākuma "Lauku teritoriju pārveidošanas un attīstības veicināšana" aktivitātei "Zemes uzlabošana";
· 4.1.4. pasākuma "Lauku teritoriju pārveidošanas un attīstības veicināšana" aktivitātei "Invazīvo augu apkarošana un aizaugušās neizmantotās lauksaimniecības zemes attīrīšana no krūmājiem un invazīvajām nezālēm";
· 4.1.4. pasākuma "Lauku teritoriju pārveidošanas un attīstības veicināšana" aktivitātēm "Lauksaimniecisko un lauksaimniecībai tuvo aktivitāšu dažādošana", "Investīcijas pamatpakalpojumu nodrošināšanai lauku iedzīvotājiem un lauku ekonomikas vajadzībām" un "Lauku tūrisma un amatniecības veicināšana";
· 4.1.5. pasākuma "Mežsaimniecības attīstība" aktivitātēm "Lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošana", "Atbalsts mazvērtīgo mežaudžu vai koku sugu nomaiņai, lai paaugstinātu bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko vērtību", "Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku radīto postījumu vietās, attiecīgu ugunsdrošības profilaktisko pasākumu ieviešana (apakšaktivitāte "Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku radīto postījumu vietās")";
· 4.1.5. pasākuma "Mežsaimniecības attīstība" aktivitātēm "Ieguldījumi mežos ar mērķi uzlabot ekonomisko, ekoloģisko vai sociālo vērtību", "Meža īpašnieku apvienību izveidošana", "Ieguldījumi mežizstrādes, koksnes pirmapstrādes un tirdzniecības uzlabošanā un racionalizācijā", "Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku radīto postījumu vietās, attiecīgu ugunsdrošības profilaktisko pasākumu ieviešana (apakšaktivitāte "Mežsaimniecības ugunsdrošības profilaktisko pasākumu ieviešana")".
SAPARD turpinājums
Kaut arī uzskaitījums ir diezgan smagnējs un atbalsta pasākumu daudz, tajos orientēties nemaz nav tik grūti, ja ir šāda pieeja: projekti, kas it kā turpina SAPARD, un projekti, kas sniedz vēl neiepazītas iespējas.
It kā loģisks un tiešs SAPARD turpinājums ir 4.1.1. pasākums "Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos", 4.1.3. pasākums "Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana", 4.1.4. pasākuma divas aktivitātes - "Lauksaimniecisko un lauksaimniecībai tuvo aktivitāšu dažādošana" un "Lauku tūrisma un amatniecības veicināšana", kā arī 4.1.5. pasākuma aktivitāte "Lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošana".
Bet atkal tūdaļ vēlamies teikt: lasiet vadlīnijas! Jo, kaut arī šie pasākumi it kā ir SAPARD turpinājums, tomēr ir svarīgas detaļas, kas nosacījumos atšķirīgas.
Labās izmaiņas nosacījumos
Izmaiņas ir, un ne viena vien. Tie, kas interesējās par SAPARD un tagad pētīs struktūrfondu vadlīnijas, protams, labos jaunumus pamanīs un novērtēs. Patlaban ieskicēsim tikai dažus no tiem.
Piemēram, ir paplašināts attaisnoto izdevumu klāsts. Tagad attaisnotajos izdevumos var iekļaut zemes pirkšanu projekta vajadzībām, nepārsniedzot 10% no projekta atbalstāmām izmaksām; daudzos pasākumos ir paaugstināts maksimālais finansējums; ir mazāk iesniedzamo dokumentu u.tml.
No jauna klāt nākuši pasākumi zemes auglības uzlabošanai, nezāļu apkarošanai (arī latvāņa), meža ieaudzēšanai vai atjaunošanai, tostarp arī meža atjaunošanai pēc ugunsgrēkiem. Var paredzēt ieguldījumus meža ceļu ierīkošanā.
Jaunums, kas varētu interesēt arī mežsaimniekus, ir - ieguldījumi mežizstrādes, koksnes pirmapstrādes un koksnes pirmapstrādes un tirdzniecības uzlabošanā.
Atbalsts jaunajiem zemniekiem
Ļoti liela interese ir radusies par atbalstu jaunajiem zemniekiem. Latvijā iespējams saņemt struktūrfondu finansējumu konkrēti par 4.1.2. pasākuma "Atbalsts jaunajiem zemniekiem" aktivitāti "Lauksaimniecības uzņēmuma dibināšana pirmo reizi".
Kas tad ir uzskatāms par jauno zemnieku? Vadlīnijās teikts šādi: projekta pieteicējs
· lēmuma par atbalsta piešķiršanu pieņemšanas brīdī ir vecumā no 18 līdz 40 gadiem;
· ar piemērotām profesionālajām iemaņām un zināšanām, kas apgūtas oficiālas lauksaimnieciskās izglītības iegūšanas ceļā vai ko apliecina apliecība par profesionālajām iemaņām lauksaimniecībā, kas ir izdota saskaņā ar ZM apstiprinātu programmu;
· dibina lauksaimniecības uzņēmumu pirmo reizi;
· ir īpašnieks vai viņa īpašumā ir vismaz 51% no pamatkapitāla jaunajā uzņēmumā.
Tātad - jādibina uzņēmums, nevis tas jāpārņem no saviem vecākiem vai labiem kaimiņiem, pārreģistrējot uz sava vārda. Pārreģistrēšana nav dibināšana. Diemžēl cilvēki šo nosacījumu neizlasa vai neņem vērā, tādēļ rodas nevajadzīgi pārpratumi.
Atbalsta mērķis ir stimulēt jaunus spējīgus cilvēkus, kuriem trūkst finanšu pirmajam atspērienam, lai uzsāktu savu saimniecisko darbību. Nākot ar savu projekta pieteikumu, nav obligāti jābūt līdzi Uzņēmuma reģistra (UR) izziņai par jaunas saimniecības reģistrēšanu. Pieteikumu struktūrfondu finansējumam jaunais zemnieks var iesniegt kā fiziska persona, bet pēc tam gan sešu mēnešu laikā ir jānodibina saimniecība, reģistrējot to UR. Savukārt ja jaunais zemnieks jau ir jaundibinātas saimniecības īpašnieks un viņam ir UR izziņa, tad pieteikums atbalstam LAD jāiesniedz arī ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc uzņēmuma reģistrēšanas UR.
Vēl viena svarīga nianse, kas attiecas uz jaunā zemnieka dibinātu saimniecību. Ir izveidojies uzskats, ka ar dibināšanu vien pietiek, lai saņemtu struktūrfondu atbalstu līdz EUR 25 tūkst. Tā tas nav. Šī sabiedriskā finansējuma nauda ir jāiegulda savā saimniecībā, piemēram, jāiegādājas traktors u.tml. - līdzīgi kā 4.1.1. pasākumā "Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos". Tātad - ir jāizstrādā biznesa plāns un pieteikums, kurā jau ir ieplānotas konkrētas investīcijas savā jaunajā uzņēmumā, jādibina sava saimniecība, ja nepieciešams, jāpiesaista kredīts. Svarīgi ir arī tas, ka šos EUR 25 tūkst. var paredzēt ne tikai investēšanai saimniecībā (tehnikā, zemes iegādē), bet arī kredītprocentu dzēšanai.
Protams, arī jaunajiem zemniekiem savs projekts vispirms ir jāīsteno, un tikai pēc tam nauda no strukturālajiem fondiem tiks ieskaitīta saimniecības rēķinā - tāpat kā visiem projektiem, kam piešķirts struktūrfondu atbalsts.
Cenu aptauja vai konkurss
Arī par cenu aptaujām viss ir gluži skaidrs, un tagad varam droši teikt - lasiet vadlīnijas, tajās viss ir rakstīts, un rīkojieties atbilstoši tām!
Nosacījumi cenu aptaujām un arī procedūras ir līdzīgas kā SAPARD, bet ir divas svarīgas izmaiņas.
Pirmā. Ja SAPARD cenu aptauja par vienas vienības iegādi bija jāveic, sākot no Ls 5700, tad strukturālajiem fondiem šis slieksnis ir Ls 5000. Tātad - summa ir mazāka.
Un otrā izmaiņa ir tā, ka cenu aptaujā var piedalīties tikai savstarpēji nesaistītas juridiskas personas, lai nerastos interešu konflikts. Tas arī noteikti ir jāatceras un jāievēro.
Ja runājam par procedūrām, ko nosaka likums "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām", tad šis likums noteikti attiecas arī uz struktūrfondu finansējumu, piemēram, ja projekta iesniedzēja ir pašvaldība. Tādēļ līdztekus vadlīnijām rūpīgi jālasa arī iepirkuma likums, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu.
Privātiem uzņēmumiem ir jāpiemēro cenu aptauja, kā rakstīts LAD izstrādātajās vadlīnijās.
Tomēr - izmaiņas būs. Likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" grozījumu projektā ir minēts, ka MK līdz 1. augustam izstrādās noteikumus, kāda iepirkumu procedūra būs jāpiemēro privātu uzņēmumu gadījumā. Varbūt tādēļ ir radusies neizpratne, bet šīs izmaiņas ir gaidāmas tikai vasaras otrajā pusē vai rudenī. Līdz tam, kamēr MK nav apstiprinājis jaunos noteikumus likumam "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām", privātpersonām jāpiemēro mūsu vadlīnijās ietvertie nosacījumi.
Lēmuma pieņemšana paildzināsies
Lēmuma pieņemšanas ķēde strukturālo fondu finansējumam ir mazliet sarežģītāka, nekā SAPARD projektiem.
Līdzīgi kā SAPARD, LAD pieņem projektus, tos izvērtē, veic fizisko pārbaudi dabā, ja tas nepieciešams, un pieņem lēmumu par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu. Bet pirms līguma slēgšanas LAD pieņemtie lēmumi vēl jāsaskaņo ar attiecīgā fonda (ELVGF vai ZVFI) Vadības komiteju. Šo katram ES fondam izveidoto koleģiālo starpnozaru Vadības komiteju veido 18 dažādu valsts un pašvaldību iestāžu speciālisti, kuru vada Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis. Tikai pēc Vadības komitejas atzinuma (piecu dienu laikā) būs tiesības slēgt līgumu ar pretendentu.
Vadības komitejas tiks sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi pusgadā. Taču pretendentiem nevajadzētu satraukties, jo tās noteikti tiks rīkotas ne retāk kā reizi mēnesī, ja vēl ne biežāk - ja tiks iesniegts daudz projektu.
Ceram, ka nepieciešamais apstiprinājums Vadības komitejā īpaši nepagarinās atbildes sniegšanu pretendentam (1,5 mēneši), bet visādam gadījumam tomēr nevajadzētu plānot projekta uzsākšanu agrāk kā trīs mēnešus pēc projekta pieteikuma iesniegšanas LAD. Īstenībā jau trīs mēneši arī ir oficiālais atbildes sniegšanas termiņš, jo pozitīvam lēmumam seko vēl arī paziņojuma izsūtīšana, līguma slēgšana un pārējās formalitātes, kas nekad nenotiek momentāni.
Iesniegt var jebkurā darba dienā
Strukturālo fondu projektiem atšķirībā no SAPARD nav konkrēta datuma, kad sākas un kad beidzas projektu pieņemšana. Tātad - projektu pieteikumi tiks pieņemti jebkurā LAD darba laikā.
Visus projektu pieteikumus ES strukturālo fondu atbalstam var iesniegt LAD reģionālajās pārvaldēs, kas norādītas tabulā. Tomēr ir daži projekti, kuru pieteikumi jāiesniedz LAD centrālajā birojā Rīgā, Republikas laukumā 2, un tie ir:
· pasākuma 4.1.3. "Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana" (816. kab., tālr. 7027128, 7027399) un
· pasākuma 4.2.3. "Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana, zvejas ostu aprīkojums un akvakultūra" aktivitātes "Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un mārketinga uzlabošana" un 4.2.4. pasākuma "Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām" aktivitātes "Piekrastes zvejas attīstība" (816. un 820. kabinetā, tālr. 7027128, 7027399 un 7027130).
Vadlīnijas un projektu pieteikuma veidlapas projekta pieteicēji var saņemt LAD visās pārvaldēs, kā arī LAD interneta mājaslapā (www.lad.gov.lv).
Lūdzam ņemt vērā, ka visas vadlīnijās projektu pieteicējiem norādītās summas eiro (EUR) ir jāpārrēķina Latvijas latos (Ls) pēc šāda valūtas maiņas kursa:
EUR 1= Ls 0,665.
Tāpat vēl atgādināsim, ka biznesa plāns un pieteikums jāiesniedz arī elektroniskā formātā (disketē).