Latvija ES

Cik maksā kāposti Eiropā un Latvijā

Nav noslēpums, nedz arī jaunums, ka galviņkāpostu realizācija šogad noris ar lielām grūtībām. Ne mazums zemnieku (gan Eiropas valstīs, gan Latvijā) ziņo ka no rudenī ieliktiem krājumiem nav pārdots ne kilograms. Tirgus pārslodzi izraisījuši vairāki faktori.
Liela raža
Pērnā gada sausā un karstā vasara ievērojami samazināja kāpostu ražu Lielbritānijā (par 10%) un Francijā, kā arī Dienvideiropā. Savukārt rudens lietavas veicināja vēlīno kāpostu piebriešanu Nīderlandē, Ziemeļvācijā un arī Latvijā. Tādējādi Nīderlandē kāpostu raža pieauga par 5% salīdzinājumā ar 2002. gadu, bet Vācijā pat par 20% (488 tūkst. t.). Februāra vidū Vācijā atlikumā vēl bija 99 tūkst. t. kāpostu (2002. gadā - 75 tūkst. t.). Neraugoties uz vietējo kāpostu lielajiem krājumiem, Vācija līdz decembra beigām importēja 3,8 tūkst. t. kāpostu no Nīderlandes. Tur marta sākumā bija pārdoti labi ja 30% galviņkāpostu krājumu, bet normāli kāpostu eksporta aktīvākie mēneši ir marts, aprīlis un maijs, jo tad strauji pieaug pieprasījums no Austrumeiropas valstīm. Krievijā, Čehijā un Ungārijā rudenī un ziemā parasti pietiek ar pašaudzētiem kāpostiem, turpretī pavasarī pieaug pieprasījums pēc Rietumeiropas preces. Nīderlandes eksportētāji lēš, ka aprīlī un maijā tika realizēti 70% gada eksporta apjoma uz Krieviju. Šoziem Nīderlandē ik nedēļu tika pārdoti aptuveni 750 t kāpostu - par 32% mazāk kā pērn. To izskaidro ar zemo pieprasījumu no Vācijas. Iznākumā Nīderlandes ražotāju cenas visu ziemu bija zemākas par pērnā gada līmeni.
Latvijā līdzīga situācija
Kaut gan, kā liecina Latvijas statistikas dati, pērn kāpostu platības salīdzinājumā ar 2002. gadu (2990 ha, tai skaitā 217 ha ziedkāpostu) samazinājās par 11,7%, kopraža varētu būt 75-80 tūkst. t. līmenī. Vienlaikus aprēķini rāda, ka aizpērn kāpostu tirgus apjoms Latvijā bija aptuveni 60 tūkst. t. Ņemot vērā patēriņa izmaiņas un iedzīvotāju skaita samazināšanos, šogad tas varētu būt vēl mazāks - ap 45 tūkst. t. Salīdzinājumā ar citām kultūrām (gurķiem, tomātiem), kāpostus mēs importējam maz: 700 t 2002. gadā un 549 t 2003. gadā. Galvenie piegādātāji ir Ungārija un Polija, mazāk Ukraina. Lielākoties tie ir agrīnie galviņkāposti, kurus ieved aprīlī un maijā.
Lai sekmētu kāpostu noietu, zemnieki pazemina cenas un nereti ir gatavi atdot preci ievērojami zem pašizmaksas (lielākā daļa ražotāju to vispār nerēķina, bet pēc LLKC bruto seguma aprēķina 2002. gadam 1 kg galviņkāpostu pašizmaksa ir 3,5 santīmi).
Diemžēl ražotāju cenas pazemināšana kopējo realizācijas apjomu būtībā neietekmē, jo mazumtirdzniecības cena saglabājas stabila. Pēc Latvijas statistikas datiem 1996.-2002. gadā tā turējās 0,16-0,19 Ls/kg līmenī, bet šogad tirgos tā ir 0,08-0,10 Ls/kg (Tirgus veicināšanas centra dati).
Eksporta iespēju trūkums
No Latvijas galviņkāposti 2002. gadā tika eksportēti 1051 t un 2003. gadā - 530 t apjomā. Galvenie pircēji ir Igaunija (900 t 2002. gadā un 280 t 2003. gadā) un Lietuva (122 t 2002. gadā un 238 t 2003. gadā). Ir pamats domāt, ka caur šīm valstīm notiek mūsu kāpostu tranzīts uz Krieviju; tiešā veidā uz turieni eksportējam pavisam niecīgus daudzumus (17 t 2002. gadā un 5 t 2003. gadā). Pēdējos desmit gados arī Krievijas zemniekiem kļuvis iespējams izmantot Nīderlandes šķirņu sēklas un tehnoloģijas, kā arī labus minerālmēslus un nepieciešamos augu aizsardzības līdzekļus, tādēļ vietējā tirgus pieprasījumu tie spēj nodrošināt līdz pavasarim. Iepazīstot Vācijas un Nīderlandes preces kvalitāti, arī Krievijā pēdējos gados kvalitātes prasības ir cēlušās. Laiki, kad katrs mūsu audzētājs varēja ar savām 5-10 t kāpostu aizbraukt uz Pēterburgu, Pleskavu vai pat Murmansku un pats tirgot, ik pa brīdim atsvaidzinot preces izskatu, ir pagājuši. Mūsdienās runa ir par eksportu lielā apjomā un Latvijas zemnieki nepieciešamo daudzumu tagad jau spēj nodrošināt, bet diemžēl ne kvalitāti.
Kvalitātes problēmas
Nīderlandieši otrās šķiras kāpostus vispār neaudzē, turpretī mūsu veikalos un tirgos jau decembrī var redzēt vienīgi tādus. Stirpās un arī glabātavās uzbērumā novietotie kāposti ir inficēti ar pelēko puvi. Protams, no tiem var uztaisīt tirgus preci (un visi to dara), bet šādai precei ir īss realizācijas laiks: jau pēc 3-5 dienām kāpostu ārējās lapas pārklājas ar pelējumu un tās jānoņem. Eksportam šāda prece neder. Pašlaik Latvijā ir tikai dažas saimniecības (viena no tām z/s Kaži), kuras spēj nodrošināt eksporta kāpostu kvalitāti.
Arī Latvijā samazinās mājsaimniecību lielums, 2002. gadā vienā mājsaimniecībā vidēji bija tikai 2,6 cilvēki. Turklāt tikai divu personu mājsaimniecību īpatsvars ir 30,4% (vienas personas - 23,5%). Šādām ģimenēm nevajag 3-4 kg smagus kāpostus, nevajag arī galviņu pusītes. Nīderlandē 11. nedēļā 2,5 kg smagas galviņas (36 galviņas/100 kg) nebija dārgākas par mūsējām - 3 sant./kg. Savukārt mazākus, aptuveni 1,7 kg (60 galviņas/100 kg) kāpostus tirgoja par 5,8 līdz 9 sant./kg. Arī mūsu lielveikali labprātāk pērk mazākas galviņas.
Patēriņa izmaiņas
Jo plašāks ir svaigo un pārstrādāto augļu un dārzeņu piedāvājums, jo mazāk tiek patērēti tieši galviņkāposti - tāda tendence vērojama arī citās Eiropas valstīs. Paši nīderlandieši 1995. gadā patērēja 0,7 kg svaigo kāpostu uz 1 iedzīvotāju, bet 2002. gadā tikai 0,4 kg, vienlaikus līdz 1,5 kg/cilv. gadā pieauga skābo kāpostu patēriņš. Līdzīgs process ir vērojams arī Latvijā - 1999. gadā katrs iedzīvotājs apēda svaigos kāpostus 17,3 kg/gadā, bet 2002. gadā tikai 11,75 kg.
Zemniekus nevar iepriecināt arī fakts, ka pēc mājsaimniecību budžeta analīzes datiem no minētajiem 11,75 kg/gadā 4,76 kg bija pašražoti vai tika iegūti bez maksas. Tāpat mēs arvien vairāk uzturā lietojam skābētus vai citādi pārstrādātus kāpostus - 2002. gadā 4,65 kg/gadā vienam cilvēku, 2003. gadā - 5,23 kg. Diemžēl arī kāpostus pagaidām vēl patērē vairāk pašu skābētus (2,98 kg/gadā). Arī šeit pastāv kvalitātes problēma: vairāki patērētājiem jau labi pazīstami skābētāji kopš janvāra izmantoja uzglabājamas, nevis speciāli skābēšanai piemērotas šķirnes (neies taču pirkt Jaguaru F1 vai Agressoru F1, lai par cik smieklīgu cenu, ja pašam Lennox F1 vai Scandic F1 glabājas milzu daudzumos). Ne velti šogad daudzi patērētāji brīnījās par negaršīgiem skābajiem kāpostiem. Atliek cerēt, ka līdz nākamajam gadam viņi to aizmirsīs, bet šogad skābo kāpostu patēriņš varēja būt lielāks.
Ko gaidīt no šā gada
Precīzu datu nav, bet sēklu tirgotāji apgalvo, ka lielie kāpostu audzētāji sēklas nopirkuši tikpat daudz, cik pērn. Mazākiem audzētājiem, īpaši tiem, kam problēma ir preces uzglabāšana un sagatavošana, jādomā par citu kultūru audzēšanu. Pēdējos gados strauji izvēršas Pekinas kāpostu ražošana un, iespējams, drīz vietējais tirgus ar tiem tiks piesātināts. Pašlaik šo kāpostu trūkst agri pavasarī, neliels pieprasījums sāk rasties arī vasaras mēnešos. Kolrābji un brokoļi šobrīd ir nišas kultūras, mainoties patēriņa struktūrai, var rasties pieprasījums arī pēc tiem. Pēdējos gados ziedkāpostu realizācija vasarā notiek ļoti drudžaini, cenas strauji mainās gandrīz ik nedēļu. Izvēloties hibrīdās šķirnes un precīzāk plānojot ražošanu, ir iespējams izlīdzināt ziedkāpostu piedāvājumu un stabilizēt tirgu. Šeit labākās pozīcijās ir tie audzētāji, kas spēj nodrošināt ziedkāpostu laistīšanu. Vēl 3-4 gadus mūsu zemnieki var droši paplašināt sīpolu platības, bet laikus jādomā par žāvēšanu un uzglabāšanu, kā arī jāmācās audzēt no sēklām, lai varētu konkurēt ar lēto poļu preci. (Jāpiebilst, ka nīderlandieši visu aizvadīto ziemu mocījās ar sīpolu realizāciju tieši tāpat, kā mēs ar kāpostiem).