Atbalsts jaunajiem zemniekiem
Cik ilgi jāpastāv zemnieku saimniecībai pirms projekta apstiprināšanas?
Atbild Lauku attīstības departaments (tālr. 7027004)
Piesakoties pasākuma Atbalsts jaunajiem zemniekiem atbalstam, pretendentam ne vēlāk par sešiem mēnešiem pēc lauksaimniecības uzņēmuma nodibināšanas attiecīgajā LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē jāiesniedz projekta pieteikums (t.sk. vienkāršots biznesa plāns) un pavaddokumenti.
Saskaņā ar Eiropas Padomes regulu 445/2002 lēmums par atbalstu (nevis pieteikšanās datums!) tiek pieņemts 12 mēnešu laikā kopš saimniecības dibināšanas.
Lauksaimnieciskā izglītība ES atbalsta saņemšanai
Vai LLU jebkurā fakultātē iegūta izglītība apmierina prasības par lauksaimnieka izglītību?
Informējam, ka no 2004. gada lauksaimniecības nozarē piemērotas profesionālās iemaņas un kompetenci apliecinoši dokumenti var būt augstskolu (koledžu), tehnikumu, profesionāli tehnisko skolu, lauksaimniecības skolu, arodskolu, arodvidusskolu, profesionālo vidusskolu un citu izglītības iestāžu izdoti diplomi vai atestāti un valstī atzītas kvalifikācijas apliecības šādās profesijās: agronomija, zootehnika, biškopība, lauksaimniecības mehanizācija, lauksaimniecības elektrifikācija, hidromeliorācija, zemes ierīcība, veterinārija, mežsaimniecība, lauksaimniecības plānošana, lauksaimniecības grāmatvedība, lauksaimniecības ekonomika, dārzkopība, dārzkopība ar specializāciju, lauksaimniecība, lauksaimniecība ar specializāciju, uzņēmējdarbība lauksaimniecībā, zemkopis, zemkopis ar specializāciju, lauku māju saimniece, mācīts lauku strādnieks (strādniece), lauku strādnieks (strādniece), lauku mājamatnieks, plaša profila traktorists mašīnists (no 1992. gada) un 1. kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecības darbinieks (ja kvalifikācijas apliecība izsniegta līdz 2004. gada 1. martam).
Kur un kā jauns lauksaimnieks var iegūt 1. profesionālo kvalifikācijas līmeni lauksaimniecībā? Esmu dzirdējusi par izmaiņām sertifikāta saņemšanā un eksāmenu kārtošanā, vai tā ir? Kāda ir iespēja šo līmeni iegūt īsā laikā?
Līdz šim kursos un pašmācības ceļā iegūstamā kvalifikācija Lauksaimniecības darbinieks (1. profesionālās kvalifikācijas līmenis) vairs neatbilst spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Tāpēc no 2004. gada 1. marta tiek pārtraukta šīs kvalifikācijas piešķiršana, bet tas nenozīmē, ka zaudē spēku pirms šā termiņa izsniegtie dokumenti.
Turpmāk minimālo profesionālo iemaņu un kompetences iegūšanai ir apstiprināta profesionālās pilnveides programma "Lauksaimniecības pamati" (170 stundām), pēc kuras apgūšanas (kursos vai pašmācības ceļā) un eksāmena nokārtošanas katrā rajonā izveidotā eksāmenu komisijā tiek izsniegta valsts atzīta profesionālās pilnveides apliecība. Minētā apliecība apliecinās tās saņēmēja minimāli nepieciešamās profesionālās iemaņas un kompetenci lauksaimniecībā.
Apmācību virsvadība šajos jautājumos ir deleģēta Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centram (http://www.llkc.lv), precīzāka informācija iegūstama tā rajonu birojos.
Attaisnotie izdevumi
Vai strukturālo pasākumu ietvaros projektu sagatavošanas izmaksas (līdz 12% no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas) var būt veiktas pirms projekta iesniegšanas LAD (kā tas bija SAPARD), un ar kuru brīdi (datumu) 12% izmaksas tiks uzskatītas kā attaisnotie izdevumi - no šā gada 1. janvāra, Vienotā programmdokumenta vai Programmas papildinājuma oficiālā akceptēšanas datuma vai vēl kāds cita datuma?
Jā, projekta sagatavošanas izmaksas var būt veiktas arī pirms projekta apstiprināšanas. Jautājums, protams, ir par to, vai būs ievērota pareiza iepirkuma procedūra. Par attaisnotām tiks uzskatītas tās projekta sagatavošanas izmaksas, kas veiktas kopš 2004. gada 1. janvāra.
ES atbalsts piemājas saimniecībai
Vai ES atbalstu var saņemt arī reģistrēta piemājas saimniecība? Vai, piemēram, lai saņemtu ES atbalstu tehnikas iegādei, nepieciešams dibināt jaunu zemnieku saimniecību?
Vienotā Programmdokumenta pasākums Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos atbalsta tādu aktivitāti kā tehnikas iegāde. Atbalstu saskaņā ar šo pasākumu var saņemt privātās juridiskās personas - zemnieku saimniecības. Reģistrēta piemājas saimniecība nav juridiska persona.
ES atbalsts lauku tūrisma attīstībai
Lauku tūrisma aktivitātēs ir iekļauta attiecināmo izmaksu pozīcija - tehnika atpūtai, sportam, veselībai un tūrismam. Vai te var iekļaut izdevumus, kas saistīti ar helikoptera, ātrlaivas (kutera), lidmašīnas iegādi? Līdzīgs jautājums ir arī par aktivitāti pamatpakalpojumu nodrošināšanai: vai termins tehnika attiecas arī uz specializētajiem lidaparātiem?
Diemžēl izdevumus, kas saistīti ar helikoptera, ātrlaivas (kutera), lidmašīnas iegādi, attaisnotajos izdevumos iekļaut nevar.
Zemes iegāde
Atsevišķu strukturālo pasākumu ietvaros zemes iegāde var tikt iekļauta attaisnotajos izdevumos, ja tā ir tieši saistīta ar projektu. Vai zemi būs iespējams pirkt arī no fiziskām personām, vai tikai juridiskām; vai par zemes pirkšanu būs jāveic cenu aptauja?
Zemes pirkšana ir attaisnojama, ja netiek pārsniegti 10% no projekta attiecināmo izdevumu summas un ja tā ir tieši saistīta ar realizējamo projektu. Nav pamata ierobežot, no kā šo zemi drīkst iegādāties. Tomēr zemes iepirkuma cena nedrīkst pārsniegt tirgus vērtību, tādēļ nepieciešams sertificēta vērtētāja atzinums.
Par pārstrādes uzņēmumiem
Kā ES un arī Latvijas likumdošanas izpratnē tiek definēti lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumi? Vai, piemēram, uzņēmums, kas ražo majonēzi no olu pulvera un eļļas, vai arī kvasu no graudiem, ir lauksaimniecības pārstrādes uzņēmums vai vienkārši - ražotājs? Jautāju, jo, nezinot precīzu definīciju, ir sarežģīti saprast, uz kuru ES fondu līdzfinansējumu - ERAF vai ELVGF - uzņēmums var pretendēt.
Projektam, kas tiek finansēts no ELVGF, ir jābūt saistītam ar kāda no Vienotā Programmdokumentā minēta produkta pārstrādi. Piemēram, ja kvasu ražo no graudiem, tad projektu var atbalstīt no ELVGF. Savukārt majonēzes ražošana no olu pulvera nav atbalstāma no ELVGF, jo kā pārstrādājamais produkts ir norādītas olas (nevis olu pulveris).
Tiešie maksājumi pienam
Vai, saņemot papildu valsts tiešos maksājumus par piena tonnu, būs vajadzīgs, lai govs atrastos pārraudzībā?
Atbild Kopējās lauksaimniecības politikas departaments (tālr. 7027378)
Tiešos maksājumus piena sektorā, tāpat kā visās citās nozarēs, iekļaus Vienotā platības maksājuma shēmā. Tas nozīmē, ka 2004. gadā 25% no nozares kopējās maksājumu aploksnes tiks izmaksāti par LIZ platībām. Par tonnu tiks izmaksāti tikai papildu valsts tiešie maksājumi jeb tā daļa, ko saskaņā ar Iestāšanās līgumu Latvija drīkst nozarei piemaksāt no nacionālā budžeta. Lai piena ražotājs būtu tiesīgs saņemt šos papildu valsts tiešos maksājumus, ražotājam jāatbilst nosacījumiem, kas izvirzīti kvotas saņemšanai (tas gan ir tikai viens no maksājumu saņemšanas kritērijiem). Pašlaik šie nosacījumi ir paredzēti Ministru kabineta 2003. gada 30. septembra noteikumos Nr. 539 "Piena ražošanas kvotu sadales un piešķiršanas, kā arī informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība". Saskaņā ar šiem noteikumiem, lai ražotājs saņemtu kvotu, govis var arī nebūt pārraudzībā.
Valsts atbalsta maksājumiem ciltsdarbam piensaimniecībā kritēriji arī turpmākajiem gadiem tiks noteikti līdzīgi kā līdz šim.
Tiešie maksājumi papuvēm
Cik procentiem no kopējās LIZ platības ir jābūt papuvēm un kāda atbalsta summa paredzēta par tām no tiešajiem maksājumiem?
Šogad, kad ES tiešie maksājumi Latvijā tiek ieviesti saskaņā ar Vienotā platības maksājuma shēmu, netiek paredzēti nekādi procentuāli ierobežojumi papuvēm no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības.
Par papuvi varēs saņemt vienoto platības maksājumu (VPM), un pašlaik paredzētais maksājuma lielums ir 20 EUR/ha (~13 Ls/ha).
Lai pretendētu uz VPM, jāievēro zemes labu lauksaimniecības stāvokli raksturojošie nosacījumi: lauksaimniecībā izmantojamai zemei (arī papuvei) ir jābūt koptai, tajā nedrīkst atrasties invazīvā augu suga "Sosnovska latvānis" un krūmi. Ja apsaimniekotajā zemes platībā ir nepieciešams uzturēt meliorācijas sistēmas, arī tām jābūt kārtībā. Nosacījumu neievērošanas gadījumā tiek piemērotas soda sankcijas.
Vienotajam platības maksājumam attaisnotai papuvei jābūt vai nu melnai papuvei (tāda aramzeme, kas attiecīgajā ražas gadā nav apsēta un nav atstāta papuvē divus gadus pēc kārtas) vai aizņemtai papuvei (aramzeme, kas ne ilgāk par vienu ražas gadu pēc kārtas ir apsēta zaļmēslojuma ražošanai).
Atbalsts kazkopībai
Vai būs iespējams saņemt tiešos maksājumus par audzētām kazām un āžiem? Vai kazkopības attīstībai Latvijā vispār ir paredzēts kāds atbalsts pēc iestāšanās ES?
ES tiešie maksājumi kazkopības nozarē netiek paredzēti par dzīvnieku (kazu, āzi), jo Eiropā tiek atbalstīta kazu gaļas ražošana, savukārt Latvijā no kazām galvenokārt iegūst pienu. Tomēr arī kazkopības nozares pārstāvjiem ir tiesības pretendēt uz tiešajiem maksājumiem par platību - vienoto platības maksājumu (par pļavām, ganībām, kas tiek izmantotas dzīvnieku ganīšanai vai lopbarības iegūšanai, katru gadu nopļaujot līdz 1. augustam un zāli novācot), kā arī lopbarības platības maksājumu (aramzemē iesētie ilggadīgie zālāji, kultivētās pļavas un kultivētās ganības, nopļaujot līdz 10. jūlijam; graudaugi, pākšaugi, kukurūza skābbarībai un zaļbarībai).
Vienotā platības maksājuma likme ir 21 EUR/ha, lopbarības platības maksājuma likme - 17,90 EUR/ha.
Kazkopības nozarei arī 2004. gadā tiek paredzētas valsts subsīdijas. Uz subsīdijām var pretendēt:
1) šķirnes kazu audzēšanas saimniecības īpašnieks, ja saimniecība ir ieguvusi šķirnes audzēšanas saimniecības statusu atbilstoši 2000. gada 24. oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 368 "Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanas kārtību" un strādā saskaņā ar ciltsdarba programmu kazkopībā;
2) kazas piena ražošanas saimniecības īpašnieks.
Subsīdijas dzīvnieka ciltsvērtības kvalitātes noteikšanai maksā 1. apakšpunktā minētajam pretendentam, ja kazu māšu skaits ganāmpulkā nav mazāks par 10 un īpašnieks līdz 2004. gada 3. jūlijam LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedzis pārrauga apstiprinātu sarakstu, kurā norādīts subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs un novērtējuma klase:
· par audzējamo dzīvnieku (kaziņu, āzīti), kurš ir novērtēts, kopumā subsidējot ne vairāk kā 25% no katrā saimniecībā esošiem audzējamiem dzīvniekiem - vienreizējs maksājums Ls 20;
· par E, I un II klases pārraudzībā esošas vaislas kazu mātes komplekso novērtēšanu - vienreizējs maksājums Ls 50.
Subsīdijas augstvērtīgu šķirnes āžu uzturēšanai maksā 1. un 2. apakšpunktā minētajiem pretendentiem, ja āži ir sertificēti Ministru kabineta noteikumu Nr. 211 "Vaislinieku, to bioprodukta un transplantējamo embriju sertifikācijas kārtība" noteiktajā kārtībā - vienreizējs maksājums Ls 50.
Informācija sagatavota, izmantojot LLKC interneta mājaslapas jautājumu un atbilžu forumu (http://www.llkc.lv/forums), kur ikkatram ir iespējas uzdot savu jautājumu un saņemt speciālista atbildi.
