Latvija ES

Kooperatīvās sabiedrības Eiropas Savienībā

Eiropas Savienībā ir aptuveni 300 tūkstoši dažādu kooperatīvo sabiedrību; tās darbojas gan vecajās, gan jaunajās dalībvalstīs un kandidātvalstīs, kopumā nodrošinot vismaz 4,8 milj. darbavietu. Šo sabiedrību makroekonomiskā un sociālā ietekme ir vēl plašāka: to biedru kopskaits ES sniedzas pāri 140 miljoniem. Visdažādākajos tautsaimniecības sektoros kooperatīvās sabiedrības iegūst arvien lielāku ietekmi un spēcīgāku tirgus pozīciju, un tas sakāms arī par lauksaimniecības nozari. ES to ir sapratusi un vēlas nodrošināt labvēlīgu vidi minēto sabiedrību attīstībai un darbībai.
Dziļāku ieskatu ES kooperatīvo sabiedrību attīstībā un to attīstībai paredzētajos pasākumos sniedz Eiropas Komisijas šā gada 23. marta ziņojums Eiropas Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālajai Komitejai un Reģionu Komitejai “Par kooperatīvo sabiedrību veicināšanu Eiropā”. Ziņojumā uzsvērti trīs galvenie mērķi kooperācijas veicināšanā:
· kooperācijas plašāka izmantošana Eiropas mērogā, uzlabojot šā sektora redzamību un izpratni par to;
· likumdošanas turpmāka pilnveidošana Eiropā;
· kooperatīvo sabiedrību lomas stiprināšana Kopienas mērķu sasniegšanā.
Kooperatīvo sabiedrību nākotnei ES plaša vērība atkārtoti tika pievērsta pagājušā gada vasarā, kad tika pieņemti divi nozīmīgi tiesiskie dokumenti – Eiropas Padomes regula 1435/2003 par Eiropas kooperatīvās sabiedrības nolikumu un direktīva 2003/72/EC, kas papildina Eiropas kooperatīvās sabiedrības nolikumu attiecībā uz darbinieku iesaistīšanu. Regula un to papildinošā direktīva gan būs piemērojama tikai no 2006. gada 18. augusta, taču sagatavošanās pasākumi to ieviešanai tiek plānoti un īstenoti jau pašlaik.
Kā uzskata Eiropas Komisija, kooperācijas iespējas joprojām nav izmantotas visā pilnībā un kooperatīvo sabiedrību tēls būtu jāspodrina gan nacionālajā, gan visas Eiropas līmenī. Jaunajām dalībvalstīm un kandidātvalstīm būtu īpaši daudz darāmā, jo, neraugoties uz plašajām reformām, kooperatīvās sabiedrības kā saimniekošanas veids joprojām netiek pietiekami novērtēts un izmantots.
Komisija kā vienu no kooperatīvo sabiedrību attīstības virzieniem turpmāk vēlas redzēt dažādu valstu uzņēmumu grupas; līdz šim tas bija problemātiski, jo uzņēmējdarbības tiesiskā bāze galvenokārt ir veidota nacionālā līmenī un ļoti atšķiras dalībvalstu starpā. Nesen pieņemtie dokumenti ir paredzēti šo problēmu samazināšanai un starpvalstu kooperatīvo sabiedrību veidošanās stimulēšanai: jau regulas 1. pants nosaka, ka Eiropas Kopienas teritorijā kooperatīvā sabiedrība var tikt veidota kā Eiropas Kooperatīvā sabiedrība (European Cooperative Society, SCE). Regulā teikts, ka par šādu sabiedrību galveno mērķi jāizvirza tās biedru vajadzību apmierināšana un sociālo un ekonomisko aktivitāšu attīstība. To savukārt var panākt, ar kooperatīvās sabiedrības biedriem noslēdzot līgumus, kas atļautu tiem piegādāt preces vai pakalpojumus vai veikt darbus, kas iekļaujas SCE aktivitātes spektrā. Turklāt kā mērs SCE darbībai var būt arī savu biedru vajadzību apmierināšana, veicinot to ekonomiskās aktivitātes un ar līgumu palīdzību ļaujot tiem darboties vēl citās SCE vai nacionālos uzņēmumos.
Ziņojumā aprakstīti trīs pasākumu kompleksi, ko ES plānots īstenot no 2004. līdz 2008. gadam, lai veicinātu kooperatīvo sabiedrību darbību un attīstību. Katra kompleksa ietvaros paredzēta virkne pasākumu, kas veicami konkrētā mērķa sasniegšanai. Turpmāk sīkāk par katru no šiem pasākumu kompleksiem.
1. Kooperatīvo sabiedrību veida uzņēmumu veicināšana un izpratnes veidošana
Šā pasākumu kompleksa ietvaros Komisija paredzējusi sešas aktivitātes.
1. aktivitāte. Izvērtēt iespējas atbalstīt kooperatīvo sabiedrību īpašnieku, organizāciju un arī dalībvalstu ierosmes, kuru mērķis būtu sabiedriskajām iestādēm un privātiem uzņēmējiem izskaidrot kopsaimniekošanas principus kā iespēju uzsākt uzņēmējdarbību mazu uzņēmumu apvienībām. Eiropas Komisija varētu atbalstīt konferenču un īpašu pasākumu rīkošanu, informatīvo materiālu sagatavošanu, pētījumus u.c.
2. aktivitāte. Izvērtēt iespēju veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu, kā arī popularizēt labas kooperācijas prakses piemērus.
Šo aktivitāšu mērķis būs uzlabot sabiedrības izpratni par kooperācijas nozīmi, iespējām un vietu nacionālajā un ES ekonomikā.
Kooperatīvās sabiedrības var būt līdzeklis mazo un vidējo uzņēmumu tirgus pozīcijas un ietekmes palielināšanai; tās var arī kalpot kā risinājums kopīgas darbības uzsākšanai un risku sadalīšanai, vienlaikus saglabājot atsevišķo uzņēmumu patstāvību. Kooperatīvā sabiedrība ir arī risinājums kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai, un šeit jāuzsver, ka Eiropas Savienībā 70% kopprodukta un 69% darbavietu dod pakalpojumu sfēra, bet vairāk nekā 75% no jaundibinātiem uzņēmumiem ES ir pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi. Tas nozīmē, ka prasības pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arvien pieaug, un kooperatīvo sabiedrību iespējas nodrošināt šādus pakalpojumus bieži vien ir lielākas nekā atsevišķiem uzņēmumiem.
3. aktivitāte. Atzīts, ka kooperācijas popularizēšanai nepieciešama skaitliska informācija par pašām kooperatīvajām sabiedrībām, bet tās patlaban trūkst. Tādēļ Komisija apņēmusies pilnveidot statistikas datu iegūšanas iespējas šajā jomā, radot iespējas analizēt kooperācijas attīstības tendences. Tas dotu ieguldījumu kooperācijas izpratnē.
4. aktivitāte. Šobrīd atsevišķās mācību iestādēs pastāv apmācības kooperatīvo sabiedrību vadīšanā, tostarp arī tālmācības veidā. Dažās universitātēs kooperācijai veltīti pat veseli mācību kursi. Tomēr kopumā šie ir tikai atsevišķi pasākumi. Komisija saskata, ka izglītība un apmācība ir veiksmīgi izmantojamas sapratnes veicināšanai par kooperāciju, un tādēļ apņēmusies nodrošināt, lai izglītības un apmācības programmas veicinātu kooperatīvo sabiedrību iesaistīšanos dažādos starpvalstu projektos.
5. aktivitāte. Komisija izvērtēs iespējas identificēt un popularizēt labas prakses piemērus uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu sniegšanā kooperatīvajām sabiedrībām, piemēram, konsultācijas finanšu un kreditēšanas jautājumos u.tml.
6. aktivitāte. Tā kā kooperatīvajām sabiedrībām ir ierobežotas iespējas piekļūt kapitāla tirgum, tās visbiežāk ir atkarīgas no pašu kapitāla. Komisija apzinās, ka kooperatīvajām sabiedrībām gan ES, gan jaunajās dalībvalstīs joprojām ir problēmas ar akciju un kredīta kapitāla palielināšanu, tāpēc gan kredītiestādēs, gan plašākai sabiedrībai kopumā ir jāizskaidro kooperatīvo veidojumu kreditēšanas nepieciešamība un iespējas. Tādēļ Komisija solās izvērtēt iespējas uz kooperatīvajām sabiedrībām attiecināt Eiropas Investīciju fonda pārvaldītos finanšu instrumentus, kā arī nodrošināt, lai kooperatīvās sabiedrības arī turpmāk varētu pretendēt uz atbalstu citu Kopienas programmu ietvaros un tām būtu pieejama informācija par šīm programmām.
2. Atbilstošas reglamentējošās vides izveidošana
Šā pasākumu kompleksa ietvaros Komisija ir paredzējusi divas aktivitātes.
1. aktivitāte. Organizēt dažādas tikšanās ar dalībvalstu amatpersonām, kuru atbildībā ir SCE likumdošanas ieviešana, lai pārrunātu jautājumus, kuru risināšanai nepieciešama dalībvalstu rīcība vai dalībvalstu nacionālās likumdošanas izstrāde.
2. aktivitāte. Sadarboties ar dalībvalstu varas iestādēm un kooperatīvajām sabiedrībām, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs, lai veicinātu kooperācijas likumdošanas pilnveidošanu.
Komisija paredzējusi aicināt dalībvalstis sadarboties kooperācijas likumdošanas izstrādes procesā – informēt par normatīvo aktu izstrādi gan citas dalībvalstis, gan arī Komisiju. Šobrīd Eiropas valstis atkarībā no to kooperācijas likumdošanas bāzes var iedalīt trijās kategorijās:
· valstis, kurās ir viens galvenais kooperācijas likums;
· valstis, kurās likumdošana regulē kooperatīvās sabiedrības atkarībā no nozares un sociālajiem mērķiem;
· valstis, kurās kooperācijas likumdošanas nav vispār un uzņēmuma kooperatīvās sabiedrības statuss izriet tikai no tās statūtiem.
Šādas atšķirības likumdošanā traucē pārrobežu kooperācijas attīstību Eiropas līmenī. Savukārt valstu savstarpējā informēšana par normatīvo aktu izstrādi varētu sekmēt gan labas prakses pieredzes apmaiņu, gan harmonizētas likumdošanas izstrādi SCE veicināšanai.
3. Kooperācijas nozīmes stiprināšana Kopienas mērķu sasniegšanā lauksaimniecībā un reģionu attīstībā
Kooperācijai ES lauksaimniecībā ir liela nozīme, jo īpaši reģionos, kuriem raksturīgi dažādi ekonomiski un sociāli sarežģījumi, jo kooperatīvās sabiedrības var nodrošināt darba vietas un sociālo kohēziju.
Šobrīd kooperācijai ES lauksaimniecībā atbalstu var saņemt caur lauku attīstības pasākumiem, kas tiek finansēti no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda. No šā fonda tiek atbalstīta dažāda veida lauksaimniecības pakalpojumu sniegšana, piemēram, mašīnu ringi, saimniecību vadīšanas pakalpojumi u.c.
Jaunajās dalībvalstīs papildu problēmas rada vispārējais sabiedrības priekšstats par kooperatīvajām sabiedrībām – tās tiek saistītas ar saimniekošanas brīvības ierobežošanu un centralizētu pārvaldi no valsts puses. Visās jaunajās dalībvalstīs pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados sākās zemes privatizācija, kas radīja lielu skaitu mazo saimniecību un uzņēmumu, kuri katrs individuāli nespēj gūt lielus ienākumus, investēt tehnoloģiju uzlabošanā un jauno sanitāro un higiēnas standartu ieviešanā. Kapitāla trūkums un nepilnīga likumdošana ir šķēršļi daudzām lauksaimniecības un pārtikas kooperatīvajām sabiedrībām. Mazu saimniecību apvienošanās kooperatīvajās sabiedrībās ļautu sasniegt kritisko masu lielāku investīciju projektu īstenošanai, nodrošinot pietiekamas garantijas bankām un investoriem.
Komisijas ziņojumā teikts, ka šobrīd jaunajās dalībvalstīs lauku rajonos izteikti trūkst pakalpojumu sniedzēju, un arī šo tukšumu varētu aizpildīt mārketinga un tirdzniecības kooperatīvās sabiedrības, kā arī sabiedrības tādās nelauksaimnieciskās jomās kā veselības aprūpe, bērnu un pensionāru aprūpe un citas, kas līdz šim bijušas valsts pārziņā. Komisija vēlas aicināt dalībvalstis, izstrādājot attālāko, nabadzīgāko reģionu un lauku apvidu attīstības plānus, rūpīgi izvērtēt kooperācijas iespējas šo reģionu attīstībā un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Kooperatīvā sabiedrība kā noteiktam reģionam piesaistīta organizācija nodrošinās gan darba vietas šajā reģionā, gan arī pakalpojumus vietējā mērogā. (Communication from the Commission to the Council and the European Parliament, the European Economic and Social Committee and the Committee of Region On the promotion of co-operative societies in Europe, 23.02.04; Padomes regula Nr. 1435/2003)

Saskaņā ar regulu 1435/2003 Eiropas kooperatīvo sabiedrību (SCE) var dibināt:- piecas vai vairākas fiziskas personas un uzņēmumi, kas ir vismaz divu dažādu dalībvalstu rezidenti; - pārveidojot jau darbojošās kooperatīvās sabiedrības, kas reģistrētas vienā dalībvalstī, bet kurām jau ilgāku laiku citā dalībvalstī darbojas filiāle;- dažādi uzņēmumi, kuru darbību reglamentē vismaz divu dalībvalstu likumdošana.Minimālais SCE pamatkapitāls ir vismaz EUR 30 000. SCE tiek reģistrēts tajā dalībvalstī, kurā atrodas tā centrālais birojs.