Latvija ES

Ko ES KLP reforma nozīmē Latvijas lauksaimniecībai

Iepriekšējā laidienā mēs iepazīstinājām ar ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas būtību, mērķiem un pasākumiem to sasniegšanai, kā arī sniedzām vispārēju priekšstatu par reformas īstenošanas nosacījumiem Latvijā. Šoreiz pievērsimies KLP reformas ietekmes un iespējamo seku novērtējumam. Vērtējot KLP reformas sekas, ir jāņem vērā, ka reformas īstenošana gan vecajās (ES-15), gan jaunajās ES dalībvalstīs ir vērsta uz ienākumu atbalsta ietekmes pastiprināšanu lauksaimniecības sektorā, vienlaikus nepalielinot kopējo atbalsta apjomu. Jaunajām dalībvalstīm tas nozīmē - veikt visas lauksaimniecības politikas pārmaiņas Iestāšanās līgumā akceptētās nacionālās finanšu aploksnes ietvaros. Paliekot nemainīgos finanšu rāmjos, Latvijai jau no šāgada jāievieš konkrēti KLP politikas pasākumi (sīkāk sk. Latvija ES Nr. 4 (19), 2004., 8. lpp.), kas pakāpeniski novedīs pie strukturālām pārmaiņām visā Latvijas lauksaimniecības un lauku sektorā, ietekmējot lauksaimniecisko ražošanu un tās izvietojumu, lauku saimniecību darbību un zemes izmantošanu. Lai varētu atbildēt uz jautājumu, kā īsti KLP reformas īstenošana ietekmēs Latvijas lauksaimniecības attīstību nākotnē, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtā (LVAEI) šāgada sākumā tika veikti pētījumi KLP reformas ietekmes novērtēšanai. Kaut arī visu lauksaimniecības un lauku sektoru aptverošais pētījums bija nopietns, jāatzīst, ka reformas pasākumi (īpaši tiešo maksājumu (TM) atdalīšana no ražošanas, vides un kvalitātes prasību ievērošana) ir grūti novērtējami un prognozējami precīzos skaitļos. Tāpēc, vērtējot reformas ietekmi uz strukturālajām pārmaiņām lauksaimniecībā, bija nepieciešams izmantot virkni pieņēmumu un sarežģītas pētīšanas metodes - lauksaimniecības ekonomisko kopaprēķinu (LEK) un Latvijas lauksaimniecības sektora simulācijas modeli (LASIM). Analītiskie aprēķini KLP reformas seku novērtēšanai tika balstīti uz 2001. gada statistisko informāciju par Latvijas lauksaimniecību. Pieņēmumi. Prognozējot KLP reformas sekas, tika pieņemts, ka: · pēc iestāšanās no ES budžeta maksājamo TM daļu Latvija papildinās no nacionālā budžeta un lauku attīstības līdzekļiem. Tas nozīmē, ka saskaņā ar Iestāšanās līguma nosacījumiem TM Latvijā tiks piemēroti maksimāli atļautā līmenī. Tādējādi ar papildinājumiem no nacionālā budžeta mūsu valsts sasniegs 100% ES atbalsta līmeni lauksaimniecībai jau 2010. gadā (sk. 1. tabulu); ·

 līdz 2006. gadam ražotāju cenu līmenis galvenajiem lauksaimniecības produktiem Latvijā pakāpeniski pieaugs un sasniegs vidējo ES cenu līmeni; · pēc iestāšanās ES vienlaikus ar ražotāju cenu pieaugumu galvenajiem lauksaimniecības produktiem Latvijā celsies arī resursu cenas.No visas lauku attīstības pasākumu kopas analītiskajā vērtējumā bija analizēts vienīgi atbalsts mazāk labvēlīgiem apvidiem (MLA).Visās analītiskajās prognozēs tika izmantots Centrālās statistikas pārvaldes norādītais 2003. gada 4. ceturkšņa valūtas kurss - 0,658 lati par vienu eiro.Visi aprēķini balstīti uz statisko pieeju. Par bāzes situāciju tika ņemts lauksaimniecības sektora ekonomiskais stāvoklis 2001. gadā. Mainot politisko un ekonomisko vidi atbilstoši KLP reformas nosacījumiem, tika vērtēta sektora reakcija uz šīm pārmaiņām. Lauksaimniecības attīstības scenāriji Tā kā iestāšanās ES nozīmē gluži citādākas lauksaimniecības un lauku politikas sākumu Latvijā, ES reformas sekas vērtētas, piemērojot Latvijas apstākļiem gan vecās (uz Programmas 2000 jeb Agenda 2000 balstītās), gan jaunās (reformētās) ES lauksaimniecības politikas principiem. Tas bija nepieciešams, lai korekti novērtētu KLP reformu, salīdzinot divas prognozējamās situācijas: kā būtu, ja tiktu īstenota iepriekšējā (nepārveidotā) KLP reforma, un kā - īstenojot pašreizējo KLP reformu. Tādēļ tika izveidoti divi scenāriji: · "Agenda 2000" (A) scenārijs paredz Kopenhāgenā panākto iestāšanās sarunu rezultātu piemērošanu Latvijā, balstoties uz nemainīgiem KLP noteikumiem saskaņā ar Agenda 2000 (Programmas 2000) principiem. Tiešo maksājumu likmes pakāpeniski pieaugs no 55% (ar papildu piemaksām no valsts budžeta un lauku attīstības līdzekļiem) 2006. gadā līdz pat 100% 2010. gadā (sk. 1. tabulu). · "KLP reforma" (R) scenārijs paredz, ka saskaņā ar regulu 1782/2003 jau 2004. gadā KLP reforma tiks pakāpeniski īstenota Latvijā. Tiešo maksājumu likmes pieaugs tāpat kā A scenārijā. Šis scenārijs paredz straujāku intervences cenu samazinājumu piena produktiem vienlaikus ar piena kompensācijas maksājumu pieaugumu. Turklāt ne vēlāk kā 2009. gadā tiešie maksājumi tiks atdalīti no lauksaimnieciskās ražošanas. A scenārija izmantošana dod iespēju salīdzināt iepriekšējās KLP politikas principus ar pārmaiņām ES lauksaimniecības politikā reformas ietvaros, kas tika apstiprināti 2003. gada 26. jūnijā Luksemburgā. Atbilstoši izstrādātajiem scenārijiem lauksaimniecības attīstības prognozes tika veiktas 2006. un 2010. gadam. Sektora ienākumu struktūras izmaiņas KLP reformas ietekmes analīze sektora ienākumu struktūrā veikta, izmantojot LEK metodoloģiju, kas ļauj imitēt reformas paredzētās izmaiņas piena cenai un kompensācijas maksājumiem. Reformas ietekmes atspoguļošanai izmantots lauksaimniecības sektora ekonomisko darbību raksturojošs rādītājs - neto pievienotā vērtība (NPV). NPV sastāvdaļas: · NPV bez subsīdijām, kas raksturo lauksaimniecības sektora tirgus ieņēmumus no produkcijas pārdošanas; · tiešie maksājumi, kas atspoguļo valsts atbalsta līmeni (no ES un nacionālā budžeta) lauksaimniecības sektoram; · lauku attīstības maksājumi, kas atspoguļo MLA maksājumus. Tirgus politikas pasākumu izmaiņu efekts 2006. gadā Reformas ietekmē (R scenārijs) lauksaimniecības nozares NPV varētu būt par Ls 14,5 milj. zemāka kā A scenārijā. Ņemot vērā, ka augkopības produktu un resursu cenas abu scenāriju gadījumā neatšķiras, starppatēriņa vērtība politikas reformēšanas rezultātā varētu palikt nemainīga. Kā redzams 2. tabulā, KLP reformā paredzētās piena mērķa cenas atcelšana un piena produktu intervences cenu samazināšana varētu radīt Latvijas lauksaimniecības sektoram Ls 20,1 milj. zaudējumus 2006. gadā - tirgus ieņēmumi samazināsies gandrīz par 11,3%, salīdzinot ar nereformētās politikas situāciju (A scenāriju).

Tajā pašā laikā KLP reforma paredz piena kompensācijas maksājumu un papildu maksājumu pieaugumu, kuru rezultātā kopējais tiešo maksājumu apjoms Latvijas lauksaimniecības sektoram varētu pieaugt par Ls 5,6 milj. jeb 10,5%. Tomēr, kā redzams tabulā, piena maksājumu pieaugums nav pietiekams, lai kompensētu piena produktu intervences cenu samazinājuma dēļ sektoram radītos zaudējumus. Tādējādi KLP reformas izraisīto politikas pārmaiņu rezultātā Latvijas lauksaimniecības sektora NPV 2006. gadā varētu samazināties par Ls 14,5 milj. jeb 5,1%. Neraugoties uz jūtamām pārmaiņām tabulā minēto rādītāju vērtībās, NPV struktūra tirgus politikas pasākumu izmaiņu rezultātā būtiski nemainīsies. (sk. 1. att.).

Tirgus politikas pasākumu izmaiņu efekts 2010. gadā Salīdzinot ar 2006. gadu, reformas ietvaros paredzētās izmaiņas tirgus politikā 2010. gadā vairs nav tik izteiktas. Dati 2. tabulā rāda, ka, reformu īstenojot (R scenārijs), Latvijas lauksaimniecības sektors vēl joprojām zaudē, salīdzinot ar vecās KLP noteikumiem (A scenārijs). Lauksaimniecības nozares NPV KLP reformas scenārijā (R) varētu samazināties par Ls 9,7 milj. Saskaņā ar regulu 1787/2003 pēc 2006. gada intervences cenas samazinājums paredzēts tikai sviestam, bet sausajam vājpiena pulverim intervences cena vairs nepazemināsies. Šādu tirgus politikas pasākumu pārmaiņu rezultātā lauksaimniecības sektora tirgus ieņēmumi varētu sarukt par Ls 14,7 milj. (-8,8%), kas ir gandrīz par 30% mazāk kā 2006. gadā. Ir vērts atzīmēt, ka tiešo maksājumu apjoma pieaugums R scenārijā arī ir mazāks kā 2006. gadā. Tas tādēļ, ka pēc 2006. gada KLP reforma vairs neparedz kompensācijas maksājumu un papildu maksājumu palielināšanu pienam. Turpretī nereformētās politikas gadījumā (A scenārijs) pēc 2006. gada pieaugums bija paredzēts gan piena prēmijās, gan papildu maksājumos. Tādēļ reformas (R scenārija) īstenošanas rezultātā 2010. gadā tiešo maksājumu apjoms pieaugs tikai par 5,8% (pret 10,5% 2006. gadā), salīdzinot ar A scenāriju. Šādu tirgus politikas pasākumu izmaiņu kopējais rezultāts varētu novest pie lauksaimniecības sektora NPV samazināšanās par Ls 9,72 milj. Ar LEK palīdzību novērtētie un aprakstītie analītiskie rezultāti atspoguļo tikai vienu KLP reformas pasākumu - tirgus politikas atbalsta maiņu piena sektorā ar cenu un atbalsta maksājumu palīdzību. Šis reformas pasākums ir arī visprecīzāk vērtējams, jo ir vieglāk izsakāms konkrētos skaitļos. Turklāt jāuzsver, ka iepriekš analizētās pārmaiņas skar Latvijai ļoti svarīgu lauksaimniecības nozari - piensaimniecību, kuras nozīmīgumu pamato ne tikai piena produkcijas īpatsvars lauksaimniecības nozares galaprodukcijas struktūrā, kas ir vislielākais, bet arī vēsturiskās tradīcijas. Strukturālās pārmaiņas Latvijas lauksaimnieciskajā ražošanā Strukturālās pārmaiņas lauksaimnieciskajā ražošanā tika vērtētas ar LASIM modeļa palīdzību, pieņemot, ka izmaiņas ražotāju cenu līmeņos un lauksaimniecības atbalsta sistēmā izraisa arī lauksaimniecības nozaru savstarpējo ietekmi un attīstības tendenču maiņu. Cenu izmaiņas Latvijas piena sektorā Saskaņā ar regulu 1782/2003, no 2004. gada ES tirgus cenu atbalstam piensaimniecības sektorā jāsamazinās, mērķtiecīgi pazeminot intervences cenu sviestam un vājpiena pulverim. Tomēr paredzētais intervences cenu samazinājums ES īpaši neskars Latvijas piena un piena produktu ražotājus, vismaz pirmajos iestāšanos gados, jo KLP īstenošana visās ES dalībvalstīs, kā arī krasās atšķirības starp ES un vietējo cenu pienam veidos nosacījumus Latvijas piena cenas pakāpeniskam paaugstinājumam līdz ES cenu līmenim. Kā redzams 2. attēlā, KLP īstenošana (R scenārijs) vienlaikus ar piena cenu samazinājumu vecajās ES dalībvalstīs iepirkuma cenas Latvijā varētu palielināt līdz pat 50% 2006. gadā, salīdzinot ar 2001. gadu.

Tas nozīmē, ka Latvijas piena cenas kāpums varētu sasniegt tikai vispārējo ES cenu līmeni, kas pakāpeniski KLP reformas gaitā tiks samazināts jau no šāgada. Tomēr svarīgi ir tas, ka vispārējo ES piena cenu samazinājumu kompensēs ne tikai ES-15 valstīm, bet arī visām jaunajām dalībvalstīm, ieskaitot Latviju. To panāks, palielinot ES kompensācijas maksājumus pienam, tajā pašā laikā piemērojot pakāpeniski pieaugošās ES finansētās TM procentuālās likmes, kas visā ES izlīdzināsies tikai 2013. gadā (sk. Latvija ES Nr. 4(19), 2004., 8. lpp.).

Ir arī jāzina, ka, kļūstot par pilntiesīgu ES sastāvdaļu, Latvijas piena cenas varētu celties tikai tajā gadījumā, ja Latvijā ražotais piens atbildīs visiem ES standartiem un kvalitātes prasībām. Nekvalitatīvs un prasībām neatbilstošs piens no tirgus aprites un piena pārdošanas kvotas tiks izslēgts automātiski. Prognozētās pārmaiņas ražošanas struktūrā Neskatoties uz to, ka visā Eiropas Savienībā KLP reformas īstenošana sāksies jau šajā gadā, īpaši dziļas pārmaiņas Latvijas lauksaimnieciskajā ražošanā 2006. gadā prognozēt nevar. KLP reformas noteiktais intervences cenu samazinājums sviestam un vājpiena pulverim ierobežos Latvijas piena cenas kāpumu līdz nosacītam ES cenu līmenim. Bet piena kvotas ieviešana apturēs iespējamo piena ražošanas izaugsmi, ierobežojot to ar 695,4 tūkst. t piena (aprēķinos neiekļaujot piena izmantošanu lopbarībai), kas noteikts Latvijas Iestāšanās līgumā ar ES. Tāpēc saskaņā ar abiem prognozējamiem scenārijiem 2006. gadā piena pārdošanas apjomi (pārstrādei un tiešai tirdzniecībai) nepārsniegs Latvijai atvēlēto kvotu, bet piensaimniecības īpatsvars kopējā Latvijas lauksaimniecības ražošanā tomēr varētu nedaudz samazināties reformas īstenošanas gadījumā (R scenārijs) (sk. 3. att.) galvenokārt ES vispārējā piena cenu krituma dēļ.

Jāatzīst, ka piena pārdošanas daudzuma ierobežošana varētu pastiprināt konkurenci starp piena ražotājiem vietējā tirgū un no piena ražošanas būs jāatsakās tiem, kas nespēs ievērot ES piena kvalitātes prasības. Analizējot 2010. gada prognozes, jāņem vērā, ka līdz 2009. gadam Latvijā, kā arī citās jaunajās dalībvalstīs jāievieš Vienotā saimniecību maksājuma (VSM) shēma tiešo maksājumu administrēšanai. Tas nozīmē izmaiņas visā ES lauksaimniecības atbalsta sistēmā. Šī jaunā atbalsta administrēšanas shēma paredz daļēju vai pilnīgu subsīdiju atdalīšanu no lauksaimnieciskās ražošanas, maksājot ražotājiem neatkarīgi no tā, cik un ko viņi ražo. Tāpēc, prognozējot lauksaimniecības attīstību 2010. gadā pēc R scenārija, tika pieņemts, ka pēc VSM ieviešanas tiešo subsīdiju ietekme uz lauksaimniecisko ražošanu (vai lauksaimnieku ražošanas stratēģijas izvēli) tiks samazināta divas reizes. Šis pieņēmums nozīmē tiešā atbalsta pārveidošanu tā dēvētajā netiešajā, kas nav saistīts ar konkrētā produkta ražošanu. Tādējādi analītiskos aprēķinos prognozējamās strukturālās pārmaiņas Latvijas lauksaimniecībā 2010. gadam bija atkarīgas galvenokārt no ES tirgus atbalsta politikas maiņas un TM atdalīšanas no ražošanas. Piensaimniecības īpatsvars 2010. gadā Latvijas lauksaimniecībā vēl nedaudz samazināsies - pat ņemot vērā, ka saskaņā ar iestāšanās ES līguma nosacījumiem no 2007. gada piena kvota varētu palielināties no 695,4 līdz 728 tūkst. t. Citu galveno lauksaimniecības sektoru īpatsvars varētu pieaugt (sk. 3. un 4. att.).

Tomēr VSM shēmas ieviešana mūsu valsts gaļas sektorā varētu samazināt liellopu gaļas ražošanu par 10% 2010. gadā. Saistībā ar KLP reformu 2006. gadā Latvijas gaļas sektorā īpašas pārmaiņas nav gaidāmas, jo tirgus politikas pasākumu maiņa tiešā veidā gaļas sektoru neskars. Savukārt to būtiski iespaidos VSM ieviešana līdz 2009. gadam, īpaši - liellopu gaļas ražošanas attīstību. Subsīdiju maksāšanas kārtības izmainīšana, kad visus gaļas sektoram paredzētos ES TM varētu maksāt nevis par katru nobarojamo vai nokauto lopu, bet tikai un vienīgi par izmantoto lauksaimnieciskās zemes hektāru, padara liellopu gaļas sektoru par visjutīgāko pret KLP reformas īstenošanas nosacījumiem. Šīs nozares īpatsvars visā Latvijas gaļas sektorā 2010. gadā var nedaudz samazināties (sk. 4. att.), salīdzinot ar Programmas 2000 (A scenārijs) nosacījumiem. TM atdalīšana no ražošanas, kas paredzēta KLP reformā (R scenārijs) var paaugstināt cūkgaļas ražošanu 2010. gadā par 7% salīdzinājumā ar nereformēto KLP (A scenārijs). Kopumā cūkgaļas un putnu gaļas īpatsvars Latvijas gaļas ražošanā var pieaugt, neietekmējot aitas gaļas vietu un lomu Latvijas lauksaimniecībā. Reformas ietekme uz atsevišķām interešu grupām Analizējot un prognozējot KLP reformas ietekmi uz sabiedrības dažādām interešu grupām - ražotājiem, patērētājiem, kā arī uz Latvijas budžeta izdevumiem, var secināt, ka reformas pasākumu (R scenārijs) īstenošanas rezultātā Latvijas patērētāji iegūs, bet lauksaimniecības produkcijas ražotāji - zaudēs. KLP reformā paredzētais ES intervences cenu samazinājums piena sektorā no 2004. līdz 2007. gadam var samazināt kopējo lauksaimnieku ieguvumu par Ls 16,7 un 13,3 milj. attiecīgi 2006. un 2010. gadā (sk. 3. tabulu), salīdzinot ar A scenāriju).

Pat ES kompensāciju maksājumu paaugstināšana piena sektorā neapturēs ražotāju ieguvumu mazinājumu. Tajā pašā laikā cenu pazeminājums Latvijas patērētājiem ļaus ietaupīt pārtikas iegādei Ls 20 milj. un 14,3 milj. attiecīgi 2006. un 2010. gadā. Latvijas budžeta izdevumi lauksaimniecības atbalstam un eksporta subsidēšanai ilgstošā laika posmā var samazināties, pateicoties strukturālām pārmaiņām lauksaimniecības sektorā un Latvijas ražotājiem pielāgojoties jaunajiem agrārās un lauku politikas nosacījumiem. Kopumā KLP reformas īstenošana Latvijā var dot pozitīvu efektu jau 2010. gadā (ap Ls 2 milj.), ņemot vērā iespējamās strukturālās pārmaiņas un mūsu valsts lauksaimniekus vairāk orientējot uz tirgus vajadzībām.